Vai savu sirdi un asinsvadus varam piemānīt?

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

rudolfs_roze_foto

Intervija ar Rūdolfu Rozi

Kardiologu, Latvijas Kardioloģijas centrs, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

asinsvadiCukura diabēta pacientiem ir divas līdz četras reizes lielāks sirds un asinsvadu slimību, to skaitā – infarkta un insulta – risks salīdzinājumā ar cilvēkiem bez diabēta. Viens no ārsta ieteikumiem riska mazināšanai ir regulāra lipīdu (piemēram, holesterīna, triglicerīdu) noteikšana asinīs un konkrētu ārstēšanās mērķa rādītāju sasniegšana. Tātad, svarīgi ne tikai divreiz gadā (vai atbilstoši ārsta norādījumiem) kontrolēt lipīdu rādītājus, ne tikai lietot medikamentus, bet arī panākt tādus ārstēšanās rezultātus, lai infarkta un insulta jeb sirds un asinsvadu slimību notikumu risks būtu mazāks un šādi “notikumi” mūs nepārsteigtu nesagatavotus. Sarunā ar Latvijas Kardioloģijas centra kardiologu Rūdolfu Rozi meklējām atbildes uz jautājumiem, kā neiekrist dažādu mītu lamatās par “normālu” holesterīnu un sadarbībā ar ārstu sasniegtu tādus rezultātus, kas sniedz iespēju dzīvot aktīvāk un ilgāk.

Pēdējos gados diezgan pieejami un izplatīti ir dažādi ekspresizmeklējumi, piemēram, gan aptiekās, gan dažādos pasākumos ir iespēja bez maksas un ātri noteikt holesterīna līmeni asinīs. Vai uz šādām pārbaudēm varam paļauties?

R. Roze. Kad jautāju saviem kaimiņiem vai paziņām, kāds ir viņu holesterīna līmenis asinīs, bieži dzirdu vispārīgu atbildi – “normas robežās”. No šādas atbildes var noprast, ka cilvēku priekšstats par savu holesterīna līmeni balstās uz kopējā holesterīna rādītāju. Un vēl – cilvēkiem ir mītisks priekšstats, ka visiem ir viena un tā pati “holesterīna norma”. Vēl pirms neilga laika arī ārsti dažkārt nosūtīja pacientu uz laboratoriju veikt holesterīna pārbaudi un nepārbaudīja, kāds ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (jeb saīsināti ZBL H jeb “sliktā holesterīna”), augsta blīvuma lipoproteīnu (jeb saīsināti ABL H jeb “labā holesterīna”) un triglicerīdu (jeb saīsināti Tg) līmenis asinīs. Tomēr šāds lipīdu rādītāju novērtējums ir ļoti virspusējs. Tas ir apmēram tāpat, kā pērkot veikalā krējumu. Krējums ir tikai nosaukums, bet sastāvs dažādiem produktiem būs atšķirīgs. Tikai tad, ja nosakām lipīdu frakcijas, gūstam plašāku iespēju prognozēt sirds un asinsvadu slimību, infarkta un insulta risku. Domāju, ka apsveicami tas, ka dažādās veselības pārbaudēs cilvēkam ir iespēja uzzināt savu holesterīna skaitli, ko liela daļa nekad nav noteikuši, tomēr svarīgi būtu arī saņemt ārsta skaidrojumu un ieteikumus par turpmāko rīcību.


Kas notiek organismā, ja ZBL H līmenis ir paaugstināts?

R. Roze. ZBL H sastāv galvenokārt tikai no holesterīna, kas tiek transportēts no aknām uz citiem audiem, un, ja cilvēkam ir vēl citi sirds un asinsvadu riska faktori, piemēram, cukura diabēts, paaugstināts arteriālais asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija, lieks ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids, cilvēks smēķē un ir gados vecāks, holesterīns izgulsnējas asinsvadu sieniņā – radot aterosklerozi. Ateroskleroze ir hroniska iekaisīga slimība, kas ievērojami palielina infarkta un insulta iespējamību.

