Vai lielāka adata vienmēr ir labāka?

Katru dienu miljoniem cilvēku ar cukura diabētu visā pasaulē veic insulīna injekcijas vienu vai vairākas reizes dienā. Endokrinologam vai ģimenes ārstam, kā arī diabēta aprūpes māsai ne vienmēr pietiek laika atgādināt diabēta pacientam par pareizu injekciju tehniku un pastāstīt, ka uzskati par to, kā pareizi veikt insulīna injekcijas, tāpat kā daudzas atziņas dzīvē, pastāvīgi mainās. Lielāko daļu tikšanās laika ar ārstu tiek apspriestas insulīna devas un glikēmija jeb cukura līmeņa svārstības asinīs, bet saruna par to, cik garai jābūt insulīna pildspalvas adatai, tiek atlikta uz nākamo reizi. Jā, patiešām tā ikdienā notiek…

Katrs cukura diabēta pacients reizēm ir neizpratnē par to, kāds iemesls varētu būt augstākam glikozes līmenim asinīs, tomēr retais aizdomāsies, vai glikozes līmeņa svārstības asinīs varētu būt saistītas ar adatas garumu.

Tāpēc šis raksts veltīts jaunumiem, kas ir saistīti ar pareizu insulīna pildspalvu adatu izvēli, balstoties uz pētījumiem, lai palīdzētu Jums novērst tādas komplikācijas kā lipohipertrofijas jeb kalnveidīgi veidojumi insulīna injekciju rajonos, sāpes injekciju vietās, zilumus (jeb hematomas) un insulīna nonākšanu muskuļu audos, kas var veicināt hipoglikēmiju. Pēc šī raksta izlasīšanas aicinu jautājumus par insulīna pildspalvu adatu izvēli apspriest ar savu ārstu vai diabēta aprūpes māsu.

Šobrīd Latvijā ir pieejamas 4 mm, 5 mm, 6 mm, 8 mm, 10 mm un 12 mm garas insulīna pildspalvu adatas. Lai izvēlētos pareizu insulīna pildspalvas adatas garumu un diametru, ir jāņem vērā Jūsu vecums un ķermeņa uzbūve.

Jaunākie publicētie pētījumi pierāda, ka jebkuram cukura diabēta pacientam vēlams sākt injekcijas ar vismazākā garuma adatām, piemēram, 4 mm insulīna pildspalvu adatām, jo īsākas adatas ir drošākas un labāk panesamas. Pat diabēta pacientiem ar aptaukošanos rekomendē izmantot šīs adatas, jo ir pierādīta to vienlīdzīga efektivitāte, kā arī mazāks hipoglikēmiju risks un mazāks sāpīgums. Tas viss palīdz diabēta pacientam vieglāk pierast pie jaunā ārstēšanās veida – insulīna injekcijām. Turklāt nav pamatotu pierādījumu par insulīna nonākšanu ārpus zemādas, izmantojot vismazākā izmēra insulīna pildspalvu adatiņas, tāpēc nav riska, ka insulīns varētu «neiedarboties».

Lai insulīns pareizi uzsūktos, tas ir jāievada zemādā. Tomēr zemādas audu slānis dažādās ķermeņa vietās var būt atšķirīga biezuma gan normostēniskam cilvēkam, gan cilvēkam ar palielinātu ķermeņa masu. Piemēram, cilvēkiem ar ķermeņa augšdaļas aptaukošanos (jeb tā saucamo ābolveida aptaukošanos) augšstilbi, kas ir viena no tradicionālajām injekciju vietām, bieži vien ir ar pavisam plānu zemādas taukaudu slāni, bet pacientiem ar ķermeņa gurnu daļas jeb bumbierveida aptaukošanos – otrādi.

Nesenie pētījumi ir parādījuši, ka ādas biezums injekcijas vietās diabēta pacientiem ar aptaukošanos mēdz būt līdzīgs, tomēr zemādas biezums ir atšķirīgs (skat. 1. attēlu). Pētījumā par ādas slāņu biezumu tika izmantota ultraskaņas metode, lai noteiktu ādas un zemādas biezumu 388 cukura diabēta pacientiem ar dažādu ķermeņa masas indeksu (ĶMI) (ĶMI=18–24,9, 25–29,9 un ≥30 kg/m²). Ādas biezums kopumā bija vienāds visās vecuma un ĶMI pacientu grupās, tomēr zemādas audu biezums bija atšķirīgs dažādās ķermeņa vietās, kā arī pacientiem ar dažādu ĶMI un dzimumu (skat. 1. attēlu).

1. attēls. Vidējais zemādas biezums dažādās ķermeņa vietās vīriešiem (labajā pusē) un sievietēm (kreisajā pusē).

Pamatojoties uz šiem un papildu magnētiskās rezonanses attēlu datiem, pētījuma autori norādīja, ka īsāka garuma (piemēram, 4 mm un 5 mm) adatas var veiksmīgi izmantot, lai veiktu insulīna injekcijas, un šādi var samazināt neprecīzas injekciju tehnikas komplikācijas (piemēram, hipoglikēmijas, lipohipertrofijas).

Novitāte un labā ziņa ir tā, ka, izmantojot 4 mm garas insulīna pildspalvu adatas, pacienti ar normālu un biezāku zemādas audu slāni insulīnu drīkst injicēt «alternatīvajās» insulīna injekcijas vietās, kur fiziski grūti ir saņemt ādas kroku pašam, piemēram, augšdelmā un gurnu augšējā ārējā kvadrātā, nesaņemot ādas kroku. Šo vietu izmantošana insulīna injekcijām samazina lipohipertrofiju risku, jo dod iespēju injekciju vietas biežāk mainīt. Tāpat, izmantojot 5 mm, 6 mm un 8 mm insulīna pildspalvu adatas, insulīna injekcijas var veikt vēdera priekšējā sienā un augšstilba ārējā virsmā.

Pētījumos secināts, ka 4 mm gara adata jāievada taisnā leņķī (perpendikulāri/90° leņķī pret ādu) bez ādas krokas saņemšanas.

Vidējais ādas un zemādas biezums.

Secinājums – arī cilvēkam ar palielinātu ķermeņa masu zemādas audu slānis tradicionālajās injekciju vietās ir tāds, ka var droši lietot vismazākā garuma insulīna pildspalvu adatas, tai skaitā veicot injekciju alternatīvajās injekciju vietās.

Iekļaujot datus no minētajiem pētījumiem, 2010. gadā tika atjauninātas Starptautiskās insulīna injekciju vadlīnijas cukura diabēta pacientiem (New injection recommendation for patients with diabetes, Third Injection Technique Workshop, 2010).

Insulīna pildspalvu adatu pareiza izvēle ir ļoti svarīga, tāpat kā Jūsu veselības un dzīves kvalitāte. Sekojiet jaunumiem, un Jūsu dzīve kļūs labāka!

ĶMI – Ķermeņa masas indekss, glikēmija – cukura līmenis asinīs.

Pacientes Annas (66 g. v.) stāsts

Man ir 2. tipa cukura diabēts jau 8 gadus. To konstatēja ģimenes ārsts kādā no manām vizītēm, kad sūdzējos par slāpēm un ilgstošu nespēku. Sākumā lietoju tabletes cukura līmeņa mazināšanai. Pēc pāris gadiem mans endokrinologs vēlējās mainīt ārstēšanu uz insulīna injekcijām, jo vidējais cukura līmenis par iepriekšējo laiku bija neapmierinošs, kā arī bija konstatēti bojājumi acīs un kāju nervos. Es biju nobijusies un lūdzu ārstei iespēju atlikt insulīna injekcijas, jo tas šķita apgrūtinoši, sarežģīti un sāpīgi. Centos ievērot diētu. Tomēr pēc pāris mēnešiem es nonācu slimnīcā ar ļoti augstu cukura līmeni, un tur man pateica, ka nav vairs iespēju atlikt ārstēšanu ar insulīnu. Diabēta apmācības māsa man iemācīja pašai injicēt insulīnu. Injekcijas nesāpēja, tomēr uz kājām parādījās zilumi. Kājas man ir tādas tieviņas, āda plāna, un zilumi bija nepatīkami. Šķita, ka nav vairs vietas, kur injicēt. Biju izmisumā. Tad diabēta apmācības māsa man ieteica lietot vismazākā garuma insulīna adatiņas, t. i., 4 mm garas. Brīnums! Zilumi vairs neparādījās, un pat sāpes injekcijas laikā, šķiet, kļuvušas vēl mazākas. Bija vasara, un es varēju strādāt dārzā, neskaidrojot vairs visiem kaimiņiem, ka man ir jāšpricē insulīns, tāpēc rodas tie zilumi.

Jo mazākas insulīna adatiņas – jo labāk!