Sirds mazspēja un paaugstināts asinsspiediens

mm

Silvija Hansone

Kardioloģe, Rīgas 1. slimnīca

rudens-2015-as

Kaut arī veselības veicināšanas izdevumos ir daudz publikāciju par paaugstinātu asinsspiedienu un ieteikumu, kā sekmēt sirds veselību, pacientiem vēl joprojām ir daudz jautājumu par šīm tēmām. Šajā rakstā sniegtas atbildes uz jautājumiem, ko uzdevuši «Diabēts un Veselība» lasītāji – cukura diabēta pacienti.


Es jūtos labi, bet mans ārsts saka, ka asinsspiediens «nav labs». Vai varu lietot zāles asinsspiediena pazemināšanai tikai tad, kad asinsspiediens (tālāk tekstā – AS) ir «slikts»?

Silvija Hansone: Paaugstināta asins­spiediena jeb arteriālās hipertensijas (tālāk tekstā hipertensija) pacienta sirds un asinsvadu notikumu (piemēram, sirds infarkts, smadzeņu insults) risku nosaka ne tikai pašsajūta, asinsspiediena līmenis, bet arī visi esošie riska faktori, piem., paaugstināts holesterīna līmenis, aptaukošanās, smēķēšana. Cukura diabēts ir nopietns infarkta un insulta riska faktors. Jāņem vērā arī jau esoša sirds un asinsvadu, nieru slimība (piemēram, cukura diabēta izraisīti nieru bojājumi – diabētiskā nefropātija) vai citu orgānu bojājums. Kopumā jūsu individuālo situāciju var izvērtēt tikai ārsts. Ja ārsts ir noteicis medikamentozās ārstēšanas nepieciešamību, medikamenti ir jālieto regulāri, kontrolējot asinsspiedienu.

AS mērījumiem ārstniecības iestādē, aptiekā vai mājās būs atšķirības. Mājās noteiktais AS bieži ir zemāks. Visus mājās noteiktos AS datus pierakstiet un uzrādiet ārstam. Diabēta pacientam svarīgi pašam noteikt AS guļus un stāvus, lai novērtētu AS krišanos pēc piecelšanās jeb tā saukto ortostātisko hipotensiju. Savukārt AS monitorēšana diennakts laikā, ko ir iespējams veikt, ja ārsts to uzskata par nepieciešamu, novērtē AS līmeni visas diennakts laikā. Šo izmeklējumu ir iespējams veikt ambulatori.

Cukura diabēta pacientiem tiek stingri rekomendēts sākt medikamentozo ārstēšanu, kad sistoliskais asinsspiediens (SAS) jeb «augšējais» asinsspiediens ir vienāds vai augstāks par 140 mm Hg st.

Par ārstēšanas mērķa SAS cukura diabēta pacientiem tiek rekomendēts zemāks par 140 mm Hg st., t.i. 139–130 mm Hg st. Diastoliskā AS jeb «apakšējā AS» mērķis ir zemāks par 85 mm Hg st.


Vai asinsspiediena pazeminošo medikamentu skaits var būt «par daudz»?

Silvija Hansone: AS pazeminošo medikamentu veidu un devas ārsts izvēlas, atkarībā no sākotnējā AS lieluma, riska faktoriem un esošām blakus slimībām. Devu palielināšana un medikamentu kombinēšana notiek pakāpeniski, ņemot vērā iepriekš teikto, kā arī vērtējot medikamentu blakus parādības. Lai lietojamo tablešu skaits būtu pēc iespējas mazāks, izmanto medikamentu kombinācijas, kur vienā tabletē ir divi līdz trīs medikamenti (jeb aktīvās vielas). Kombinētajos medikamentos ir pieejamas dažādas medikamentu devas. Ārsta uzdevums, sadarbībā ar pacientu, ir sasniegt optimālo rezultātu ar mazākām medikamentu devām. Jūsu uzdevums ir informēt ārstu par AS skaitļiem un mērījumu rezultātiem, pašsajūtu, blakusparādībām un šaubām regulāras terapijas laikā. Piemēram, ja Jums ir bažas par to, ka medikamenti varētu «bojāt aknas un nieres» vai izraisīt nogurumu, pārrunājiet šīs bažas ar savu ārstu, kurš izskaidros medikamentu iedarbības veidu.

Nenodarbojaties ar paš­ārstē­šanos!


Vai hipertensija palielina sirds mazspējas (tālāk tekstā – SM) risku arī tad, ja tiek ārstēta un AS ir normāls?

Silvija Hansone: Diabēts ir nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību un SM riska faktors. Cukura diabētu sastop aptuveni 20–30% SM pacientu. Lai gan pacientiem ar paaugstinātu glikozes līmeni pastāv augstāks SM attīstības risks, tiešs ieguvums no glikozes līmeņa samazināšanas pagaidām nav pierādīts. Savukārt ir pierādīts, ka hipertensijas savlaicīga un pareiza ārstēšana ievērojami samazina SM attīstības risku.


Vai paātrināta sirdsdarbība ir SM cēlonis vai sekas?

Silvija Hansone: Sirdsdarbības ātrums jeb frekvence atspoguļo autonomās jeb veģetatīvās nervu sistēmas stāvokli. Veģetatīvo nervu sistēmu iedala simpātiskajā un parasimpātiskajā nervu sistēmā. Paātrinātu sirdsdarbību nosaka simpātiskās nervu sistēmas aktivācija. Palielinātu simpātiskās nervu sistēmas aktivāciju nosaka gan ģenētiski faktori, gan arī stress, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga kaloriju uzņemšana, aptaukošanās, cukura diabēts, SM. SM pacientiem par paātrinātu uzskatāma sirdsdarbības frekvence, kas lielāka par 70 reizēm minūtē ar saglabātu regulāru ritmu.

SM pacientiem bieži ir priekškambaru mirdzēšana (neregulāra sirdsdarbība). Šajā gadījumā sirdsdarbības frekvencei miera stāvoklī vidēji jābūt 60–80 reizes minūtē. Ilgstoši paātrinātas frekvences priekškambaru mirdzēšana var pasliktināt esošas SM gaitu vai veicināt SM attīstību.

Tātad, paātrināta sirdsdarbība var būt gan SM cēlonis, gan sekas.

Ar kādiem līdzekļiem jāmazina sirdsdarbības ātrums, nosaka ārsts.


Kā var pateikt, cik liela fiziskā aktivitāte ir lietderīga, ja cilvēks izjūt nespēku pie niecīgām slodzēm, sāp locītavas un mugura?

Silvija Hansone: Pirms tiek uzsāktas fiziskās aktivitātes, piemēram, nodarbības sporta zālē, iešana ātrā solī, lēnā skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, būtu nepieciešams apmeklēt ārstu, lai novērtētu vispārējo veselības stāvokli un ieteiktu konkrētam cilvēkam piemērotās fiziskās aktivitātes. Nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt nespēku, sāpes mugurā vai locītavās.

Teicams fiziskās aktivitātes līdzeklis ir peldēšana, kas vienlaikus ir gan masāža, gan treniņš muskuļiem. Peldēšanas laikā mugurkauls tiek noturēts līdzsvarā. Jāizvairās no peldēšanas uz vēdera ar paceltu galvu, jo šādā stāvoklī ir sasprindzināta spranda. Peldēšanu ieteicams pabeigt uz muguras, lai atslābinātu mugurkaulu un muskuļus.

Lai atbrīvotos no muguras sāpēm, ļoti nepieciešama ir arī ārstnieciskā vingrošana, kas galvenokārt balstīta uz stiepšanos. Stiepšanos var izmantot gan muguras ārstēšanas nolūkā, gan arī profilaksei. Stiepšanās ļoti pozitīvi ietekmē mugurkaulu, muguras saites un muskulatūru. Lai būtu rezultāts, jāvingro katru dienu un regulāri.