Biežāk runā tieši par sirds asinsvadiem, jo cilvēki uztver sirdi nopietnāk nekā citus orgānus. Tomēr ateroskleroze rada izmaiņas visos asinsvados – tā var būt asinsvados, kuri apasiņo galvas smadzenes, arī kāju asinsvados. Dažās organisma vietās asinsvadus pārbaudīt ir samērā viegli un, galvenais, – neinvazīvi, veicot doplerogrāfiju, piemēram, miega artērijām, kakla asinsvadiem un kāju artērijām. Tomēr, ja kakla asinsvados aterosklerozes nav, tas nenozīmē, ka tās nav arī sirds un kāju artērijās. Ja pacientam ir cukura diabēts, bieži ir izmainīti visi trīs galvenie baseini – kakla, sirds un kāju artērijas. Dažkārt cukura diabēta pacients sūdzas tikai par sāpēm kājās (ikru muskuļos), kas apgrūtina pacienta fiziskās aktivitātes, pacients no tām izvairās, tāpēc var nepiedzīvot, piemēram, stenokardijas lēkmes, kas tipiski rodas fiziskas slodzes un emocionāla stresa laikā. Tomēr, izmeklējot sirds asinsvadus, var konstatēt, ka arī tos skārusi ateroskleroze.


Kāpēc cukura diabēta pacientiem ZBL H līmenis ir īpaši nozīmīgs mērķa rādītājs?

R. Roze. 2018. gada februārī tika publicēti plaša pētījuma rezultāti, kurā tieši ZBL H lipīdu frakcijai ir pierādīta vislielākā saistība ar aterosklerozi. Jāņem vērā, ka 50% cukura diabēta pacientu nomirst no sirds un asinsvadu slimībām. Ja pacientiem ar cukura diabētu ir jau bijis sirds un asinsvadu slimību notikums (piemēram, infarkts vai insults), viņa dzīves ilgums samazinās par 12 gadiem, kas ir ļoti daudz. Tāpēc ir svarīgi laikus apzināt riska faktorus un tos novērst vai samazināt – mainīt dzīvesveidu un sākt vai intensificēt medikamentozo ārstēšanu. Un sarunā ar savu ārstu ir jāpārrunā konkrētie mērķa rādītāji. Cukura diabēta pacientiem visbiežāk ZBL H līmenim jābūt zemākam par 1,8 mmol/l vai vēl zemākam, arī tad, ja nav bijuši sirds un asinsvadu slimību notikumi – ne infarkts, ne insults. Cukura diabēts ir ļoti nopietns riska faktors, tāpēc cukura diabēta pacientiem lipīdu mērķa rādītāji jebkurā gadījumā būs tādi kā pacientiem ar augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku.

“Normāls holesterīns” – tas ir mīts! Laboratorijas normas visiem cilvēkiem nav vienādas – cilvēkiem ar atšķirīgu sirds un asinsvadu slimību risku lipīdu rādītāju normas ir atšķirīgas! To varam redzēt arī laboratorijas veidlapās.

Ieteicamais ZBL H līmenis asinīs (mmol/l):

  • Pacientiem ar zemu vai mērenu risku < 3,0 mmol/l (piemēram, nediabēta pacientiem)
  • Pacientiem ar augstu risku < 2,6 mmol/l (piemēram, diabēta pacientiem)
  • Pacientiem ar ļoti augstu risku < 1,8 mmol/l (piemēram, diabēta pacientiem ar mērķa orgānu bojājumiem vai citiem riska faktoriem, hipertensiju, smēķēšanu, dislipidēmiju).

Kāds ir jūsu viedoklis par statīnu grupas medikamentu lietošanu cukura diabēta pacientam, kuram ir arī paaugstināts asinsspiediens, bet tas tiek sekmīgi ārstēts, savukārt lipīdu rādītāji ir normas robežās un nav citu riska faktoru?

R. Roze. Arī tad, ja pacientam ZBL H ir zemāks par 1,8 mmol/l, vajadzētu lietot zemas intensitātes statīna grupas medikamentu devu primārai profilaksei. Par to, ka statīni ir efektīvi primārā profilaksē, liecina pētījumu rezultāti, piemēram, HOPE III pētījums. Es gan savā praksē neesmu redzējis diabēta pacientus, kuriem ZBL H bez ārstēšanās ar statīnu grupas medikamentiem būtu zemāks par 1,8 mml/l. Dažkārt, arī sasniedzot šo mērķa rādītāju, neizdodas apturēt aterosklerozi un, veicot attēldiagnostikas izmeklējumus, var vizuāli redzēt aterosklerozes progresēšanu, kas var izpausties kā stenokardija, mijklibošana, miokarda infarkts vai insults. Tad ZBL H līmenis jāpazemina vēl agresīvāk, vēl vairāk.


