Kontrolēsim lipīdu spektra rādītājus un dzīvosim ilgāk!

mm

Uģis Bērs

Laboratorijas vadītājs, Centrālā Laboratorija

dzivo_ilgak

Laboratorisko analīžu rezultātus var ietekmēt daudzas slimības un faktori. Cukura diabēts ir viena no šādām slimībām – tas ietekmē ne tikai ogļhidrātu vielmaiņas (piemēram, glikozes, glikētā hemoglobīna HbA1c) rādītājus, bet arī olbaltumu, tauku (vai lipīdu) un citus vielmaiņas rādītājus, tāpēc regulārai ār­sta ieteikto laboratorisko izmeklējumu veikšanai ir būtiska nozīme cukura diabēta ārstēšanā, lai negaidītas veselības problēmas, piemēram, sirds mazspēja, infarkts vai insults, nepārsteigtu jūs nesagatavotus.

Iespēja aizkavēt aterosklerozes attīstību un paildzināt mūžu

Cukura diabēta pacientiem bieži ir traucēta tauku jeb lipīdu vielmaiņa, kas var sekmēt miokarda infarkta un insulta attīstību. Lipīdu (piemēram, holesterīna, tā frakciju un triglicerīdu) līmeņa noteikšana asinīs (vai lipidogramma) palīdz novērtēt sirds un asinsvadu slimību komplikāciju attīstības risku, kā arī laikus sākt profilaktiskos pasākumus vai ārstēšanu (piemēram, mainīt diētu, palielināt fizisko aktivitāti, uzsākt lietot medikamentus), kas būtiski samazina aterosklerozes (paaugstinātu lipīdu rādītāju asinīs izraisīta asinsvadu bojājuma), miokarda infarkta un insulta attīstības risku.

Kas jāievēro, veicot lipīdu laboratorisko pārbaudi?

Jāpārbauda šādi laboratoriskie rādītāji:

  • kopējais holesterīns;
  • augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABL H);
  • zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBL H);
  • triglicerīdi.

Kopējā holesterīna līmeņa noteikšana, nenosakot citus lipīdu rādītājus, nerada pilnīgu priekšstatu par to, vai ir sasniegti ārstēšanas mērķi, nesniedz iespēju prognozēt sirds un asinsvadu slimību risku un ieteikt atbilstošu ārstēšanu, kā arī piemērotu diētu un medikamentus!

Lipīdu līmeņa noteikšanai asinis jānodod no vēnas tukšā dūšā – vismaz astoņas stundas pēc pēdējās ēdienreizes vai uzkodas!

Ievērojiet!

Normālas lipidogrammas mērķa rādītāji:

  • augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABL H): vīriešiem – augstāks par 1,03 mmol/l; sievietēm – augstāks par 1,2 mmol/l;
  • zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBL H) – zemāks vai vienāds ar 2 mmol/l;
  • kopējais holesterīns – zemāks vai vienāds ar 4,5 mmol/l;
  • triglicerīdi – zemāks vai vienāds ar 1,7 mmol/l.

Pārrunājiet savus mērķa rādītājus ar ģimenes ārstu, endokrinologu vai kardiologu! Ārsts novērtēs jūsu individuālo sirds un asinsvadu slimību risku un to, kādi ir jūsu individuālie mērķa rādītāji!

Kas ir lipīdi, un kā tie ietekmē sirds un asinsvadu veselību?

Dažkārt cukura diabēta pacienti sarunā ar ārstu uzsver, ka viņi ēd veselīgi, arī ķermeņa svars ir normāls, tāpēc neesot nozīmes regulārai lipīdu rādītāju kontrolei, tomēr ap 80% no visa holesterīna veidojas organismā (piemēram, aknās, zarnu traktā, nierēs, virsnierēs, dzimumdziedzeros), un tikai 20% holesterīna cilvēks uzņem ar uzturu (gaļu, sviestu, olām).

ABL holesterīns nodrošina lipoproteīnu pārnesi no organisma audiem uz aknām, kur holesterīns tiek pārstrādāts par žultsskābēm un izvadīts no organisma. Paaugstināts ABL H līmenis asinīs tiek uzskatīts par aterosklerozi mazinošu faktoru.

ZBL holesterīns veidojas aknās un nodrošina holesterīna piegādi organisma audiem (piemēram, asinsvadiem un orgāniem). Tieši ZBL H (vairāk nekā kopējais holesterīns) ir saistīts ar aterosklerozes risku. Ja ZBL H līmenis asinīs ir paaugstināts un cilvēkam ir citi sirds un asinsvadu slimību riska faktori, piemēram, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, palielināts ķermeņa svars, holesterīns nogulsnējas asinsvadu sieniņās, veidojot pangas, kas sašaurina asinsvadus un veicina trombu veidošanos.

Ievērojiet!

Lai samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir pazemināt tieši ZBL holesterīna līmeni asinīs, tāpēc nepietiek ar kopējā holesterīna noteikšanu, bet regulāri jākontrolē holesterīna frakciju, to skaitā – ZBL holesterīna, laboratoriskie rādītāji!

Triglicerīdi ir šūnu enerģijas avots un nonāk organismā ar uzturu, kā arī veidojas aknās un zarnu traktā. Ja enerģijas patēriņš ir niecīgs, piemēram, cilvēkam ir mazkustīgs dzīvesveids, triglicerīdi veido tauku krājumus, lai nepieciešamības gadījumā noderētu kā papildu enerģijas avots. Ja triglicerīdu daudzums asinīs pārsniedz normu, tas kopā ar ZBL holesterīnu veicina asinsvadu sieniņu sašaurināšanos, palielinot sirds un asinsvadu slimību, arī infarkta un insulta risku.

Pētījumi turpinās!

Labāk izpētot holesterīna frakciju ietekmi uz aterosklerozes attīstības risku, pēdējā laikā arvien lielāku nozīmi iegūst ļoti zema blīvuma lipoproteīnu (ĻZBL H vai ne-ABL H) holesterīna līmeņa asinīs noteikšana. Šī lipoproteīnu frakcija nodrošina ar uzturu uzņemto lipīdu pārnesi asinīs. ĻZBL H pieder pie aterosklerozi veicinošiem (vai aterogēniem) lipīdiem un piedalās aterosklerotisko pangu veidošanas mehānismā. Pētījumu rezultāti liecina, ka paaugstināts ĻZBL H līmenis cukura diabēta un nieru slimību gadījumos paātrina aterosklerozes attīstību. Iespējams, drīz ĻZBL H papildinās cukura diabēta pacientu ārstēšanās mērķa rādītāju sarakstu un tad analīžu lapā parādīsies jaunas ailītes.

Lasiet arī: