Dzimumceļu infekciju slimības sievietēm ar cukura diabētu

Cukura diabēta ietekme uz cilvēka organismu

Cukura diabētam raksturīgs paaugstināts cukura līmenis asinīs jeb hiper­glikēmija, kas rada labvēlīgus apstākļus infekciju slimību attīstībai. Pirmkārt, paaugstināts cukura līmenis asinīs vājina cilvēka organisma imūno šūnu darbību un rada imūnās sistēmas nomākumu, samazinot cilvēka organisma aizsardzību pret infekciju izraisītājiem. Otrkārt, cukura diabēta pacientiem raksturīgas izmaiņas asinsvados, tāpēc tiek traucēta audu un orgānu apgāde ar asinīm, pasliktinot dzīšanas procesus un palielinot infekciju slimību risku. Treškārt, cukura diabēts rada izmaiņas perifērajā nervu sistēmā, tāpēc tiek traucētas jušanas spējas un biežāk rodas ādas un gļot­ādas ievainojumi, samazinot ādas un gļotādas spējas pasargāt no infekciju izraisītāju iekļūšanas cilvēka organismā. Paaugstināts cukura līmenis asinīs un urīnā rada labvēlīgus apstākļus infekcijas ierosinātāju pastiprinātai augšanai, it sevišķi sievietēm urīnceļos un dzimumorgānos.

Lai gan infekciju slimības iespējamas arī veseliem cilvēkiem, tomēr cukura diabēta pacientiem infekciju slimības rodas par 21% biežāk un norit smagāk un ilgstošāk. Infekciju slimību biežums un slimības smagums ir atkarīgs no cukura diabēta kontroles un kompensācijas. Infekciju slimības visbiežāk attīstās pacientiem ar slikti kontrolētu cukura diabētu un HbA1c līmeni, augstāku par 7,5%.

Par optimāli kontrolētu cukura diabētu liecina cukura līmenis asinīs:

• tukšā dūšā un pirms ēšanas zemāks par 6,1 mmol/l;
• divas stundas pēc ēšanas zemāks par 7,8 mmol/l.

Jāatceras, ka cukura līmeņa asinīs mērķa rādītāji ir individuāli, un tie jāpārrunā ar endokrinologu.

Piena sēnītes izraisīta infekcija

Piena sēnītes izraisīta infekcija, ko sauc arī par vulvovaginālo kandidozi, ir biežāk sastopamā dzimumceļu infekcijas slimība cukura diabēta pacientēm. Visbiežākais piena sēnītes ierosinātājs ir Candida jeb raugveida dzimtas sēnītes. 75% no visām sievietēm vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojušas piena sēnītes izraisītas infekcijas epizodi, aptuveni 50% sieviešu šī infekciju slimība skar atkārtoti. Apmēram 5% sieviešu sastopama hroniska jeb ilgstoša slimības norise. Tas nozīmē, ka gada laikā ir četri un vairāk slimības saasinājumi.

Riska faktori

• Augsts cukura līmenis asinīs un urīnā
• Imūnās sistēmas nomākums (cukura diabēta un citu cēloņu dēļ)
• Antibiotiku terapija
• Glikokortikosteroīdu grupas medikamentu terapija
• Hormonālās kontracepcijas līdzekļu lietošana
• Grūtniecības radītas hormonu līmeņa svārstības
• Spermicīdu lietošana
• Tualetes papīram un higiēniskajiem ieliktnīšiem pievienotās smaržvielas, kā arī veļas mīkstinātāji
• Nepietiekama intīmā higiēna
• Pārmērīga intīmā higiēna, kas izjauc maksts dabiskās mikrofloras līdzsvaru (piemēram, vannas sāļu, intīmo dezodorantu lietošana)
• Ciešas, sintētiskas apakšveļas valkāšana

Pazīmes

• Nieze, dedzināšanas sajūta, apsārtums, izsitumi, tūska ārējo dzimumorgānu apvidū
• Nieze un dedzināšanas sajūta makstī
• Biezi, balti, biezpienam līdzīgi izdalījumi no maksts
• Kairinājums un sāpes dzimumdzīves laikā
• Sāpes urinācijas laikā, bieža urinācija

Noteikšana

Parādoties sūdzībām, ieteicams vēr­s­ties pie ginekologa. Piena sēnītes izraisītas infekcijas diagnostika nav sarežģīta, un tā balstās uz izmaiņām ginekoloģiskās apskates laikā un pārmaiņām maksts iztriepes izmeklējuma rezultātos.