Cik ātri ZBL H var pazemināt līdz normai? Vai tad, kad ZBL H ir normāls, asinsvadu stāvoklis uzlabojas?

R. Roze. Parasti, kad uzsākam lietot statīnus, holesterīna frakciju kontroli rekomendē veikt vidēji pēc sešām nedēļām. Lietojot medikamentus, mēs cenšamies apturēt aterosklerotiskās plātnītes (jeb pangas) progresēšanu, augšanu, stabilizējam pangu, jo bīstamākās ir mīkstās, nestabilās pangas, kurām ir tendence plīst, un tad attīstās infarkts vai insults. Pacientiem, kas lieto statīnus un sasniedz ārstēšanas mērķi, asinsvadu stāvoklis uzlabojas, un to mēs arī novērojam ikdienas praksē, strādājot invazīvajā kardioloģijā. Ja neizdodas apturēt aterosklerozi, vismaz jāpalēnina tās attīstība.


Daudzi diabēta pacienti ļoti bieži novilcina statīnu grupas medikamentu lietošanas uzsākšanu, vispirms soloties ārstam mainīt dzīvesveidu, veselīgāk ēst, vairāk kustēties…

R. Roze. Ar pārtiku mēs uzņemam ļoti nelielu daļu holesterīna, daudz vairāk to sintezē aknas. Protams, sirds veselībai ir svarīgs pareizs uzturs un fiziskās aktivitātes, bet arī medikamentu lietošanu nedrīkst atlikt. Diabēta pacienti ir augsta un ļoti augsta kardiovaskulārā riska pacienti, tāpēc pēc iespējas ātrāk jāuzsāk lietot statīnu grupas medikamenti, neļaujot aterosklerozei progresēt!


Vai pēc ilgstošas statīnu grupas medikamentu lietošanas to var pārtraukt? Varbūt pacientiem, kuriem veikta sirds asinsvadu stentēšana vai šuntēšana, vairs nav nepieciešams lietot šos medikamentus?

R. Roze. Statīnu grupas medikamenti ir jālieto nepārtraukti, visu mūžu. Visbiežāk pacientam jālieto arī citi ārsta ieteiktie medikamenti sirds veselības saglabāšanai, kas nepieciešami, lai novērstu aterosklerozes progresēšanu, infarktu, insultu un asinsvadu bojājumus.


Kādus jūs redzat savus pacientus – tos, kuri ievēro ieteikumus par medikamentu lietošanu, un tos, kuri neievēro?

R. Roze. Ja cilvēks regulāri un nepārtraukti lieto medikamentus, ārstēšanās rezultāti ir ļoti labi. Nesen man bija paciente ar cukura diabētu un hipertensiju, kurai koronarogrāfija (jeb sirds vainagartēriju izmeklējums ar kontrastvielu) bija veikta 2010. gadā, kad tika konstatēta difūza ateroskleroze. Paciente astoņus gadus bija lietojusi statīnus un citus medikamentus (hipertensijas un diabēta ārstēšanai), un koronarogrāfijā bija redzams, ka šo astoņu gadu laikā pacientes sirds asinsvadu stāvoklis bija saglabājies nemainīgs un dzīves kvalitāte bija laba. Pacienti, kas medikamentus lieto neregulāri, salīdzinoši bieži un atkārtoti nonāk invazīvo kardiologu redzeslokā ar slikti kontrolētu asinsspiedienu, progresējošu aterosklerozi ar mērķa orgānu bojājumiem. Tamdēļ sarunā ar saviem pacientiem vienmēr uzsveru – lai dzīves kvalitāte būtu laba, medikamenti jālieto regulāri un jāsasniedz ārstēšanās mērķi.

Tātad sadarbībā ar savu ārstu aterosklerozi ir iespējams apturēt un nepieļaut, ka negatīvie “notikumi” pārtrauc mūsu dzīvi pusceļā!

Lasiet arī: