Slimot vai neslimot ar gripu – arī mūsu izvēle

mm

Baiba Rozentāle

Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas infektoloģijas centra galvenā ārste

rudens-2014-virus

Gripas laiks nav aiz kalniem

Rudens ir laiks, kad varam pārdomāt to, cik labi esam sagatavojušies dažādu vīrusu, tai skaitā gripas, «uzbrukumam», kas gaidāms jau pavisam drīz. Pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm, mūs atkal sagaida 2 A grupas vīrusa apakštipi – pandēmiskais H1N1, kas nāca kā jauns vīruss 2009./2010. gada gripas epidēmijas laikā. Vēl prognozē A apakštipu – Teksasas H3N2 un B apakštipu. Visi šie gripas vīrusa celmi iekļauti 2014./2015. gada gripas vakcīnas sastāvā. Šogad gripu prognozē bargāku nekā pagājušā gadā, ar lielāku slimojošo cilvēku skaitu, jo pagājušajā gadā gripa pat nesasniedza epidēmijas līmeni, savukārt aizpagājušajā gadā bija liela gripas epidēmija, kurā no gripas Latvijā mira 79 cilvēki. Kā zināms, vīrusu aktivitāte bieži ir viļņveidīga, tāpēc šogad tā varētu būt lielāka. Gripas gadījumus reģistrē pēc speciālas metodikas un to, vai konkrētajam pacientam ir vai nav gripa, nosaka Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā, kas ir vienīgā tāda laboratorija Latvijā un ietilpst Pasaules Veselības organizācijas tīklā.

Gripas vīrusam ir spēja vairoties un izplatīties ļoti strauji. 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu. No viena slima cilvēka, kas iekāpis transportlīdzeklī, var inficēties 15–20 cilvēki. Gripa pārsvarā izplatās no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu vai kontakta ceļā. Vislielākais inficēšanās risks ir, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo, cieši kontaktējoties ar slimu cilvēku, pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem iepriekš ir pieskāries ar gripu slimojošs cilvēks.

Vakcinēties vai riskēt ar dzīvību?

Inficēties var jebkurš cilvēks, bet ne visi saslimst. Tas, vai saslimsim, atkarīgs no mūsu imūnsistēmas. Imunitāti varam stiprināt dabīgā veidā, lietojot pilnvērtīgu uzturu, ievērojot darba un atpūtas režīmu, pietiekošu laiku veltot miegam, vairāk nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Tomēr varam sava organisma aizsargspējas stiprināt arī ar vakcinēšanos. Tā izraisa antivielu veidošanos, bet neizraisa slimību. Gripas vīrusa mainības dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna. Visas vakcīnas, ko pasaulē ražo, ir vienādas, tāpēc nebūtu jāraizējas, ka ārstniecības iestādē saņemsiet «nepareizo» vakcīnu. Vakcīnu ražošanā ir jāņem vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas par prognozējamiem gripas vīrusa veidiem, un ir ļoti stingra kvalitātes kontrole.

Riska grupām kategoriski būtu ieteicams vakcinēties. Noskaidrots, kas slimo smagāk ar gripu un kam gripa ir īpaši bīstama:

  • cilvēkiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu;
  • cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām elpceļu (piemēram, bronhiālo astmu) un sirds – asinsvadu slimībām, nieru un asins slimībām (piemēram, sirpjveida šūnu anēmiju), vielmaiņas slimībām (piemēram, cukura diabētu) un imūnsupresiju (piemēram, pacienti, kuri lieto kortikosteroīdu grupas preparātus, ārstē onkoloģiskās slimības ar ķīmijterapiju un staru terapiju);
  • personām, kurām ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem: medicīnas darbiniekiem, ģimenes locekļiem.

Riska grupas ilgstošu pētījumu rezultātā ir izdalījusi Pasaules Veselības organizācija.

Cukura diabēta pacientiem ir nomākta imunitāte – neatkarīgi no cukura diabēta tipa, neatkarīgi no tā, vai diabēta pacients ārstēšanā lieto insulīnu vai nelieto. Par to liecina arī Latvijas Infektoloģijas centra novērojumi. No smagajiem saslimšanas gadījumiem, kas beidzās ar nāvi, visbiežāk pacienti slimoja ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī cukura diabētu. Parasti šiem cilvēkiem bija 2–3 riska faktori. Tieši cukura diabēta pacientiem bieži novēro vairākas slimības. Vēl liela nozīme bija tam, ka 80–90% šo cilvēku meklēja ārsta palīdzību un nonāca slimnīcā ļoti vēlu – pēc 5. slimības dienas. Lai izvairītos no smagām un bīstamām gripas komplikācijām, svarīgi laikus gripu diagnosticēt un uzsākt ārstēšanos.

Latvijā ļoti mazs skaits cilvēku vakcinējas pret gripu – 1,5–2%, savukārt mūsdienu jaunatnei ir atšķirīgs viedoklis – vakcinēties un neslimot mūsdienās ir moderni. ASV aptvere riska grupās sasniedz 80% un ārpus riska grupām – virs 50%. Interesantu risinājumu izvēlējušies, piemēram, Latvijas kardioķirurgi, uzstādot nosacījumu, ka pirms operācijas mākslīgajā asinsritē pacientam gripas epidēmijas laikā obligāti jābūt vakcinētam. Pretējā gadījumā tiek piedāvāts operāciju atlikt uz laiku pēc epidēmijas beigām, jo pastāv risks, ka pēc šīs ļoti sarežģītās operācijas pacients nomirst no gripas. Eiropā vakcinēšanos daudzās valstīs riska grupām apmaksā 100% apmērā, Latvijā – 50% apmērā. Izmantojiet savas tiesības saņemt gripas vakcīnu pie ģimenes ārsta ar valsts noteikto atlaidi!

Remantadīns – arī profilaksei

Ja neesam vakcinējušies, gripas epidēmijas laikā varam pasargāt sevi, lietojot pretvīrusu medikamentus profilaksei. Viens no efektīviem medikamentiem ir remantadīns, kas nopērkams aptiekā bez ārsta receptes. Gripas profilaksei remantadīnu lieto 1 reizi dienā no rīta pa 100 mg/dienā līdz 6 nedēļām. Ja gripas vīrusi izrādīsies rezistenti (nejutīgi pret remantadīnu) par to paziņos Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Tādā gadījumā nevakcinētiem ciešiem ģimenes kontaktiem būs jāizvēlas profilakse ar neiraminidāzes inhibitoriem.

Kā pazīt gripu?

Gripa sākumā skar augšējos elpceļus. Pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās visbiežāk parādās pēc 48–72 stundām. Gripai raksturīgs:

  • pēkšņs sākums;
  • galvassāpes;
  • paaugstināta temperatūra līdz pat 39–40°C;
  • kaulu «laušanas sajūta»;
  • aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.

Kāpēc gripa ir bīstama?

Gripas vīrusam strauji vairojoties, izdalās toksīni, kas nonāk organismā un rada toksisku iedarbību uz sirds muskuli, tāpēc var attīstīties akūta sirds mazspēja. Attīstās trombohemorāģiskais sindroms ar trombu veidošanos asinsvados. Samazinās asinsrece un rezultātā veidojas asiņošana, kas sākotnēji izpaužas kā asiņošana gļotādās, acu ābolos, mutes dobuma gļotādā, uz ādas, degunā, sievietēm var būt arī dzemdes asiņošana. Attīstās elpošanas mazspēja – plaušu alveolās veidojas sākotnēji caurspīdīgs, vēlāk – asiņains izsvīdums, alveolas vairs neveic savu funkciju apgādāt audus ar skābekli, un cilvēks slāpst nost. Dažkārt novēro infekciozi toksisko šoku, kas izpaužas kā apātija, nespēks, ļoti zems asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība. Parasti ir augsta ķermeņa temperatūra – +39°– 40°C. Tie visi ir draudīgi simptomi, un šādos gadījumos obligāti jāsauc ātrā palīdzība, jo tikai savlaicīgi uzsākta intensīva ārstēšana var pacientu glābt. Pašlaik spēkā esošā likumdošana paredz, ka ātrās palīdzības izsaukumi vairs nedalās pamatotos un nepamatotos, tāpēc pacientam par to nebūs jāmaksā.

