Aromātiskās augu eļļas: iepazīsim jaunas garšas!
Vispāratzīts fakts, kam piekritīs ikviens – uzturam jābūt ne tikai veselīgam, bet arī garšīgam un daudzveidīgam. Tieši tāpēc augu eļļas ir neaizvietojamas jebkurā veselīgā diētā, jo tās palīdz ar vienkāršiem paņēmieniem dažādot mūsu ikdienas ēdienkarti, lai tik labi zināmo uzturproduktu garša mums atklātos aizvien jaunās niansēs.
Viena no labi zināmām augu eļļām ir olīveļļa, kas pazīstama kā neaizvietojams produkts veselīgās Vidusjūras diētas sastāvā. Savvaļas olīvkoka dzimtene ir Mazāzija vai senā Grieķija. Arheoloģiskās atradnēs Krētā atrastas olīveļļas amforas liecina, ka olīvas tika pārstrādātas eļļā jau 4. tūkstošgades vidū pirms mūsu ēras. Olīveļļas lietošana uzturā ir universāla: pateicoties augstam antioksidantu saturam to var lietot cepšanai, un olīveļļas izcilā garša padara to par vienu no populārākajām salātu piedevām.
Dāsnā daba mums dāvina arī citas augu eļļas. Šoreiz pievērsīsimies dažām retāk pieminētām eļļām un to pielietošanai ēdienu gatavošanā.
Sezama sēklu eļļa
Sezama sēklu eļļa ir augu eļļa, ko iegūst no Sesamum indicum auga sēklām. Tā sastāv no mononepiesātinātām (oleīnskābe, 39%) un polinepiesātinātām (linolskābe, 41%) taukskābēm aptuveni vienādas daļās, kas sastāda 80% no tajā esošajiem taukiem. Kaut arī sezama sēklas satur daudz vērtīgo minerālvielu, piemēram, magniju, fosforu, kalciju, eļļā šie minerāli nenonāk. Taču tā satur citas vērtīgas vielas, piemēram, E un K vitamīnus, kā arī fitosterolus, vai augu sterolus – vielas, kas veicina holesterīna līmeņa pazemināšanos.
Sezama sēklu eļļa ir viena no stabilākajām dabīgām eļļām. Pateicoties tajā esošiem antioksidantiem, to var uzglabāt līdz pat 9 gadiem. Taču, lai samazinātu sezama eļļā esošo barības vielu zudumu, tā būtu jāglabā vēsā vietā un jāsargā no gaismas, piemēram, glabājot to dzintarkrāsas pudelēs. Šis padoms gan attiecas arī citu veidu augu eļļu uzglabāšanu.
Nerafinētai augsta spieduma sezama eļļai piemīt izteikts sezama aromāts un patīkama garša. Eļļai, kuras ražošanā lieto termisko apstrādi, ir dzeltena krāsa, un tā gandrīz nesmaržo. Dienvidindijā sezama eļļu lieto ēdienu gatavošanai, bet Āzijas un Tuvo Austrumu virtuvē to bieži lieto kā garšas pastiprinātāju.
Apcepti dārzeņi (2 porcijām)
- 1 ķiploka daiviņa, sakapāta;
- 1 sarkanais čili pipars, smalki sagriezts;
- 3 zaļie loki, smalki sagriezti;
- 1 mazs sarkanais sīpols, smalki sagriezts;
- 1 sauja cukurzirnīšu, sagriezti;
- dažas šitake sēnes, sagrieztas;
- 1 sauja smalki sagrieztu kāpostu;
- 1 tējkarote olīveļļas;
- jūras sāls;
- svaigi malti melnie pipari;
- 2 tējkarotes sojas mērces;
- 1 tējkarote sezama sēklu eļļas;
- sezama sēklas pārkaisīšanai.
Pagatavošana
Šī ēdiena veiksmīgas pagatavošanas noslēpums ir vienkāršs: nelieciet uz wok pannas par daudz produktu, citādi tie izdala mitrumu, nevis cepas. Ja vēlaties pagatavot vairākas porcijas, nelieciet uz pannas vairāk dārzeņu, kā norādīts, bet cepiet tos vairākos piegājienos.
Samaisiet ķiplokus, čili, lokus un sīpolus. Samaisiet pārējos dārzeņus, un abus maisījumus turiet dažādās bļodās.
Uzsildiet wok pannu, līdz tā ir ļoti karsta. Pievienojiet olīveļļu (tai jāsāk kūpēt), tad sīpolu un čili maisījumu. Apcepiet pāris sekundes, tad pievienojiet pārējo dārzeņu maisījumu. Laiku pa laikam samaisiet dārzeņus wok pannā ar koka lāpstiņu, lai visi dārzeņi tiktu apcepti. Pielieciet sāli un piparus.
Pēc dažām minūtēm dārzeņiem jākļūst mīkstiem. Pievienojiet sojas mērci un sezama eļļu. Apmēram pēc 30 sekundēm dārzeņi sāks smaržot. Uzlieciet uz šķīvja un pirms pasniegšanas pārkaisiet ar sezama sēklām.
1 porcija satur 106 kcal, 16 g ogļhidrātu, 4,5 g tauku, 3,8 g olbaltumvielu.
Ķirbju sēklu eļļa
Ķirbju sēklu eļļu iegūst no ķirbju (Cucurbita pero) sēklām. Tas ir bijušās Ungārijas Karalistes (tagad – Austrijas, Slovēnijas, Rumānijas, Horvātijas un Ungārijas reģioni) virtuves produkts, un šobrīd tas ir reģistrēts kā Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts (PDO) Eiropas Savienībā. Ķirbju eļļa ir nozīmīga Austrijas un Slovēnijas eksporta daļa.
Ķirbju sēklu eļļa sastāvā ir gan mono– un polinepiesātinātās (oleīnskābe, līdz 30%, un linolskābe, līdz 60%), gan piesātinātās taukskābes (palmitīnskābe un miristīnskābe, līdz 10%). Taukos šķīstošo vitamīnu kompleksu veido A, E un F vitamīni.
Ķirbju eļļai piemīt intensīva riekstu garša. Parasti to lieto kā piedevu salātiem, kombinējot ar medu vai olīveļļu. Tipiska Štīrijas salātu piedeva ir ķirbju eļļa ar sidra etiķi. Austrijā un Slovēnijā šī eļļa ir delikatese, un to liek klāt zupām un citiem vietējiem ēdieniem un desertiem, tiem piešķirot vieglu riekstu aromātu. Ķirbju sēklu eļļu nav ieteicams termiski apstrādāt, jo augstās temperatūras iznīcina visas veselīgās taukskābes.
Kokosriekstu ķirbju zupa (3 porcijām)
- 1 kg ķirbju (bez sēklām un mizas);
- 1 sīpols;
- 6 ķiploku daiviņas;
- 1 liela sauja sakapātu pētersīļu;
- 1,5 tējkarote sāls;
- 1,5 tējkarote karija pulvera;
- 1 litrs ūdens vai dārzeņu buljona;
- ap 250 ml krēmveida kokosriekstu piena;
- olīveļļa cepšanai;
- ķirbju sēklu eļļa piedevai.
Pagatavošana
Sagrieziet sīpolu un cepiet to ar nelielu olīveļļas daudzumu katlā ar biezu dibenu uz mērenas uguns. Kad sīpoli kļūst caurspīdīgi, pievienojiet smalki sagrieztus ķiplokus un garšvielas. Nomizotus ķirbjus sagrieziet kubiņos un lieciet katlā, pievienojot ūdeni vai dārzeņu buljonu. Uzlieciet vāku un ļaujiet vārīties uz lēna uguns, kamēr ķirbis kļūst pietiekami mīksts, lai sadalītu to ar dakšiņu. Pievienojiet kokosriekstu pienu un lielāko daļu pētersīļu, un sablenderējiet ar rokas blenderi. Pasniedziet, pievienojot atlikušos pētersīļus un ķirbju sēklu eļļu.
1 porcija satur 241 kcal, 16,5 g ogļhidrātu, 15,3 g tauku, 6,8 g olbaltumvielu.
Trifeļu eļļa
Trifeļu eļļa ir dabīga augstas kvalitātes olīveļļa, ko iegūst pēc trifeļu sēņu nostāvēšanās tajā. Bez extra virgin olīveļļas vispārzināmajām īpašībām, tai piemīt arī neparasta trifeļu sēņu smarža un garša. Tā ir lieliska piedeva rīsu, pastas un gaļas ēdieniem, bet citi to lieto arī zivs un salātu garšas bagātināšanai. Tumšo trifeļu eļļai piemīt stiprāka garša un smarža, salīdzinot ar balto trifeļu eļļu.
Pasta ar trifeļu eļļu (6–8 porcijām)
- 120 g rīvēta Parmesan siera + nedaudz pārkaisīšanai;
- 500 g pastas penne;
- 1,5 ēdamkarotes sviesta;
- 80 g melno trifeļu eļļas + 1 tējkarote piedevai;
- 1 sauja smalki sagrieztu kāpostu;
- 1 tējkarote olīveļļas;
- sāls pēc garšas.
Pagatavošana
Uzvāriet lielā katlā ūdeni, pievienojiet pastu un sāli. Gatavojiet tik ilgi, cik rakstīts uz iepakojuma. Trīs minūtes pirms pasta ir gatava, pievienojiet kāpostus un samaisiet. Kad pasta ir gatava, atstājiet puskrūzi pastas ūdens. Pastu nokāsiet un ieberiet atpakaļ katlā. Pievienojiet sviestu un trifeļu eļļu un maisiet, kamēr sviests izkūst. Pārkaisiet ar rīvētu Parmesan sieru un samaisiet.
Lēnām pievienojiet nedaudz ūdens, kur vārījās pasta – ap 1–2 ēdamkarotes vienā reizē, lai pasta būtu mitra, bet nepārvērstos zupā. Turpiniet maisīt un pievienojiet ūdeni, kamēr pasta izskatās mitra un krēmīga. Katla dibenā var būt nedaudz ūdens, bet, ja tas nosedz visu katla dibenu, tad tas ir par daudz.
Pasniedziet šķīvī, pārkaisot ar rīvētu sieru un ap 1 tējkaroti trifeļu eļļas.
1 porcija satur 228 kcal, 7,7 g ogļhidrātu, 19,1 g tauku, 16,2 g olbaltumvielu.