Aspirīns un cukura diabēts

Kaut arī aspirīna reklāmas varam ik vakaru vērot TV ekrānos, tomēr tas ir medikaments. Un, kā ikviens medikaments, aspirīns jālieto saskaņā ar ārsta norādījumiem, jo ne visos gadījumos tā lietošana ir lietderīga un dažkārt tā iedarbība var būt nelabvēlīga.

Kāds ir aspirīna darbības mehānisms?

Aspirīns jeb acetilsalicilskābe no seniem laikiem pazīstams ar savu pretiekaisuma un pretdrudža efektu. Pēdējos gadu desmitos aspirīns tiek ieteikts sirds un asinsvadu sistēmas veselības profilaksei un ārstēšanai. Preparāts neļauj salipt trombocītiem – asins šūnām, kas veicina asins recēšanu, samazinot trombu veidošanās risku. Cilvēkiem, kuriem ir aterosklerotiskas pārmaiņas asinsvados, mainās asinsvadu iekšējais slānis – endotēlijs, aktivējot trombocītus. Ja endotēlija izmaiņas veidojas aterosklerozes rezultātā vai pēc tam, kad ārsti sirds asinsvadā ievietojuši stendus, tad trombocītu aktivitāte rada trombu veidošanās papildu risku, un asiņu šķidrināšana ar aspirīnu ir medikamentoza profilakse.

Kāpēc cukura diabēta pacientiem aspirīns varētu būt vēlams?

Cukura diabēta pacientiem ir augsts sirds un asinsvadu slimību risks. Salīdzinot ar cilvēkiem bez cukura diabēta, viņiem asinsvadu komplikācijas sastop vismaz 2 reizes biežāk. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais cukura diabēta pacientu nāves cēlonis. 20% cukura diabēta pacientu 7 gadu laikā mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Jāuzsver, ka arī 1. tipa cukura diabēts ar laiku kļūst nozīmīgs riska faktors agrīnām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.

Aspirīns – sirds un asinsvadu slimības riska mazināšanai

Pateicoties savam darbības mehānismam, aspirīns ne tikai ārstē jau esošas sirds un asinsvadu slimības, bet arī sekmē to riska samazināšanos. To apliecina plaši pētījumi, kas tiek turpināti arī pašlaik, tai skaitā pētījumi ar cukura diabēta pacientiem, tomēr šo pētījumu rezultāti ne vienmēr ir statistiski ticami. Piemēram, aspirīna lietošana cukura diabēta pacientiem samazina gan sirds infarkta, gan insulta risku. Tomēr jārēķinās, ka līdzās labajiem efektiem, aspirīnam piemīt arī bīstama blakusparādība, kas var veicināt asiņošanas risku. Pētījumos gada laikā asiņošana attīstās 3 no 10 000 cilvēkiem, kuri profilaktiski lietojuši aspirīnu.

Eiropas vadlīnijās par sirds un asinsvadu slimību profilaksi klīniskajā praksē (European Guidelines on cardiovascular disease prevention in clinical practice, 2012) rekomendēts:

• Nelietot aspirīnu sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanai cukura diabēta pacientiem, ja nav pārliecinošu pierādījumu par to, ka pacientam ir aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados.
• Zemas devas aspirīna (75–162 mg) lietošana sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanai ir racionāla pieaugušajiem ar cukura diabētu un paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku (risks, ka pacients 10 gadu laikā var nomirt no sirds un asinsvadu slimībām ir lielāks par 10%), kuriem nav paaugstināts asiņošanas risks (pacientam ar cukura diabētu nav iepriekš bijusi asiņošana no kuņģa un zarnu trakta, nav čūlas slimība un pacients nelieto citus medikamentus, kas palielina asiņošanas risku, piemēram, nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, varfarīnu).
• Aspirīns nav jālieto sirds un asinsvadu slimību primārajā profilaksē cukura diabēta pacientiem ar zemu sirds un asinsvadu slimību risku, jo komplikāciju risks, ko rada asiņošana, nepārsniedz ieguvumu no aspirīna lietošanas.

Zemas devas aspirīna lietošana apsverama pacientiem ar cukura diabētu un vidēju sirds un asinsvadu slimību risku, piemēram, gados jaunākiem pacientiem ar vienu vai vairākiem riska faktoriem vai gados vecākiem pacientiem ar 5–10% risku.

Nosaki savu sirds un asinsvadu slimību risku!

Augstu sirds un asinsvadu slimību risku nosaka šādi riska faktori:

• Vecums vīriešiem lielāks kā 50 gadi, sievietēm lielāks kā 60 gadi;
• Smēķēšana;
• Paaugstināts arteriālais asinsspiediens;
• Paaugstināts lipīdu daudzums asinīs;
• Mikroalbuminūrija;
• Ģimenes locekļiem agrīnā vecumā bijuši sirds un asinsvadu slimību notikumi (infarkts, insults, pēkšņa nāve).

Precīzāk tieši savu sirds un asinsvadu slimību risku jūs varat noteikt, izmantojot tabulu vai internetā pieejamo kalkulatoru.

Aspirīna lietošana cukura diabēta pacientiem, kuriem jau noteikta sirds un asinsvadu slimību diagnoze

Pētījumos pierādīts, ka cukura diabēta pacientiem ar jau noteiktu sirds un asinsvadu slimību diagnozi samazinājās miokarda infarkta, insulta risks, un rekomendēta ilgstoša aspirīna lietošana cukura diabēta pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām, tai skaitā aterosklerozi.

Kuri aspirīna preparāti mazāk ietekmē kuņģa darbību?

Aspirīns jeb acetilsalicil­skābe ir pieejama visdažādāko medikamentu veidā – gan tievajās zarnās (ne kuņģī!) šķīstošas tabletes ar speciāliem apvalkiem, gan ar magnija oksīda piedevu. Tomēr aspirīns tiešā veidā neietekmē kuņģa gļotādu, bet gan iedarbojas pēc tam, kad tā darbīgā viela uzsūkusies asinīs.

Aspirīnu – tikai ar ārsta norādījumu pēc rūpīgas un regulāras kontroles!

Sirds un asinsvadu profilaksei aspirīns jālieto ilgstoši, dažkārt – pastāvīgi. Iemesls tam ir trombocītu dzīves ilgums – asinis nepārtraukti atjaunojas, tāpēc aspirīns jālieto pastāvīgi. Cukura diabēta pacientiem, kuri ilgstoši lieto aspirīnu, jāveic regulāras asinsanalīzes un vismaz reizi pusgadā par aspirīna lietošanu jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kardiologu vai endokrinologu arī tad, ja nav sūdzību. Neatliekama ārsta konsultācija nepieciešama tad, ja sākas neizskaidrojama asiņošana, sievietēm – arī stipri ilgstoša menstruālā asiņošana, kā arī tad, ja ātri rodas zilumi.

Tabula. Nāves risks no sirds un asinsvadu slimībām 10 gadu laikā

Avots: E. Gulbja laboratorijas mājas lapa.
Riska aprēķināšana internetā pieejama šeit.