Diabēta pacients ģimenē

mm

Anete Valtere

Pieredzējusi 1. tipa cukura diabēta paciente

gimene_diabetsDiabētu nereti sauc par “ģimenes slimību”, jo izmaiņas viena cilvēka dzīvē rada izmaiņas arī citiem ģimenes locekļiem, īpaši tas attiecas uz laiku tūlīt pēc cukura diabēta diagnozes noteikšanas, kas ir satraukuma pilns: Taču arī vēlāk dzīves partnerus, bērnus un draugus ietekmē tuvinieka dzīve ar diabētu – dažādi ikdienā veicami pasākumi diabēta kontrolei un ārstēšanai.

Mēs kā diabēta pacienti aiz savām ikdienas rūpēm, cenšoties kontrolēt diabēta norisi, varam nepamanīt, kā jūtas mūsu tuvinieki. Iespējams, arī viņi pārdzīvo psiholoģisko krīzi pēc tikko izdzirdētās diagnozes, ik dienu baidās par kārtējās hipoglikēmijas (jeb zema glikozes līmeņa asinīs, kad diabēta pacientiem nekavējoties jāuzņem viegli asimilējamie ogļhidrāti) iespējamību vai dažkārt pat iztēlojas ļaunākos no diabēta vēlīniem sarežģījumiem (piemēram, aklumu, nieru mazspēju, kāju amputāciju) un ir neziņā par to, kā palīdzēt mainīt dzīvi kopumā un it sevišķi ikdienas uzturu.

2017. gadā Latvijā bija 88 945 reģistrētu diabēta pacientu. Ja pieņemam, ka katram ir kaut tikai viens tuvinieks, tie jau vien ir 178 tūkstoši cilvēku, kuru ģimeni ir skāris diabēts. Viena ģimenes locekļa diabēta diagnoze ir traumatiska visai ģimenei, ne tikai diabēta pacientam. Kaut arī diabēta pacientu uzskata par “vājo ķēdes posmu”, kas tuviniekiem ir visiem spēkiem jāatbalsta, tomēr ģimenes spēks ir kopībā, savstarpējā pieņemšanā, izpratnē, atbalstā un drošā patvēruma izjūtā, ko šādas attiecības sniedz.

Šajā rakstā centīšos ieskicēt, kā pieaudzis pacients ar cukura diabētu var atbalstīt, iedrošināt savus tuviniekus, mazināt viņu trauksmi un bailes, kuru izpausmes bieži ir dusmas, aizvainojums un konflikti ģimenē.

Psiholoģiskā krīze un skumjas – arī tuviniekiem

Diabēta pacienta ģimenes locekļi, tāpat kā diabēta pacients, pēc cukura diabēta diagnozes noteikšanas un smagāku, dzīves kvalitāti ietekmējošu diabēta vēlīno sarežģījumu attīstības skumst par zaudēto veselību un pārdzīvo psiholoģisko krīzi. Turklāt, jo mazāk stāstīsiet tuviniekiem par to, kāda ir cukura diabēta norise un kā jūtaties, jo ilgāks būs ceļš līdz diabēta vai tā sarežģījumu pieņemšanai ģimenē kopumā.

Iesaiste diabēta kontrolē – ar mēru

Pētījumi1 liecina, ka tuvinieki diabētu uztver saasinātāk un nopietnāk (resp. vērtē kā smagāku slimību) kā paši diabēta pacienti. Pārsvarā diabēta pacienti nezina par tuvinieku trauksmi un uztver savu diabētu mierīgāk un dzīvi ar diabētu vieglāk akceptē un tai pielāgojas, salīdzinot ar tuviniekiem.

Cukura diabēta pacienta partneri bieži vien nepārtraukti koncentrē uzmanību uz partnera veselības stāvokli un tā izpausmēm, it sevišķi – hipoglikēmijām. Partneri kādā pētījumā2 atzinuši, ka vēlētos lielāku iesaisti un informētību par diabēta norisi un ārstēšanas rezultātiem (īpaši no ārstiem un citiem speciālistiem). Tieši adekvātas informētības, iesaistes tuvinieka diabēta kontrolē trūkums, līdz ar to – neziņa un nedrošība ietekmē tuvinieku pieņēmumus par diabēta nopietnību un ietekmi.

Nepietiekamas tuvinieku informētības cēloņi var būt gan paša diabēta pacienta nevēlēšanās iesaistīt (varbūt – apgrūtināt) savus ģimenes locekļus, diabēta pacienta pārliecība, ka viņam atbalsts nav nepieciešams, kauns par “nespēju kontrolēt savu dzīvi”, bet varbūt arī neprasme sākt sarunu ar savu tuvinieku vai otrādi.

Tuvinieku iesaiste sava diabēta kontrolē nav panaceja, un tai ir jābūt abpusēji vēlamā daudzumā. Tuviniekiem tā ir smaga nasta, ja pats diabēta pacients izrāda noraidošu attieksmi (piemēram, tuvinieks cenšas mainīt ierasto uztura režīmu, bet diabēta pacients neievēro ārsta ieteikto diētas plānu, tāpēc tuvinieka pūles ir veltīgas).3 Iesaiste var būt arī traucējoša, ja par tās apjomu nav konkrētas vienošanās. Šajā jautājumā saruna ir ne vien vēlama, bet nepieciešama! Es personīgi esmu pateicīga ģimenes locekļiem, kas prot būt toleranti pret mani un ļauj pašai būt atbildīgai par sava diabēta ārstēšanu. Taču esmu priecīga, ka viņi ir gana vērīgi un ieinteresēti, lai pamanītu pirmās hipoglikēmijas pazīmes, kā arī ik pa laikam painteresētos, vai “viss ir kārtībā” un patiesi noticētu, kad es atbildu “jā”. Tā ir šī abpusēji smalkā iesaistes robeža, kas ir pieņemama visiem.

Bailes no hipoglikēmijas – ikdiena

Visbiežāk minētais4 ģimenes locekļu trauksmes iemesls ir bailes no hipoglikēmijas un nespēja to laikus pamanīt, jo hipoglikēmija ir negatīvās diabēta sekas, kas pamanāmas uzreiz un ienāk ģimenes ikdienā. Nereti ģimenes locekļi sāk vākt cukura graudiņus no kafejnīcām, iegādājas saldumus hipoglikēmijas novēršanai, lai tie būtu pa rokai. Pat manai mammai, ar kuru es kopā nedzīvoju, vienmēr gan mājās, gan somā ir glikozes tabletes, kuras viņa vienmēr piedāvā man – ir vajadzība vai nav. Ģimenes locekļi gan atzīst, ka bieži vien viņiem ir bail prasīt, lai tuvinieks ar diabētu izmēra cukura līmeni, jo tas var izraisīt dusmas par pārāk lielu kontroli. Taču mums kā diabēta pacientiem jāatceras, ka šāds lūgums vienmēr ir pamatots! Pat ja zināt, ka cukura līmenis jums ir normas robežās, ir vērts izmērīt cukura līmeni, jo tādējādi ātri nomierināsiet savu ģimenes locekli un mazināsiet viņa satraukumu. Turklāt, ja jūsu izturēšanās likusi ģimenes loceklim iedomāties par hipoglikēmijas iespējamību, visdrīzāk var izrādīties, ka jums tiešām ir hipoglikēmija. Izskaidrosim, kā diabēta pacientam palīdzēt (piemēram, iedot saldumus, saldu dzērienu, veikt glikagona injekciju muskulī vai izsaukt neatliekamo palīdzību), kā izmantot glikometru un kā injicēt glikagonu. Paskaidrojiet, ka tad, ja kategoriski atsakāties noteikt cukura līmeni un uzņemt glikozi, tuviniekiem jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo tā nav adekvāta rīcība.

Tuvinieku trauksme iespējamās hipoglikēmijas dēļ ir nevēlama, un vajadzētu palīdzēt to mazināt!

Diabēta vēlīno sarežģījumu bieds

Kādā pētījumā5 secināts, ka 63% ģimenes locekļu izjūt trauksmi no bailēm, ka tuviniekam ar diabētu attīstīsies diabēta vēlīnie sarežģījumi, kas ietekmēs visu ģimenes locekļu dzīvi. Vienīgais, kas patiesi var mazināt šādu satraukumu gan diabēta pacientam pašam, gan tuviniekiem, ir rūpes par diabēta kontroli un ārstēšanu – regulāri ārsta apmeklējumi, laboratoriskie izmeklējumi (vismaz reizi trīs četros mēnešos), regulāra cukura līmeņa noteikšana, fiziskās aktivitātes un medikamentu lietošana. Tuvinieki, jūs vērojot, gūs pārliecību, ka tiešām rūpējaties par sevi un satraukumam nav iemesla. Par labu nāks arī reizēm sarunās izteikti pārliecinoši apliecinājumi, ka pārbaužu rezultāti ir pozitīvi vai vismaz – apliecinājums, ka kontrolējat situāciju.

Risinājums – dialogs

Mēs kā diabēta pacienti, visticamāk, nekad neuzzināsim, kā jūtas ģimenes locekļi, ja vien to tieši nepajautāsim. Vienkārši jautājumi var palīdzēt mazināt trauksmi jūsu tuvinieku dzīvē.

Vienojieties par to:

  • vai vēlaties viņu iesaisti diabēta aprūpē un cik lielā daudzumā?
  • vai vēlaties, lai jums palīdz kontrolēt uzturu (kādā veidā, cik lielā apmērā)?
  • kā pamanīt hipoglikēmijas pazīmes (piemēram, izmaiņas uzvedībā, fiziskajās spējās) un kā palīdzēt?
  • cik bieži stāstīsiet par savu veselības stāvokli, lai tuviniekiem nebūtu liekas trauksmes izjūtas, ka jūsu veselība var strauji pasliktināties un tas ietekmēs arī viņu dzīvi?

Ar pozitīviem apliecinājumiem, savstarpējām sarunām un rūpēm par sevi palīdzēsim ģimenes locekļiem samierināties, pieņemt diabētu un mazināt stresa līmeni ikdienā!

Raksta tapšanā piedalījusies Gunta Freimane


  1. White S. M., & O’Dowd S. T. (2007). Living with Type 2 diabetes: a family perspective. Retrieved from https://doi.org/10.1111/j.1464-5491.2007.02171.x
  2. Stödberg R. H., & Sunvisson G. A. (2007). Lived experience of significant others of persons with diabetes. Retrieved from https://doi.org/10.1111/j.1365-2702.2007.01797.x
  3. Rook K. S., & Stephens M. A. P. (2011). Are spouses of chronically ill partners burdened by exerting health-related social control? Retrieved from https://doi.org/10.1177%2F1359105311401670
  4. Everyday Living with Diabetes Described by Family Members of Adult People with Type 1 Diabetes (2013). International Journal of Family Medicine, 8 p. Retrieved from http://dx.doi.org/10.1155/2013/967872
  5. How Can Your Diabetes Affect Your Friends, Family & Others Around You? Retrieved from https://www.thediabetescouncil.com/can-diabetes-affect-friends-family-others-around/

Lasiet arī: