Cukura diabēta pacienta kurpēs… jeb kopā ar ārstu ir iespējams samazināt traucējošās sāpes pēdās

Sāpes pēdās traucē ikdienas dzīvi ļoti daudziem cukura diabēta pacientiem. Kādreiz lielā pacientu auditorijā, plašā zālē esmu jautājusi: «Lūdzu, paceliet rokas tie, kuriem ir sāpes pēdās!» Un paceļas roku mežs… «Iekāpt cukura diabēta pacienta kurpēs» – tas nozīmē mācīties izprast, kāpēc sāp pēdas, par ko tas liecina, kāda ir tālāku bojājumu profilakse un kādu palīdzību iespējams saņemt.

Īsā vārdnīciņa

Diabēta izraisīti perifērās nervu sistēmas bojājumi jeb diabētiskā perifērā neiropātija pieder pie cukura diabēta vēlīniem sarežģījumiem jeb komplikācijām. To sastop vidēji 50– 70% cukura diabēta pacientu, tomēr tas atkarīgs no diagnostikā lietotajām metodēm. Dažos pētījumos diabētiskā perifērā neiropātija konstatēta pat 90% cukura diabēta pacientu.

Diabētiskās perifērās neiropātijas raksturīgas pazīmes ir sāpes un jušanas traucējumi pēdās un kājās, dažreiz arī rokās:

• tirpšanas, «skudriņu skraidīšanas», salšanas sajūta;
• durošas, šaujošas, urbjošas sāpes.

Sāpes īpaši traucē vakaros un naktī.

Vēlāk, slimībai progresējot, samazinās spēja just sāpes, attīstās vājums kājās, samazinās muskuļu spēks un progresē gaitas traucējumi. Diabēta pacientiem var rasties sajūta, ka viņš nejūt savas pēdas, staigā «kā pa vati». Sāpju sajūtas zudums ir īpaši bīstams, jo rada papildu savainojumu, smagu bojājumu, pēdu čūlu veidošanās risku, kuru rezultāts var būt amputācija.

Skumjā statistika

Tātad, diabētiskā perifērā neiropātija ievērojami pasliktina cukura diabēta pacientu dzīves kvalitāti un palielina smagu veselības bojājumu, invaliditātes un darba nespējas risku.

• Kājas amputācijas risks diabēta pacientiem ir 25 reizes lielāks nekā cilvēkiem bez diabēta.
• 40–70% no visām kāju amputācijām ir saistītas ar diabētu.
• 85% amputāciju cēlonis ir pēdu čūla.

… un labās ziņas!

2014. gadā autoritatīvā zinātniskā izdevumā The New England Journal of Medicine publicētie dati liecina, ka pirmo reizi vērojama jauna tendence – cukura diabēta vēlīno sarežģījumu (piemēram, akluma, nieru mazspējas, kāju amputāciju, nāves no infarkta un insulta) izplatība un biežums ir samazinājusies par 50%, bet nevis pieaudzis, kā tas bija līdz šim! Tas liecina, ka ārstu ieteikumi par pasākumiem, kas veicami, lai aizkavētu cukura diabēta izraisītus bojājumus pēdās, ir efektīvi un patiešām var jums palīdzēt izvairīties no sāpēm, pēdu čūlas un amputācijas!

Ļoti svarīgi!

Diabētiskās perifērās neiropātijas profilaksē un tās attīstības aizkavēšanā ļoti svarīgi ir panākt labu un stabilu cukura diabēta kompensāciju, glikozes līmeni asinīs, kas atbilst ārsta ieteiktajam mērķim. Kā liecina pētījumi, tas palīdz samazināt diabētiskās perifērās neiropātijas izplatību līdz pat 40%.

Jums nav pēdas čūla un šķiet, ka amputācija nedraud?

Iespējams, daudzi cukura diabēta pacienti teiks, ka viņiem nekad nav bijusi pēdas čūla un viņiem grūti iedo­māties, kā gan tā varētu rasties? Tomēr vairumā gadījumu pēdas čūlas sākums ir vienkārša ikdienas mikro­trauma, piemēram, noberzums, mazs savai­nojums, kas radies staigājot basām kājām, tulzna jaunu un neērtu kurpju valkāšanas 1. dienā, apavos iekri­tis akmentiņš, kas nav ticis laicīgi izņemts. Kā vienmēr tādos gadījumos – mēs labprāt «pagrieztu laiku atpakaļ», bet tas nav iespējams.

Pēdas čūla bieži «sākas» ar noberzumu, kas:

• ir iegūts, nēsājot nepiemērotus apavus;
• perifēro nervu bojājumu dēļ tiek novēloti pamanīts;
• asinsrites bojājumu dēļ sliktāk dzīst;
• sliktākas diabēta kompensācijas dēļ – biežāk inficējas;
• darba devēja nepietiekošas izpratnes dēļ netiek ārstēts pietiekoši aktīvi, respektīvi – pacients pārāk agri atsāk iet uz darbu, kaut arī brūce vēl nav sadzijusi.

Kas var palīdzēt noberzumu un brūču/brūcīšu ārstēšanā?

