Diabētiskā nefropātija nav nāves spriedums

mm

Baiba Vernere

Ārste interniste, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitātes rezidente nefroloģijā

mm

Ināra Ādamsone

Nefroloģe, medicīnas doktore, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas hemodialīzes nodaļas vadītāja, RSU pasniedzēja

rudens-2014-nieres

Nieres ir ļoti nozīmīgs cilvēka orgāns. Cilvēks var vēl ilgi dzīvot pēc pēdas amputācijas vai arī redzes zuduma. Kaut arī šāda situācija nevienam nesagādās prieku, tomēr daudzi cilvēki iemācās sevi realizēt pārsteidzošos veidos. Bet, ja cilvēkam pārstāj darboties nieres, tas apdraud pacienta dzīvību un neatliekami jāizmanto ļoti intensīva un sarežģīta ārstēšana – nieru aizstājterapija (piemēram, dialīze vai nieru transplantācija). Mums ir tikai viens pāris nieru, tāpēc rūpēsimies par tām un ilgāk saglabāsim tās veselas!

Glikozes līmenis asinīs – nozīmīgs faktors nieru veselībai

Ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs cukura diabēta pacientiem rada asinsvadu bojājumus, kā rezultātā cieš asinsvadi nierēs, acīs, sirdī un nervus apasiņojošie asinsvadi. Tāpēc diabēta pacientiem ir augsts risks sarežģījumu attīstībai daudzos orgānos un orgānu sistēmās, piemēram, var attīstīties miokarda infarkts, insults, acu tīklenes bojājumi un redzes zudums, kā arī nieru darbības traucējumi.

Nieru bojājumu, kas rodas diabēta pacientiem, sauc par diabētisko nefropātiju. Diabētiskas nefropātijas gadījumā rodas izmaiņas nieru kamoliņu asinsvados un laika gaitā attīstās hroniska nieru mazspēja. Diabētiska nefropātija ir arī nozīmīga cukura diabēta ilgtermiņa komplikācija, kas palielina cukura diabēta pacientu mirstību. Nereti (pēc ASV datiem apmēram 30–40% gadījumu) diabētiskā nefropātija ir iemesls hroniskas nieru slimības beigu stadijas attīstībai, kad pacientiem ir nepieciešama nieru aizstājterapija (dialīze vai nieru transplantācija).

1. tipa cukura diabēta pacientiem slimības pirmajos 5–10 gados diabētiskā nefropātija attīstās reti, taču aptuveni 3% pirmreizēji diagnosticētu 2. tipa cukura diabēta pacientu vienlaicīgi konstatē arī diabētisko nefropātiju. Visbiežāk diabētisko nefropātiju konstatē cukura diabēta pacientiem ar 10 līdz 20 gadus ilgu cukura diabēta slimības ilgumu.

Nosakiet savu diabētiskās nefropātijas risku!

Pastāv vairāki riska faktori, kas cukura diabēta pacientiem veicina diabētiskās nefropātijas attīstību. Visbiežākie riska faktori ir:

  • pastāvīgi paaugstināts cukura līmenis asinīs;
  • palielināts ķermeņa svars vai aptaukošanās;
  • smēķēšana;
  • jau iepriekš diagnosticētas citas cukura diabēta komplikācijas (piemēram, nervu bojājums, redzes traucējumi);
  • pacienta vecums;
  • paaugstināts arteriālais asinsspiediens;
  • nieru slimības 1. pakāpes radiniekiem.

Pie riska grupas pieder arī cukura diabēta pacienti, kuriem vienlaikus ir arī kāda cita nieru slimība (piemēram, nierakmeņi, cistas nierēs, urīnceļu iekaisumi, iedzimtas nieru kaites).

Kā attīstās diabētiskā nefropātija?

Diabētiskā nefopātija attīstās lēni, tādēļ sākumā simptomu nav, un tikai laika gaitā tā var izpausties ar tūskām un paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu.

Diabētisku nefropātiju iedala 5 stadijās.

I stadija ir pirmajos 2–3 gados pēc saslimšanas ar cukura diabētu, nieru kamoliņi filtrē pastiprināti un glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) ir palielināts (līdz pat 50% virs normas). Šajā periodā olbaltums urīnā ir normas robežās.

II stadija ir pacientiem, sākot ar 2–3 gadu pēc cukura diabēta diagnozes noteikšanas. Mikroalbuminūriju konstatē diabētiskās ketozes vai intensīvas fiziskās slodzes laikā, GFĀ var būt lielāks par normu. Var pievienoties paaugstināts asinsspiediens.

III stadija attīstās 10–12 gadus pēc cukura diabēta diagnozes noteikšanas. Šajā stadijā mikroalbminūrija ir pastāvīga (30–300 mg/24 stundās), taču GFĀ ir normas robežās. Pacientiem ir arteriālā hipertensija, un parasti konstatē arī nervu bojājumu un redzes traucējumus.

IV stadijā ir izteikta diabētiska nefropātija (15–20 gadus pēc diabēta diagnozes noteikšanas), strauji samazinās GFĀ līdz pat 10 ml/min un olbaltums diennakts urīnā var pārsniegt 3,5 g/diennaktī. Progresē citas asinsvadu bojājumu pazīmes.

V stadija ir hroniskas nieru slimības gala stadija, kad GFĀ ir 15–0 ml/min, ir izteiktas tūskas, augsts asinsspiediens, proteinūrija (palielināts olbaltuma daudzums urīnā) ir virs 3,5 g/24 stundās. Šajā stadijā pacientiem ir nepieciešams uzsākt nieru aizstājterapiju.

Kā ārstē diabētisko nefropātiju?

Diabētiskas nefropātijas galvenie ārstēšanas principi balstīti uz riska faktoru korekciju. Galvenais ir glikēmijas kontrole, maksimāli noturot glikozes un glikētā hemoglobīna (HbA1C) līmeni asinīs normas robežās. Lai mazinātu riska faktoru progresēšanu, ne mazāk nozīmīga ir dzīvesveida korekcija – nesmēķēt, uzturā nelietot sāli, svara samazināšana un fiziskās aktivitātes.

D vitamīna lietošana palīdz

Samazinoties GFĀ zem 60 ml/min, pavājinās aktīvā D vitamīna (jeb kalcitriola) sintēze nierēs. Tas apgrūtina kalcija uzsūkšanos zarnās un rodas hipokalciēmija. Progresējot nieru mazspējai, tās nespēj pietiekami izdalīt fosforu, sāk veidoties hiperfosfatēmija. Gan samazināts kalcija līmenis, gan paaugstināts fosfora līmenis un samazināts D vitamīna daudzums veicina paratireoīdā hormona (ko apzīmē ar PTH) izdalīšanos no epitēlijķermenīšiem. Tā visa rezultātā notiek kalcija un fosfora izplūde no kauliem un šo sāļu kompleksu izgulsnēšanās asinsvados, sirds vārstuļos un muskuļos.

Tieši tāpēc diabētiskās nefropātijas pacientiem D vitamīna trūkums jākompensē gan ar aktīvā D vitamīna preparātiem (piemēram, ar alfakalcidolu vai kalcitriolu), gan ar parastā D vitamīna preparātiem (piemēram, ar holekalciferolu). Nieru mazspējas pacientiem, kuriem vēl nav uzsākta nieru aizstājterapija, valsts kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros pieejams tikai D vitamīna aktīvās formas preparāts alfakalcidols, ko var izrakstīt gan nefrologs, gan ģimenes ārsts.

Savlaicīgi konsultējieties ar nefrologu!

Spilgti klīniskie simptomi attīstās, ja GFĀ ir no 29–15 ml/min. Novēro sirds un asinsvadu slimību progresēšanu, pieaug arī elpošanas, gremošanas trakta, nervu sistēmas orgānu traucējumi. Progresē mazasinība (anēmija), attīstās osteoporoze. Pacienti nespēj izmantot ar pārtiku uzņemtās barības vielas, tāpēc novājē, ko laboratorisko analīžu klāstā atspoguļo zems kopējā olbaltuma un albumīna līmenis serumā. Šai stadijai raksturīga arī kālija koncentrācijas paaugstināšanās serumā. To dažkārt novēro arī pacientiem, uzsākot augsta asinsspiediena ārstēšanu ar angiotensīna konvertāzes inhibitoriem (AKE I) vai angiotensīna I receptoru blokatoriem (ARB). Šajā stadijā obligāti jākonsultējas ar nefrologu un kopīgi jālemj jautājums par tālāko ārstēšanu un nieru aizstājterapijas uzsākšanu.

Piemērota nieru aizstājterapijas metode – svarīga

Turpinot pasliktināties nieru funkcijai, pacienti nonāk galējas nieru mazspējas stadijā, kad GFĀ ir <15 ml/min. Šiem pacientiem ir jāveic nieru aizstājterapija. Nieru aizstājterapijas metodes ir hemodialīze, peritoneālā dialīze un nieres transplantācija. Tāpat kā iepriekšējās stadijās, paralēli nieru aizstājterapijai pacientiem jānodrošina gan cukura diabēta riska faktoru un sarežģījumu korekcija, gan nieru mazspējas radīto komplikāciju novēršana un ārstēšana.

Vislabākā nieru aizstājterapijas metode diabēta pacientiem ir nieres transplantācija pirms dialīzes uzsākšanas. Vislabāk, ja to var veikt, izmantojot dzīva donora nieri. Taču donororgānu trūkuma apstākļos parasti kā pirmo nieru aizstājterapijas metodi izvēlas hemodialīzi vai peritoneālo dialīzi. Dialīzes veida izvēli nosaka pacienta vispārējais veselības stāvoklis, dzīvesveids un dzīvesvieta, pacienta motivācija un līdzestība, kā arī infekcijas attīstības risks. Tomēr vairumā gadījumu cukura diabēta pacientiem kā pirmā izvēles metode piemērotāka ir peritoneālā dialīze, jo pastāv labāka arteriālā asinsspiediena kontrole, nav nepieciešams papildus saņemt asinis šķidrinošus medikamentus. Peritoneālās dialīzes veikšanu cukura diabēta pacientiem ierobežo redzes traucējumi un nervu bojājumi. Hemodialīze ir izvēles metode, ja cukura diabēta pacients nevar veikt peritoneālo dialīzi veselības traucējumu, sociālu problēmu vai nelīdzestības gadījumā.

Izmantojiet mūsdienu medicīnas ie­spējas, lai kontrolētu ar diabētisko nefropātiju saistītos laboratoriskos rādītājus un aizkavētu tās progresēšanu gan ar dzīvesveida pārmaiņām, gan labu cukura diabēta kompensācijas panākšanu, gan arī ar normāla asinsspiediena saglabāšanu! Nereti pacienti atliek vizīti pie nefrologa, jo ir grūti samierināties un pieņemt šādu notikumu perspektīvu, tomēr jāatceras, ka nieru aizstājterapija var palīdzēt nodzīvot vēl ilgāku laiku, saglabājot arī nosacīti labu dzīves kvalitāti, ja izvēlamies atbilstošu aizstājterapijas veidu.

Nepadodamies panikai un turpinām sadarbību ar savu ārstu un nefrologu!

You may also like...

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.