Uztura speciāliste: uztura ieradumi jāmaina uz visu mūžu

Intervija ar Baibu Grīnbergu

Uztura speciālisti, Veselības centrs 4, Rīgas Sievietes veselības centrs

2014. gadā apkopotie “Eurostat” dati liecina, ka 21,3 % pilngadīgo iedzīvotāju Latvijā ir konstatēta aptaukošanās – tas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Vēl vairāk cilvēku ar aptaukošanos ir tikai Maltā – 26 % pieaugušo. Gandrīz visās ES valstīs vērojama tendence, ka aptaukošanās izplatība pieaug līdz ar cilvēku vecumu. Šo tendenci ilustrē fakts, ka Latvijā aptaukošanos konstatē 33,2 % cilvēku vecuma grupā no 65 līdz 74 g. v., bet cilvēkiem no 18 līdz 24 g. v. – tikai 3,9 % gadījumu.

Līdz šim nebija drošu, pārliecinošu datu par to, ka medikamentu lietošana spētu atbrīvot cilvēku no liekā ķermeņa svara, nekaitējot veselībai, tomēr pakāpeniski uzskati par aptaukošanos mainās un mainās arī pieeja liekā ķermeņa svara problēmas risināšanai. Parādās jauni medikamenti, kas ļauj cīnīties ar pārmērīgu ēšanu kā atkarību (atšķirībā no iepriekš piedāvātajiem medikamentiem, kas mēģināja dedzināt taukus).

Ja ilgākā laikā, mainot diētu un fizisko aktivitāti, cilvēkam neizdodas atbrīvoties no liekā ķermeņa svara (nav efekta vai arī cilvēks nespēj ilgstoši ievērot ārsta un uztura speciālista ieteikumus), noderīga var būt endokrinologa konsultācija, kurš, ņemot vērā analīžu un citu izmeklējumu rezultātus, varētu lemt par iespēju uzsākt ārstēšanos ar medikamentiem un šādas ārstēšanas taktiku. Endokrinologa palīdzība būtu jāmeklē cilvēkiem ar ķermeņa masas indeksu, kas pārsniedz 30 kg/m2, jo tad organismā notiek dažādas izmaiņas (piemēram, samazinās jutība pret noteiktiem hormoniem), kas samazina vai pat likvidē diētas ieteikumu efektivitāti. Šādā situācijā kļūst gandrīz neiespējami bez ārsta palīdzības samazināt lieko ķermeņa svaru, nenodarot pāri savam organismam.

Iespējams, cilvēkiem, lai izprastu lieko kilogramu kaitīgo dabu un gūtu impulsu sākt dzīvot veselīgāk, pietrūkst sarunas ar ārstu, tāpēc piedāvājam sarunu ar uztura speciālisti Baibu Grīnbergu.

Kāpēc daļai cilvēku veidojas liekais ķermeņa svars, bet citiem – ne?

B. Grīnberga: Liekais ķermeņa svars atkarīgs no cilvēka dzīvesveida – fiziskās aktivitātes un ēšanas ieradumiem. Retāki ir gadījumi, kad pievienojas ģenētiskā predispozīcija: jau paaudzēs ir bijuši vecāki ar lieko ķermeņa svaru vai gluži pretēji. Vēl retāki ir gadījumi, kad liekais ķermeņa svars veidojas veselības traucējumu vai lietoto medikamentu dēļ. Interesanti, ka cilvēkiem arvien gribējies tieši šo uzskatīt par sava liekā ķermeņa svara problēmas galveno iemeslu.

Kādas ir uzturzinātnes jaunākās atklāsmes par lieko ķermeņa svaru un to veicinošiem faktoriem?

B. Grīnberga: Uzturzinātnē un arī citās medicīnas apakšnozarēs joprojām notiek aktīvi pētījumi par liekā ķermeņa svara cēloņiem. Piemēram, zināms, ka hronisks miega trūkums, stress var veicināt ķermeņa svara pieaugumu. Taču tie ir tikai veicinoši faktori, kas tālāk provocē organisma fizioloģisko procesu izmaiņas, tostarp – ietekmē endokrīno sistēmu un centrālo nervu sistēmu.

Kāds ir jūsu viedoklis par dažādām diētām, kas sola vieglu atbrīvošanos no liekā ķermeņa svara?

B. Grīnberga: Ja no liekā ķermeņa svara būtu tik viegli atbrīvoties, mūsdienās pasaulē aptaukošanās nebūtu nekāda problēma. Taču statistika liecina, ka aptaukošanās izplatība arvien pieaug visā pasaulē. Nešaubos, ka ir gadījumi, kad diētas solītais efekts ir panākts, bet tādā gadījumā cilvēkam ir bijusi stingra apņemšanās un stipra motivācija. Tātad arī bez jebkādām populārām diētām ir iespējams svara zudums, bet nepieciešama motivācija un gribasspēks.

Kāpēc veidojas tā saucamais “jo– jo” efekts, kad pēc diētas ķermeņa svars atkal palielinās un pat pārsniedz iepriekšējo? Kā no tā izvairīties?

B. Grīnberga: T. s. “Jo – jo” efekts visbiežāk rodas, kad ķermeņa svaru mēģināts zaudēt pārlieku strauji un ar drastiskām metodēm. Manuprāt, šādā situācijā cilvēks nespēj vairs ievērot strikto diētu un pārtrauc arī fiziskās aktivitātes. Ja tuvinieki un draugi nepalīdz uzturēt motivāciju, tad ievērot striktu diētu un fiziskās aktivitātes režīmu ir ļoti grūti. Daudz labāk uztura ieradumus mainīt pakāpeniski, pamazām un – visiem kopā dzīvojošajiem vienlaikus.

Pēc jūsu pieredzes – cik procentu tievētgribētāju spēj ar uztura izmainīšanu atbrīvoties no liekā ķermeņa svara?

B. Grīnberga: Manuprāt, kopumā vismaz puse no maniem pacientiem ir sasnieguši vēlamo rezultātu – cits īsākā, cits ilgākā laikā, taču noteikti ir arī tādi, kas turpina izmēģināt jaunas un jaunas diētas, kas varbūt tomēr sola vieglāku ceļu līdz slaidumam, nekā tas panākams, sadarbojoties ar uztura speciālistu.

Kas uztur cilvēka motivāciju notievēt?

B. Grīnberga: Motivāciju samazināt lieko ķermeņa svaru visbiežāk rada nopietnas veselības problēmas, arī neauglība. Citos gadījumos sieva vēlas patikt vīram, vai daudz retāk – vīrs sievai. Salīdzinoši reti ir tā, ka liekais ķermeņa svars vienkārši traucē, jo cilvēki atrod lielā izmēra apģērbu veikalus un šuvēju, kas ir līdzīgā svara kategorijā, atrod līdzīgi domājošus draugus, atrod ērtas, lielas mašīnas un beigās pat atrod informāciju, ka liekais ķermeņa svars nemaz nav tik kaitīgs…

Kādas ir sieviešu un vīriešu tievēšanas īpatnības?

B. Grīnberga: Sievietes izvēlas tievēt periodiski un visbiežāk – pavasarī, turpretim vīrieši meklē palīdzību visa gada garumā. Šķiet, ka vīrieši ilgāk gatavojas šim procesam un, ja ir atnākuši, tad tiešām arī ievēro uztura speciālista ieteikumus.

Kāds ir optimālākais ceļš, lai atvadītos no liekajiem kilogramiem uz visiem laikiem?

B. Grīnberga: Uztura ieradumi jāmaina uz visu mūžu, un pareizam, pārdomātam, sabalansētam uzturam jākļūst par dzīvesveidu. Jāsāk ar mazumiņu – piemēram, jānomaina mājās esošie balto miltu produkti (piemēram, makaroni, baltie rīsi, milti, baltmaize, cepumi) uz pilngraudu produktiem. Nākamais solis – jāizvēlas liesāki piena produkti, pēc tam – pakāpeniski jāsamazina sāls lietošana uzturā. Arī fiziskajām aktivitātēm ir milzu nozīme, tomēr nevar tikai sportot un ēst, kā pagadās, vai arī lietot veselīgu, sabalansētu uzturu, caurām dienām sēžot pie datora. Dažādām ķermeņa procedūrām ir liela nozīme, taču bez pareizas ēšanas un fiziskajām aktivitātēm tās neko nedos, varbūt tikai mainīs izskatu, bet neatrisinās nopietnas liekā svara problēmas. Arī uztura bagātinātāji nav brīnumnūjiņa.

Pašlaik Latvijā ir pieejami recepšu medikamenti, kas paredzēti kā papildu līdzeklis samazināta kaloriju daudzuma diētai un palielinātai fiziskai aktivitātei, lai kontrolētu ķermeņa svaru pieaugušajiem (vecākiem par 18 gadiem) ar sākotnējo ķermeņa masas indeksu virs 30 kg/m2 (aptaukošanās) vai no 27 kg/m2 līdz 30 kg/m2 (liekais ķermeņa svars), ja ir viena vai vairākas ar lieko ķermeņa svaru vai aptaukošanos saistītas blakus slimības (piemēram, 2. tipa cukura diabēts, dislipidēmija, miega apnoja, hipertensija). Jebkurā gadījumā par šo medikamentu lietošanu ir jāizlemj pacientam kopā ar ārstu.

Ķirurģiska iejaukšanās jeb bariatriskā ķirurģija var būt risinājums liekā ķermeņa svara gadījumā, bet arī pēc tam nepieciešams ievērot sabalansētu diētu, lai viss nesāktos no gala – bez pacienta līdzdalības labu rezultātu nebūs, un jārēķinās, ka tā ir ķirurģiska operācija, kas vienmēr saistīta ar zināmu risku.

Intervējusi žurnāliste Elza Dāre.