Cik daudz nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu drīkst lietot bez riska sirds veselībai? Cik bieži, cik ilgi un kādus medikamentus lietot ir drošāk?

Silvija Hansone: Runājot par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (jeb saīsināti NSPL) un sirdi, pirmkārt, iedomājamies par mazo devu aspirīnu (acetilsalicilskābi), tā spēju mazināt trombocītu aktivitāti un asins trombu veidošanos, mazinot sirds infarktu risku.

Pacientiem, kuri jau lieto mazo devu aspirīnu un kuriem tiek papildus rekomendēts cits NSPL, piemēram, muguras vai locītavu sāpju ārstēšanai, aspirīna lietošanu nevajadzētu pārtraukt. Tikai aspirīnam mazās devās ir kardioprotektīvas jeb «sirdi sargājošas» īpašības, citiem NSPL tādas nepiemīt. Katra pacienta risks šādas medikamentu kombinācijas gadījumā tiek izvērtēts individuāli.

NSPL no koksibu grupas ilgstošai lietošanai ir droši tikai pacientiem ar zemu kardiovaskulāro notikumu (infarkta, insulta) risku. Ja kardiovaskulāro notikumu risks ir augsts, šie medikamenti būtu lietojami tikai viszemākajās efektīvajās devās un tikai neilgu laiku – ne ilgāk par 10 dienām pēc kārtas.

NSPL ibuprofēnu neiesaka lietot smagas sirds mazspējas pacientiem. Ibuprofēna ilgstoša lietošana ne tikai veicina asinsspiediena paaugstināšanos, bet arī mazina medikamentu iedarbību, kas pazemina asinsspiedienu (urīndzenošie līdzekļi, piem., hidrohlortiazīds un angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitori jeb tā sauktie «prili»). Ibuprofēns var pastiprināt sirds glikozīdu, piemēram, digoksīna un cukura diabēta terapijā lietojamo sulfonilurīnvielas atvasinājumu darbību.

Pacientam ar nieru funkciju traucējumiem ibuprofena lietošanas laikā jāveic regulāra nieru funkciju pārbaude un jālieto pēc iespējas mazāka efektīvā deva. Jākontrolē arī aknu funkciju rādītāji un asinsaina.

Paracetamolu parasti lieto īslaicīgi paaugstinātas temperatūras vai nelielu sāpju mazināšanai. Tomēr to nedrīkst lietot smagu aknu slimību gadījumā. Ilgstoši lietojot paracetamolu, var pastiprināties varfarīna kā arī citu asinsreci kavējošu zāļu darbība, tā palielinot asiņošanas risku.

Jāņem vērā, ka nav medikamenti «bez riska.» Noteikti konsultējaties ar savu ārstu un informējiet par visiem medikamentiem, ko lietojiet šobrīd, ieskaitot tos, ko var iegādāties bez receptes, uztura bagātinātājiem, vitamīniem. Par lietotajiem medikamentiem informējiet arī visus speciālistus, kuri jūs konsultē.


Par kafiju ir dzirdēti dažādi pretrunīgi viedokļi. Cik daudz kafijas kaitē sirdij?

Silvija Hansone: Par kafijas dzeršanu vai nedzeršanu pētījumi un diskusijas risinās jau ilgu laiku un noteikti tik drīz vien nebeigsies. Arī viens no autoritatīvākiem Latvijas ārstiem, profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns ir teicis, ka kafija ir labs, dabīgs un saprāta robežās veselīgs dzēriens. Jaunākie pētījumi ir pierādījuši kafijas labvēlīgo ietekmi uz veselību un hronisku slimību risku samazināšanu. Regulāra kafijas dzeršana (3–5 tasītes dienā) samazina sirds un asinsvadu slimības risku un netiek saistīta ar hipertensijas riska palielināšanos.

You may also like...

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.