Homeopātijas iespējas cukura diabēta ārstēšanā – Ārsta homeopāta skatījums

mm

Ingūna Vecvagare

Ārste homeopāte, Centra homeopātiskā klīnika, Homeopātijas asociācijas prezidente

pavasaris-2016-homeopatija

Statistika ir barga. Cukura diabēts ir piektais izplatītākais nāves cēlonis. Pasaulē katru minūti no cukura diabēta mirst seši cilvēki. Cukura diabēts ir galvenais akluma un nieru mazspējas cēlonis, kā arī asinsvadu bojājumu cēlonis. Saslimstība ar diabētu strauji pieaug visā pasaulē, arī Latvijā. Un diabēts kļūst arvien «jaunāks».

Diabēts nesākas brīdī, kad konstatējam asinīs paaugstinātu cukura līmeni, bet gan krietni agrāk. Tie var būt daudzi gadi, kad cilvēks pat neapjauš draudošo briesmu tuvumu, jo nav nekādu par to liecinošu pazīmju. Šīs saslimšanas pamatā ir autoimūns iekaisums, kā rezultātā tiek bojāti dziedzeraudi un neiz­strādājas insulīns. Tādēļ risinājums jāmeklē divos virzienos – iekaisīgā procesa ārstēšanā un glikozes līmeņa stabilizēšanā. Mūsdienu medicīna izmanto insulīn­terapiju, kas ļauj pazemināt cukura līmeni asinīs, bet pamata problēma – iekaisums – ies­pējams, paliek bez būtiska risinājuma. Tādēļ arī diabētu kā hronisku saslimšanu paralēli insulīnterapijai var ārstēt homeopātiski.

Neskatoties uz atšķirībām, homeopātija un allopātija abas ir terapeitiskās sistēmas, kas var papildināt viena otru un lieliski sadarboties, ļaujot pacientam uzlabot dzīves kvalitāti.

Savā daudzgadīgajā praksē esmu sapratusi, ka tendenciozais iedalījums – homeopātija un allopātija – nav gluži pareizs. Homeopātija ir medicīnas nozare vai vienkārši – atsevišķs virziens medicīnā. Un kā atsevišķu nozari to raksturo atšķirīgi likumi, no kuriem būtiskākie ir:

  • medikamentu izvēle, kas balstās uz saslimšanas un zāļu vielas darbības līdzības likumu.

Otra būtiskā lieta ir –

  • mazu devu izmantošana ārstnieciskā efekta iegūšanai.

Homeopātija ir radusies, balstoties uz praksi un novērojumiem, kā viss svarīgais medicīnā. Un viens no novērojumiem liecina, ka zāļu viela var kļūt ārstnieciska, ja tās iedarbības aina ir līdzīga slimības simptomiem. Tas nozīmē, ka slimības varētu ātrāk un, iespējams, drošāk ārstēt ar tām zāļu vielām, kas veselā organismā ar vislielāko varbūtību spēj izraisīt līdzīgu slimību. Jo vairāk slimības pazīmju sakrīt ar ārstnieciskās vielas darbības izpausmēm, jo lielāka iespēja šai vielai iedarboties uz pacienta patoloģiski izmainītajiem audiem un orgāniem.

Izvēloties medikamentus pēc līdzības principa, tiek nodrošināta to mērķ­tiecīga iedarbība uz slimības skarto orgānu vai organismu kopumā. Un tieši «līdzīgā» medikamenta piemērošana dod iespēju ārstniecisko procesu padarīt individuālu.

Vizītē pie homeopāta tiek noskaidrotas būtiskākās, svarīgākās sūdzības, pacienta individuālās īpatnības, slimības izpausmes un modalitātes vai apstākļi, kuros sūdzības pasliktinās vai uzlabojas.

Ļoti būtiski arī ir noskaidrot pacienta paša viedokli un domas par savu slimību un tās iemesliem. Iespējams, pacients pats ir pamanījis kādas likumsakarības saslimšanas izpausmēs, kas var būtiski atvieglot preparāta meklējumus.

Saruna vai kontakts ar pacientu ir ārkārtīgi svarīgi, jo informācijai par pacientu ir jābūt daudzslāņainai. Jāizprot gan fiziskais stāvoklis, gan emocionālā slodze. Vienlaikus ārstam jābūt ļoti vērīgam, uzmanīgam un ieinteresētam, lai izprastu saslimušo un viņa slimību.

Homeopātiskajā terapijā izmanto tikai dabā esošas vielas – minerālus, metālus, nemetālus, gāzes, dzīvnieku valsts produktus, augus, arī slimību produktus. Tā kā cilvēks ir daļa no kopējās makrokosmosa sistēmas un organismā notiekošie procesi ir analogi dabā notiekošajiem, tad tieši dabā esošajās vielās var rast izveseļošanās avotu.

Man ir paciente – sešus gadus veca meitene, kurai jau trīs gadus ir 1. tipa insulinējams cukura diabēts. Bērns ir ārkārtīgi emocionāls, cukura līmenis mainīgs, arī pārāk zems, kad situāciju glābj kāda ātri nosūkāta ledene. Kādā reizē vienmēr glābjošā ledene izrādījās nederīga, jo no līdz šim nekaitīgās konfektes sākās alerģiska reakcija, bērnam pietūka mute, lūpas, sākās elpas trūkums. Pēc šīs epizodes nātrenes un Kvinkes tūskas epizodes atkārtojās jau ar zināmu regularitāti, lai gan bija sākta pretalerģijas terapija. Un vienmēr alerģijas izpausmes bija kopā ar ekstrēmi izmainītu glikozes līmeni asinīs. Rūpīgi precizējot anamnēzi un izanalizējot šo gadījumu, meitenei tika izrakstīts homeopātiskais preparāts, un pēc terapijas nu jau pusotru gadu alerģiskās reakcijas nav atkārtojušās, kopējais alerģijas rādītājs no 2000 vienībām ir samazinājies līdz 200 vienībām, un pats galvenais – stabilizējies glikozes līmenis asinīs, un ir krietni vieglāk dzīvot. Savukārt mamma stāsta, ka meita vairs nav tik agresīva un aizkaitināta. Šajā gadījumā es kā homeopāte nekādā veidā neiejaucos pacienta pamata terapijā ar insulīnu, bet no nepieciešamības lietot visus pārējos ķīmiskos medikamentus šī paciente ir atbrīvojusies tieši tāpat kā no alerģijas.

Šādi sadarbojoties, var risināt ne tikai pamatproblēmu, bet arī, piemēram, sarežģījumus, kas radušies diabēta norises un ārstēšanas gaitā, paralēli noritošas saslimšanas vai akūtos stāvokļus.

Ja runājam par 2. tipa cukura diabētu, tad homeopātija ir tikai viena no ies­pējām, ko lieto tā ārstēšanā. Bet bez terapijas, manuprāt, svarīgāks ir dzīvesveids un ieradumi. Šodien stacionārā apciemoju savu mammu. Gaidot ārstējošā ārsta vizīti, pavēroju palātas kaimiņienes. Tieši blakus mammai atradās diabēta pacientes gulta. Un tieši viņas skapītis bija «viskrāšņākais» – uz tā atradās šokolāde, torte, banāni un vīnogas, sulas tetrapaka, un es vēl nezinu paša skapīša saturu. Šī dāma nebūt nebija slaida un noteikti neradīja sportiska cilvēka iespaidu. Skumji.

Cukura diabēts pieder pie slimībām, ko vieglāk ir attālināt nekā ārstēt. Rūpēsimies par sevi gudri!

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.