• Pareiza pēdu kopšana, kas palīdz, piemēram, novērst sausu pēdu ādu.
• Regulāra pēdu kabineta apmeklēšana, lai saglabātu veselu pēdu ādu, piemēram, novērstu ādas sabiezējumus, ārstētu plaisas, pareizi ārstētu ieaugušus nagus.
• Ārsta un podologa ieteikti profesionāli brūču ārstēšanas līdzekļi, piemēram, hidrogeli, plāksteri, aerosoli, kas atšķiras no aptieku plauktos visiem brīvi pieejamiem produktiem.
• Ārsta tehniskā ortopēda konsultācija, ortopēdisko apavu un zolīšu lietošana, kas palīdz vienmērīgi sadalīt spiedienu uz dažādām pēdas daļām.
• Kopā ar ārstu un podologu izstrādāts rīcības plāns par to, kas darāms brūces ārstēšanā (piemēram, kādus dezinfekcijas līdzekļus, plāksterus, pārsējus izmantot) un šāda «pirmās palīdzības komplekta» turēšana vienmēr pa rokai.

Cukura diabēta pacienti bieži vien ilgstoši novilcina diabētiskās pēdas kabineta apmeklējumu. Dzirdētākās atrunas ir: «Es pats esmu vainīgs, staigāju basām kājām un savainojos, cukura līmenis augsts, tāpēc nekas nedzīst…»; «Vai tad drīkst traucēt ārstus tik niecīgas brūces dēļ? Gan jau sadzīs tāpat!». Dažkārt pacienti netic, ka podologs varēs palīdzēt. Neprātosim un nemocīsimies šaubās! Vienkārši – apmeklējiet ārstu, podologu, tehnisko ortopēdu, kuram uzticaties, un pastāstiet par savām sūdzībām! Nosūtījumu uz diabētiskās pēdas kabinetu no endokrinologa vai ģimenes ārsta var saņemt reizi gadā, un tas dod tiesības apmeklēt diabētiskās pēdas kabinetu visu gadu.

Gados vecāki cukura diabēta pacienti – īpaša riska grupa!

Gados vecākiem cukura diabēta pacientiem, pacientiem ar sliktāku redzi, kustību traucējumiem, citām smagām slimībām, kuriem pašiem ir grūti vai neiespējami pareizi aprūpēt pēdas, diabētiskās pēdas aprūpes kabinets jāapmeklē obligāti!

Aizkavēt perifērās neiropātijas progresēšanu un mazināt sāpes palīdz efektīvi medikamenti

Cukura diabēta pacienti sāpju mazināšanai bieži mēdz lietot bezrecepšu medikamentus – nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma preparātus gan tablešu, gan ziedes formā, tomēr daudz efektīvāk sāpes iespējams novērst, konsultējoties ar ārstu, kurš palīdzēs izvēlēties efektīvus medikamentus. Diabētiskās perifērās neiropātijas gadījumā lieto dažādu grupu medikamentus, kas var aizkavēt neiropātijas progresēšanu, gan arī palīdzēs cīnīties ar nepatīkamajām sāpēm, piemēram:

• B grupas vitamīnu preparātus piemērotās, lielās devās un kombinācijās;
• pretepilepsijas grupas medikamentus;
• antidepresantu grupas medikamentus;
• alfa liponskābes grupas un citu grupu medikamentus.

Nebaidieties no tā, ka zāles it kā paredzētas citu slimību ārstēšanai, jo tas, ka zāles palīdz diabētiskās neiropātijas sāpju gadījumos, ir pierādīts ilgstošos un nopietnos pētījumos ar daudziem tūkstošiem cukura diabēta pacientiem. Konsultējieties par konkrēta preparāta izvēli ar savu ārstu!

Atgādināsim vēlreiz pašus būtiskākos ikdienas pēdu aprūpes noteikumus, kas diabēta pacientam jāņem vērā!

• Katru dienu apskatiet kājas labā apgaismojumā!
• Katru reizi pirms apavu uzvilkšanas, ar roku pārbaudiet, vai apavos nav svešķermeņu!
• Mazgājiet pēdas ar siltu (bet ne karstu!) ūdeni.
• Ja vēlaties sasildīt pēdas, labāk to darīt, uzvelkot siltas zeķes.
• Plaisas ādā jāārstē pēdas kabinetā.
• Izvēlaties savai ādai piemērotu krēmu un ik dienas pēc mazgāšanas ieziediet pēdas.
• Apgrieziet nagus taisni, neizgriežot stūrīšus!
• Ādas sabiezējumi palielina spiedienu uz ādu līdz pat 40 reizēm un no tā var rasties čūla, tāpēc tie jānovērš pēdas kabinetā.
• Apavus jāizvēlas vakarpusē, izmantojot no papīra izgrieztu «zolīti»; jāpievērš uzmanība papēža augstumam, pietiekoši platam purngalam.
• Apavus jāievalkā pakāpeniski – 30 min. – 2 st. dienā.
• Nestaigājiet basām kājām (arī pludmalē)! Nevalkājiet apavus bez zeķēm!
• Zeķu izvēlē svarīgi: materiāls (labāk līdz 5% sintētisko šķiedru); purngala un papēža fiksācija (nelietot «viena izmēra» zeķes); zeķu gumija nedrīkst spiest.
• Ja konstatējat pēdas formas izmaiņas, nekavējoties griezieties pie ārsta! Tas var liecināt par bīstamām izmaiņām, kas prasa savlaicīgu izvērtēšanu!

Saudzējiet sevi! Nāciet uz konsultāciju pie speciālista un esiet aktīvs savas ārstēšanās līdzdalībnieks! Ticiet – rezultāti būs!