Fiziskā aktivitāte 2. tipa cukura diabēta pacientiem

mm

Jeļizaveta Sokolovska

Medicīnas doktore Interniste Ārste rezidente endokrinologa specialitātē LU Medicīnas fakultātes vadošā pētniece

seniori_vingrinajumi

Regulāra fiziskā aktivitāte ir veselīga dzīvesveida stūrakmens. Diabēta gadījumā tā var ne tikai uzlabot vispārējo veselības stāvokli, bet arī palīdzēt jums efektīvāk ārstēt diabētu.

Fiziskai slodzei ir vairāki labvēlīgi efekti

Kustības pozitīvi ietekmē vielmaiņu, pazeminot glikozes līmeni, tādēļ fiziski aktīviem pacientiem diabēta kontrolei nepieciešamas mazākas glikozes līmeni pazeminošo medikamentu devas. Sportošanas laikā sirds muskulis pastiprināti strādā un tiek pakļauts relatīvam skābekļa deficītam, kas ir sava veida “pozitīvais stress” un palielina izredzes izvairīties no smagām sirds slimībām dzīves laikā. Fiziskā slodze palīdz cīnīties arī ar izmaiņām lielajos un mazajos asinsvados, kuri diabēta ietekmē ātrāk zaudē elasticitāti. Sporta laikā tiek veicināti skeleta muskuļu atjaunošanās procesi, kas ir ļoti aktuāli, jo diabēta pacientiem ir nosliece paātrināti zaudēt muskuļu masu, salīdzinot ar cilvēkiem bez diabēta.

Kas jādara, pirms sākat regulāras fiziskās aktivitātes?

Ja iepriekš šādas pieredzes nav, pirms sākt regulāras nodarbības, ieteicams konsultēties ar savu ārstu, kurš nepieciešamības gadījumā var ieteikt papildu analīzes un pārbaudes. Ar ārstu svarīgi arī pārrunāt glikozes līmeņa mērījumu biežumu un mērķus (kādam jābūt glikozes līmenim asinīs pirms un pēc fiziskajām aktivitātēm). Jautājumi par hipoglikēmijām (pazeminātu glikozes līmeni) fiziskās aktivitātes laikā un pēc tās iztirzāti žurnāla “Diabēts un Veselība” 2018. gada pavasara numurā.

Attēls no Aijas Kļaviņas izstrādāta materiāla “Dzīvot aktīvi ir vienkāršāk nekā Jūs domājat.”

Kādi fiziskās aktivitātes veidi ir piemēroti diabēta pacientiem?

Izvēloties fiziskās aktivitātes veidu, jāatceras, ka visas sportiskās aktivitātes jāsāk pakāpeniski. Starptautiskās rekomendācijas iesaka diabēta pacientiem vismaz 150 minūšu nedēļā veltīt kardiotreniņiem – iešanai, skriešanai, riteņbraukšanai un citām aktivitātēm, kuru laikā paātrinās pulss, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Šādas aktivitātes var veikt, izmantojot arī intervālu treniņu metodi, kustoties ar lielāku un mazāku intensitāti noteiktu laiku, piemēram, trīs minūšu intervālos (piemēram, trīs minūtes iet ātrā tempā, pēc tam trīs minūtes – uz pusi lēnākā, tad atkal – ātrā tempā). Intervālu treniņi ir mazāk nogurdinoši, bet tikpat efektīvi, kā augstas intensitātes treniņi. Papildus kardiotreniņiem diabēta pacientiem nepieciešamas divas trīs spēka vingrojumu reizes nedēļā. Spēka vingrojumi attīsta muskuļu masu un stiprina kaulus un locītavas. To veikšanai var pievilkties, atspiesties, pietupties vai arī izmantot hanteles, stieņus un tamlīdzīgas ierīces. Katrā piegājienā būtu jāveic vingrojumi ar 10–15 atkārtojumiem galvenajām muskuļu grupām (kāju, roku, muguras, krūšu, vēdera muskuļiem).