Remantadīns – gripas laikā

Gripas gadījumā tikai 1% no visiem slimojošajiem nokļūst stacionārā. Gripa parasti ir ambulatori ārstējama, izņemot vidēji smagās un smagās formas.

Kad cilvēks sajūt pirmos gripas simptomus – nespēku, laušanu kaulos un citus, jāizmēra ķermeņa temperatūru. Ja temperatūra ir augstāka par 38°C, tad obligāti jāzvana ģimenes ārstam un jāsāk lietot temperatūru pazeminošie medikamenti – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Nedrīkst lietot aspirīnu (acetilsalicilskābi). Ja ir aizdomas par gripas vīrusu, jau pirmajās slimības dienās vai pat stundās jāsāk ārstēšana ar pretvīrusu preparātiem. Pretvīrusu medikamenti iedalās divās grupās – adamantāna grupas preparāti un neiraminidāzes inhibitori. Kā viena, tā otra grupa darbojas pret gripas vīrusu, lai gan tos pielieto atšķirīgos gadījumos. Preparāti no abām šīm grupām pieejami arī Latvijā, un no tiem labāk zināms un plaši pielietots ir remantadīns, kas tika padziļināti pārbaudīts klīniskajos pētījumos, kur konstatēja, ka preparāts ir efektīvs un drošs lietošanai gan A gripas profilaksei, gan arī A gripas ārstēšanai. Remantadīns ir bezrecepšu medikaments, tāpēc cilvēks var to nopirkt tajā pašā dienā, kad sajūt gripas pirmos simptomus – nav jāiet pie ģimenes ārsta pēc receptes, jāstāv rindā utt. Tas ir ļoti svarīgi, jo gripas vīruss strauji vairojas, toksīni uzsūcas un komplikāciju iespēja pieaug, tāpēc remantadīna lietošana jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, vēlams 24–48 stundu laikā pēc gripas simptomu parādīšanās. Ja gripu aktīvi ārstē un izārstē, tad toksīni nesavairojas tādā koncentrācijā, lai radītu dzīvībai bīstamus stāvokļus.

Pieaugušajiem un bērniem, vecākiem par 10 gadiem, dienas deva ir 100 mg 1–2 reizes dienā 5 dienas vai arī tā, kā ieteicis ārsts.

Remantadīnu nedrīkst lietot pacienti ar hroniskām nieru un aknu slimībām. Tas attiecas uz nopietnām, smagām slimībām (piemēram, smags hepatīts, glomerulonefrīts). Tāpat remantadīnu nelieto epilepsijas, kuņģa čūlas slimnieki, grūtniecības laikā un barojot bērnu ar krūti. Nav ieteicams lietot pacientiem ar priekšdziedzera labdabīgo hiperplāziju un slēgta kakta glaukomu. Gadījumā, ja epidēmijā cirkulējošie A gripas vīrusi ir rezistenti (jeb nejutīgi) pret remantadīnu, terapijā jālieto neiraminidāzes inhibitori – oseltamivirs vai zanamivirs, ko rekomendēs ģimenes ārsts, kas izrakstīs pacientam recepti.

… un pēc izārstēšanās

Pēc tam, kad esam atveseļojušies, remantadīnu iespējams lietot, lai uzlabotu metabolismu šūnās un veicinātu oksidatīvos procesus, kas var palīdzēt samazināt izteikto astenoveģetatīvo sindromu, kāds visbiežāk novērojams gripu pārslimojušiem cilvēkiem. Šādam mērķim remantadīnu lieto pa 1 tabletei 2 reizes dienā līdz 14 dienām.

Vakcinēsimies, lai pasargātu sevi no gripas un uzsāksim ārstēšanos savlaicīgi, lai izvairītos no smagām komplikācijām!

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.