Bērni ar diabētu: dažādi cukura diabēta tipi – atšķirīga ārstēšana

Intervija ar Ivetu Dzīvīti-Krišāni

Endokrinoloģi, Latvijas Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu slimību klīnikas virsārste

Bērniem visbiežāk sastop 1. tipa cukura diabētu, ko ārstē ar insulīna preparātiem, savukārt pēdējos gadu desmitos bērniem dažkārt konstatē arī 2. tipa diabētu, ko ārstē ar tabletētiem medikamentiem glikozes līmeņa pazemināšanai. Intervijā ar endokrinoloģi Ivetu Dzīvīti-Krišāni, kuru noteikti pazīst visi bērni ar cukura diabētu un viņu vecāki, pārrunājām kopīgo un atšķirīgo 1. tipa diabēta un 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā bērniem un pusaudžiem.

Cik bērnu Latvijā slimo ar 1. tipa diabētu un cik – ar 2. tipa diabētu? Vai abās šajās grupās mazo diabēta pacientu skaits palielinās?

I. Dzīvīte-Krišāne. Bērnu un jauniešu ar cukura diabētu skaits nemitīgi pieaug, un šādu tendenci novēro visā pasaulē. Pārsvarā bērni un jaunieši slimo ar 1. tipa cukura diabētu. Diemžēl pēdējos gados bērni saslimst arī ar 2. tipa cukura diabētu. 2. tipa cukura diabēts bērniem veidojas kā sekas liekajam ķermeņa svaram. Liekais ķermeņa svars bērniem un jauniešiem kļūst arvien izplatītāks, ASV tā izsludināta jau par epidēmiju un, pēc Slimību kontroles un pētījumu centra datiem, kas veikti vairākus gadus pēc kārtas, 25% Latvijas pirmo klašu skolēnu konstatē aptaukošanos. Tas ir ļoti satraucošs skaitlis! Aptaukošanās izplatība bērniem Latvijā ir mazāka kā, piemēram, ASV un Lielbritānijā, un to sastop tikpat bieži kā, piemēram, Vācijā, Polijā un Nīderlandē. Ja bērniem vai jauniešiem neizdodas mainīt dzīvesveidu un samazināt lieko ķermeņa svaru, arī šajā vecumā var attīstīties 2. tipa cukura diabēts.

Latvijā ir ap 15 bērnu, kuriem diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts. Jaunākais bērns ar diagnosticētu 2. tipa cukura diabētu Latvijā ir 10 gadu vecs. Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem 2. tipa diabēta simptomi attīstās lēni. 2. tipa diabēts ļoti ilgu laiku norit bez pazīmēm, bērnam sūdzību nav, tāpēc noteikti ir bērni, kuriem 2. tipa diabēts netiek laikus diagnosticēts. Būtu mērķtiecīgi visiem bērniem ar aptaukošanos reizi divos gados noteikt glikozes līmeni asinīs, lai cukura diabētu diagnosticētu agrāk, diemžēl tā nenotiek. Šādu vienkāršu izmeklējumu var veikt pat aptiekā ar ekspresmetodi vai ģimenes ārsta praksē un nepieciešamības gadījumā pēc tam izmeklējumu atkārtot laboratorijā, tomēr vecāki, kuriem ir bērns ar aptaukošanos, nevēršas pie ārsta, jo aptaukošanās ģimenē tiek uzskatīta par normu – tā nav slimība!

Savukārt bērnu ar 1. tipa cukura diabētu Latvijā ir aptuveni 750. Šis skaitlis nepārtraukti mainās, tomēr kopumā bērnu skaits arī ar 1. tipa cukura diabētu pieaug.

Vai bērniem veic pārbaudes, lai precizētu cukura diabēta tipu?

I. Dzīvīte-Krišāne. Ja ārsti konstatē objektīvas pazīmes, kas varētu liecināt par cita tipa cukura diabētu, bērniem Latvijā tiek veikti speciāli izmeklējumi – molekulāri ģenētiskās analīzes. Dažkārt rodas aizdomas par MODY (jeb maturity onset diabetes of the young) tipa cukura diabētu, un šādos gadījumos izmeklējumus var veikt Biomedicīnas centrā. Pašlaik MODY tipa diabētam analīzes var veikt tikai par maksu. Ja atrod vienu no mutācijām, kas ir vienam MODY tipam, ir pieļaujama ārstēšanās ar sulfonilurīnvielas grupas tabletētajiem medikamentiem, tomēr šāda gēnu mutācija ir ļoti reti sastopama.

Kā ārstē 2. tipa diabētu bērniem un pusaudžiem?

I. Dzīvīte-Krišāne. Sākumā izvērtējam glikozes slodzes testa, glikētā hemoglobīna HbA_1c, asinsspiediena, holesterīna rādītājus. Ja glikozes līmenis asinīs nav pārlieku augsts, pirmos sešus mēnešus motivējam ģimeni modificēt dzīvesveidu – plānot diētu ar mazāku enerģētisko vērtību, palielināt fizisko aktivitāti. Visbiežāk šie pasākumi tomēr nav pietiekami, nav efektīvi, jo gan bērnam pašam, gan ģimenei nav vēlēšanās būtiski mainīt dzīvesveidu. Pēc tam sākam ārstēšanu ar metformīnu. Pagaidām Latvijā vēl nevienam bērnam ar 2. tipa cukura diabētu nav bijis jāuzsāk ārstēšana ar insulīna preparātiem. Attiecībā uz dažādu jaunāku medikamentu izmantošanu 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā bērniem pašlaik notiek plaši pētījumi, tomēr rezultāti vēl nav pieejami.

Nesen valsts piešķīra finansējumu insulīna pumpju iegādei bērniem ar cukura diabētu. Kādi būtu jūsu komentāri par šo labo ziņu?

I. Dzīvīte-Krišāne. Tika piešķirts finansējums insulīna pumpju, rezervuāru un katetru iegādei visiem bērniem ar 1. tipa cukura diabētu. Tām ģimenēm, kuras bērnam jau iegādājušās insulīna pumpi par saviem līdzekļiem, valsts piešķirs finansējumu pumpim tad, kad būs beidzies iegādātā pumpja garantijas termiņš.

Pašreiz visi bērni vēl nav sākuši ārstēšanos ar insulīna pumpi, jo pirms tam gan vecākiem, gan bērniem jāapgūst daudz jaunas zināšanas un prasmes, bet apmācību nevaram nodrošināt visiem vienlaikus.

Mazajiem pacientiem ar 2. tipa diabētu ārstēšanā ļoti liela nozīme ir uzturam un fiziskajai aktivitātei…

I. Dzīvīte-Krišāne. Arī bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, ir grūti mainīt dzīvesveidu, un tas saistīts ar attieksmi pret šiem jautājumiem ģimenē, ar motivāciju. Jaunais dzīvesveids ir jāpieņem un jāmainās visai ģimenei, jo bērni nekļūs fiziski aktīvāki, ja vecāki stundām sēdēs pie televizora un nesāks ēst salātus, ja vecāki tikmēr baudīs picu. Maziem bērniem vecāki ir autoritāte, un bērni aktīvi pārņem vecāku dzīvesveidu. Arī ārsts strādā ar visu ģimeni un cenšas veidot un atbalstīt motivāciju mainīties, tomēr tas nav vienkārši un prasa pūles. Ja bērniem un vecākiem ir laba līdzestība, viņi sadarbojas ar ārstu, 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas rezultāti bērniem ir ļoti labi. Procentuāli varētu vērtēt, ka 55% mūsu pacientu ir motivēti ārstēties, 45% – nav motivēti. Grūtāk sadarboties ar pusaudžiem, jo vecāku autoritāte pusaudžu vecumā mazinās un ne augsts cukura līmenis, ne lieks ķermeņa svars nesāp…

Vai 1. un 2. tipa diabētu bērni un vecāki uztver atšķirīgi?

I. Dzīvīte-Krišāne. Pēc 1. tipa cukura diabēta diagnozes noteikšanas gan vecākiem, gan bērniem grūti noticēt, ka tiešām ir noteikta pareiza diagnoze. Vecāki nevēlas to pieņemt un meklē kādu “kļūdu”. Pēc kāda laika, kad “kļūdu” atrast neizdodas, vecāki uzsāk mācīties par diabētu un pamazām samierinās ar šīs slimības diagnozi. Tomēr apmēram reizi gadā kāds bērns izrakstās no slimnīcas, bet vecāki tomēr ir pārliecināti, ka bez insulīna injekcijām varēs iztikt, un pārstāj injicēt insulīnu. Šādu nostāju sekmē arī netradicionālās medicīnas pārstāvji. Tad bērns dažkārt smagā stāvoklī nonāk reanimācijas nodaļā.

Pēc 2. tipa cukura diabēta diagnozes noteikšanas vecāki un bērni parasti saprot šīs slimības cēloņus un to, ka nepieciešama dzīvesveida maiņa un ārstēšanās.

Kādas problēmas saistībā ar cukura diabētu bērniem jūs vēlētos akcentēt?

I. Dzīvīte-Krišāne. Vēl joprojām 80% bērnu ar pirmreizēju 1. tipa cukura diabētu slimnīcā nonāk ketoacidozes stāvoklī, kad bērnam nekavējoties jāuzsāk intensīva ārstēšana, piemēram, jāievada vēnā zāles sistēmu veidā. Smago ārstēšanās sākumu varētu aiztaupīt, ja vecāki vērīgāk sekotu bērnu veselības stāvoklim un laikus vērstos pie ārsta. Ja bērnam slāpst, viņš daudz dzer, bieži urinē, arī – naktīs, ja parādās vēl arī urīna nesaturēšana, ja krītas ķermeņa svars, vajadzētu saprast, ka bērnam pasliktinās veselība, un vērsties pie ģimenes ārsta.

Kādi būs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas tuvākās nākotnes jaunumi?

I. Dzīvīte-Krišāne. Tuvu īstenošanai ir mūsu sapnis par bērnu podologu – pēdu aprūpes speciālistu – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Šāds podologa kabinets tiks atvērts pavisam drīz, un podologs ne tikai aprūpēs bērnu maigās pēdiņas, bet arī mācīs bērniem un pusaudžiem kāju higiēnu un apkops ieaugušos nagus, kas bērniem ir bieži sastopami.