Ņemot vērā to, ka paaugstināts glikozes līmenis nelabvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, diabēta pacientiem īpaša uzmanība jāvelta arī koordinācijas un līdzsvara sistēmas attīstībai. Šim nolūkam ir izstrādāti vienkārši vingrojumi (piemēram, stāvēt uz vienas kājas noteiktu laiku), vai arī lieliski der jogas un tai-či nodarbības. Arī līdzsvara vingrojumiem būtu jāvelta laiks divas trīs reizes nedēļā.

Īpaši jāuzsver, ka, iesaistoties fiziskās aktivitātēs, jāņem vērā savs veselības stāvoklis un diabēta komplikāciju pakāpe, lai aktivitātes nāktu par labu, nevis apdraudētu veselību

Drošības aspekti

Vingrojot jādzer pietiekami daudz ūdens, lai izvairītos no pārkaršanas. Vecāka gadagājuma pacientiem, kā arī tiem, kuriem ir daudz diabēta komplikāciju, karstā laikā būtu prātīgi mazināt slodzi vai pavisam izlaist treniņu. Uzsākot nodarbības, ar ārstu vajadzētu pārrunāt drošības aspektus, jo diabēta pacientiem ir palielināts akūtu sirds un asinsvadu slimību (piemēram, infarkta, insulta) risks. Diabēta pacientiem būtu jāzina, kādi ir miokarda infarkta un smadzeņu insulta simptomi, lai šādos gadījumos nekavējoties izsauktu neatliekamo palīdzību. Tāpēc, vingrojot vienatnē, līdzi vienmēr jābūt telefonam! Svarīga ir arī fiziskai aktivitātei piemērota apģērba un apavu izvēle. Apģērbam jābūt piemērotam laika apstākļiem, lai pasargātu ķermeni no pārkaršanas vai atdzišanas. Apaviem jābūt atbilstoša izmēra un piemērotiem sportošanai.

Regulāra ārsta uzraudzība

Regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, pacientam varētu pazemināties glikozes līmenis asinīs, un tas var radīt nepieciešamību samazināt glikozes līmeni pazeminošo medikamentu devas. Iespējams, būs jāmaina arī asinsspiedienu pazeminošo medikamentu devas. Tāpēc vajadzētu turpināt regulāru glikozes līmeņa un asinsspiediena paškontroli un regulāri apmeklēt ārstu, lai laikus veiktu korekcijas ārstēšanas plānā.

Attēls no Aijas Kļaviņas izstrādāta materiāla “Dzīvot aktīvi ir vienkāršāk nekā Jūs domājat.”

Ja ir attīstījušās diabēta komplikācijas…

Īpaši jāuzsver, ka, iesaistoties fiziskās aktivitātēs, jāņem vērā savs veselības stāvoklis un diabēta komplikāciju pakāpe, lai aktivitātes nāktu par labu, nevis apdraudētu veselību. Piemēram, ja ir slikta redze, jāizvairās no sportošanas sliktā apgaismojumā, krēslā vai tādiem sporta veidiem, kur nepieciešam asa redze un ātra reakcija. Ja ir diabētiskā retinopātija (tīklenes izmaiņas) – noteikti jājautā ārstam, vai drīkst celt smagumus un izpildīt vingrojumus ar noliekšanos uz priekšu. Ja ir attīstījusies diabētiskā neiropātija (nervu bojājums), īpaša uzmanība jāpievērš pēdu aprūpei.

Nedrīkst pārslogot pēdas (piemēram, nūjošanas vietā labāk izvēlēties peldēšanu), ja pēdas ir deformētas. Ja rodas reibonis, strauji mainot ķermeņa stāvokli (piemēram, no guļus uz stāvus pozīciju), no šādām aktivitātēm jāizvairās. Nobeigumā gribētos iedrošināt diabēta pacientus vairāk kustēties, lai uzlabotu savu veselību, pašsajūtu un dzīves kvalitāti!

Materiālu atbalsta

LV-DIAB-1265114-0001

Lasiet arī: