Acu ārsts šodien var vairāk!

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

zanna_artina_foto

Intervija ar Žannu Artiņu

Dr., oftalmoloģe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnika, Dr. Lūkina acu klīnika.

pavasaris-2014-acu-arsts

Žanna Artiņa ir oftalmoloģe ar lielu pieredzi tīklenes ārstēšanā ar lāzeru – lāzeroftalmoloģija), kas ir galvenā ārstēšanas metode diabēta izraisītu acu asinsvadu (jeb tīklenes) bojājumu – diabētiskās retinopātijas gadījumā, tāpēc šoreiz mūsu saruna veltīta jautājumiem, kas saistīti ar lāzera izmantošanu cukura diabēta pacientu redzes saglabāšanā, kā arī tam, ko mēs paši varam darīt, lai ilgāk saglabātu labu redzi.


Kāds ir šodienas cukura diabēta pacients, salīdzinot ar to, kādi bija pacienti pirms 10 gadiem?

Ž. Artiņa. Šodien pacienti ir vairāk informēti, vairāk interesējas par savām acu slimībām, izpilda acu ārsta norādījumus, grib būt pārliecināti, ka viņiem nākotnē ar redzi viss būs kārtībā. Pacienti arī mazāk gaida, kad viņus nosūtīs pie acu ārsta, bet paši vēršas pēc palīdzības, jo saprot, cik svarīgi ir savlaicīgi saņemt kvalificēta speciālista konsultāciju. Tomēr šīs pozitīvās tendences neattiecas uz cukura diabēta pacientiem. Cukura diabēta pacienti visbiežāk pēc savas iniciatīvas nāk pie acu ārsta tad, kad cukura diabēta vēlīnie sarežģījumi jau izraisa redzes traucējumus. Redzes traucējumi izpaužas tikai vēlīnos diabēta izraisītu acu bojājumu gadījumos vai arī tad, kad ir jau notikusi tīklenes atslāņošanās, vai arī noticis plašs asinsizplūdums un ir ļoti izteikti redzes traucējumi. Bet šādos novēlotos gadījumos palīdzēt ir daudz grūtāk nekā tad, ja cukura diabēta pacients pie oftalmologa ar pieredzi cukura diabēta pacientu ārstēšanā būtu vērsies savlaicīgi un ātrāk.


Cukura diabēta pacientiem adresētos izglītojošos materiālos visbiežāk tiek atgādināts par to, ka ļoti liela nozīme ir normai tuvam glikozes līmenim asinīs, izvairoties no lielām glikozes līmeņa svārstībām asinīs, kā arī regulārām pārbaudēm pie acu ārsta. Ko Jūs no savas pieredzes vēlētos akcentēt?

Ž. Artiņa. Cukura diabēta pacientiem būtu jāņem vērā, ka tad, ja ārsts nosūtījis pie lāzeroftalmologa, tad ārstēšana nepieciešama nekavējoties. Nevis pēc dārza darbu beigām, nevis pēc atvaļinājuma, bet nekavējoties. Jo no tā var būt atkarīgs ārstēšanas rezultāts, dažkārt arī tas, vai pacients varēs izvairīties no redzes zuduma vispār un vai pacients kaut ko redzēs.

Cukura diabēta pacientiem bieži arī pietrūkst izpratnes par to, ka ārstēšana ar lāzeru nenozīmē, ka pacienta redze pēc tam būs ideāla. Ārstēšana ar lāzeru ir iespēja aizkavēt diabētiskās retinopātijas progresēšanu un redzes izmaiņu pasliktināšanos, tomēr ārsts nevar garantēt ideālas redzes atgūšanu.

Cukura diabēta pacientam jābūt aktīvākam ārsta partnerim savas veselības saglabāšanā: jākontrolē glikozes līmenis asinīs, asins lipīdu spektra rādītāji (holesterīns, triglicerīdi) un asinsspiediens. Jāņem vērā, ka paaugstināts asinsspiediens par 30% samazina laba ārstēšanās rezultāta iespēju. Vēlētos arī vērst uzmanību, ka cukura diabēta pacientiem no lauku rajoniem ir iespējams sākotnējo ārstēšanos veikt Rīgā un pēc tam, kad acu tīklenes bojājumi vairs neprogresē, kad stāvoklis stabilizējies, turpināt novērošanu un kontroli tuvāk savai dzīvesvietai. Diabēta pacientiem no lauku rajoniem cenšamies samazināt atkārtotu vizīšu skaitu, ņemot vērā to, kādas ir konkrētā cilvēka iespējas un, protams, arī tīklenes stāvoklis. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka galvenais savlaicīgā ārstēšanas uzsākšanā ar lāzeru un redzes saglabāšanā ir kontrole pie pieredzējuša acu ārsta ne retāk kā reizi gadā.


Cukura diabēta pacienti dažkārt baidās, ka ārstēšana ar lāzeru var būt sāpīga.

Ž. Artiņa. Ārstēšana ar lāzeru tiek veikta pēc tam, kad acī iepilināti pretsāpju acu pilieni, tomēr sāpju slieksnis cilvēkiem ir atšķirīgs. Lielākā daļa pacientu nejūt stipras sāpes, tikai to, ka lāzerterapiju nepatīkamu padara spožas gaismas iekļūšana acī vai arī īsais mirklis, kad uz acs uzliek lupu, kas ārstam nodrošina labu redzamību. Šajā brīdī tiek nedaudz uzspiests uz acs ābola, kas cilvēkam ir neierasti un var radīt veģetatīvās nervu sistēmas reakciju, piemēram, galvas reiboni. Ja pacients baidās no sāpēm, var iepriekš lietot bez receptes pieejamos pretsāpju līdzekļus no nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu grupas, piemēram, ibuprofēnu vai paraceptamolu.


Diabētiskās retinopātijas ārstēšanai lāzeru izmanto jau ilgāku laiku. Vai lāzerterapijā izmantotā aparatūra pilnveidojas? Kā pēdējos gados ir paplašinājušās diabētiskās retinopātijas ārstēšanas iespējas?

Ž. Artiņa. Lāzerterapijā izmantotā aparatūra tiek nepārtraukti pilnveidota. Jaunākās paaudzes aparatūra saudzē tīkleni un izraisa mazāk blakusparādību, piemēram, pacientiem retāk rodas slikta redze tumsā, žilbšanas sajūta, dažādi krāsu redzes traucējumi. Tāpat arī tehnika tiek pilnveidota, lai procedūra pacientam būtu mazāk sāpīga un to varētu veikt ātrāk un precizāk. Piemēram, jaunākās paaudzes lāzeroftalmoloģijas tehnika sniedz iespēju pirms procedūras iepriekš izplānot, kurās tīklenes vietās vēlas iedarboties ar lāzeru un tad uzreiz veikt līdz pat 20 «šāvieniem». Diemžēl šāda tehnika ir ļoti dārga. Pēdējos gados pilnveidojas arī cukura diabēta pacientiem sastopamās mākulas tūskas jeb diabētiskās makulopātijas ārstēšanas iespējas. Arī Latvijā tagad ir pieejams medikaments, ko injicē acs ābolā. Pilnveidojas arī ārstu zināšanas par to, kā ar lāzerterapijas palīdzību aizkavēt diabētiskās makulopātijas attīstību, lai tā nenovestu pie redzes zuduma. Šeit izšķiroša nozīme ir ārsta pieredzei, profesionalitātei, novērtējot tīklenes stāvokli un izmatojot visas iespējas diabēta pacienta ārstēšanā.


Cukura diabēta pacienti mēdz lietot melleņu tabletes un cita veida uztura bagātinātājus ar mērķi aizkavēt acu bojājumu progresēšanu. Kāda nozīme ir šiem preparātiem?

Ž. Artiņa. Pašlaik nav pieejami klīnisko pētījumu rezultāti, kas liecinātu par šo uztura bagātinātāju ietekmi, tomēr klīniskā pieredze liecina, ka šiem preparātiem nav negatīvas ietekmes uz diabētiskās retinopātijas un makulopātijas attīstību, kā arī redzi kopumā.


Kādas fiziskās aktivitātes nebūtu vēlamas, ja cukura diabēta pacientam ir veikta lāzerterapija?

Ž. Artiņa. Katram cukura diabēta pacientam ir atšķirīgs tīklenes stāvoklis, tāpēc arī šos ieteikumus par fiziskām aktivitātēm acu ārsts sniedz individuāli. Ja cukura diabēta pacientam ir izteikti acu tīklenes bojājumi, tad vislielākais ir tīklenes atslāņošanās un asinsizplūdumu risks stiklveida ķermenī. Šādos gadījumos ir jāierobežo aktivitātes, kas saistītas ar spēcīgiem satricinājumiem, lēkšanu, atrašanos stāvoklī ar galvu uz leju, ievērojamu smagumu celšanu, intensīviem aerobiskiem vingrinājumiem. Ieteicamāki ir izturības vingrinājumi, piemēram, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana. Tomēr jāatceras arī par to, ka cukura diabēta pacients ļoti sev kaitē ne tikai ar nepiemērotām fiziskām aktivitātēm, bet arī pieļaujot krasas glikozes līmeņa svārstības asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs.


Vai mēs sadzirdēsim to, ko vēlējās mums pateikt dr Žanna Artiņa ar 30 gadu pieredzi cukura diabēta pacientu ārstēšanā ar lāzeru? Iespējams, cukura diabēta pacientu ikgadējais veicamo pārbaužu saraksts ir garš, tāpēc viņi pārāk nesteidzas ar acu ārsta apmeklēšanu. Iespējams, ir grūti savlaicīgi nonākt pie pieredzējuša lāzeroftalmologa, jo vispirms jānokļūst pie ģimenes ārsta, jāsagaida rinda pie dzīvesvietai tuvākā acu ārsta un tikai tad ceļš ved tālāk… Tomēr atcerēsimies, ka acis ir orgāns, kas nepieļauj vilcināšanos. Tāpat arī atcerēsimies par tik ierasto cukura diabēta «vienreizvienu» – normālu glikozes līmeni asinīs, holesterīna un triglicerīdu līmeni, kā arī asinsspiedienu. Un to, ka vasaras rītu visās varavīksnes krāsās mums neviens nav apsolījis. Vai tāds rīts pēc mēneša pienāks, atkarīgs arī no mums pašiem.

You may also like...

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.