Ginekoloģiskās izmeklēšanas laikā redz apsārtumu, tūsku, izsitumus ārējo dzimumorgānu apvidū. Izsitumi var būt arī starpenes apvidū un uz augšstilbiem. Tipiska pazīme ir biezi, balti izdalījumi no maksts. Apskates laikā ginekologs nosaka, kāda ir maksts vide jeb maksts pH līmenis, un paņem iztriepi no maksts. Maksts pH līmenis piena sēnītes izraisītas infekcijas gadījumā visbiežāk ir normāls (3,8–4,4). Maksts iztriepes mikroskopiskajā izmeklēšanā konstatē sēnītēm raksturīgās pazīmes.

Ārstēšana

Piena sēnītes izraisītas infekcijas ārstēšanā izmanto pretsēnīšu līdzekļus, piemēram, makstī ievadāmu krēmu, šķīdumu, lodīšu, tablešu vai iedzeramu kapsulu veidā. Ārstēšanas ilgums atkarīgs no slimības smaguma pakāpes un svārstās no vienas līdz 14 dienām. Gadījumā, ja piena sēnītes izraisīta infekcija attīstās biežāk kā četras reizes gadā, ieteicams ar ginekologu un endokrinologu pārrunāt slimības cēloņus un nepieciešamības gadījumā koriģēt riska faktorus. Vienlaikus ar pretsēnīšu terapiju ieteicams lietot arī laktobaktērijas saturošus līdzekļus jeb probiotikas, lai uzlabotu maksts mikrofloru. Svarīgi, lai arī pacientes seksuālais partneris saņemtu pretsēnīšu terapiju.

Profilakse

• Optimāla cukura diabēta kontrole un kompensācija
• Izvairīšanās no antibiotiku lietošanas bez pamatotas nepieciešamības
• Profilaktiska pretsēnīšu līdzekļu un/vai probiotiku lietošana pēc antibiotiku lietošanas
• Izmēram atbilstošas kokvilnas apakšveļas valkāšana, izvairīšanās no sintētiskas apakšveļas valkāšanas
• Apakšveļas mazgāšana 90°C temperatūrā
• Izvairīšanās no slapju drēbju, īpaši peldkostīmu, valkāšanas, tās nomainot pret sausām
• Pārmērīgi bieži nelietot maksts skalošanas līdzekļus
• Bez vajadzības nelietot higiēniskos biksīšu ieliktnīšus
• Regulāri mainīt higiēniskos biksīšu ieliktnīšus, paketes un tamponus

Citas dzimumceļu infekcijas

Lai gan sēnīšu izraisītas dzimumceļu infekcijas ir biežākās infekciju slimības, ko konstatē cukura diabēta pacientēm, dažkārt pacientēm diagnosticē arī baktēriju izraisītas slimības, piemēram, bakteriālo vaginozi.

Bakteriālā vaginoze

Paaugstināts cukura līmenis asinīs un urīnā rada izmaiņas maksts mi­kroflorā. Šo izmaiņu dēļ samazinās normālas maksts mikrofloras jeb laktobaktēriju skaits, maksts vide kļūst mazāk skāba un maksts mikroflora tiek aizstāta ar citām baktērijām. Minētās pārmaiņas rada baktēriju izraisītu maksts infekciju jeb bakteriālo vaginozi.

Riska faktori

• Vairāk nekā četri seksuālie partneri dzīves laikā
• Spermicīdu lietošana
• Prezervatīvu nelietošana
• Smēķēšana
• Pārmērīga higiēna, kas izjauc maksts dabiskās mikrofloras līdzsvaru

Pazīmes

• 50% gadījumu nav pazīmju, kas liecinātu par infekcijas slimību
• Var būt sūdzības par pastiprinātiem bālganiem izdalījumiem no maksts, kuriem piemīt zivs smaka

Noteikšana

Bakteriālās vaginozes diagnozi nosaka, izmantojot specifiskus kritērijus (t.s. Amsela kritērijus), kuru gadījumā izvērtē maksts izdalījumu raksturu un smaku, maksts vidi jeb maksts pH līmeni un arī iztriepi no maksts.

Ārstēšana

Ja sievietei nav sūdzību, ārstēšana nav nepieciešama. Sievietēm, kurām konstatēti bakteriālās vaginozes kritēriji, ārstēšanu var piedāvāt, tomēr 5–50% gadījumu slimība izzūd bez medikamentu lietošanas.

Bakteriālo vaginozi ārstē, izmantojot antibakteriālos līdzekļus (tie ir ginekologa ieteikti recepšu medikamenti) kombinācijā ar maksts mikrofloru uzlabojošiem medikamentiem (piemēram, laktobaktērijas saturošiem medikamentiem).

Nav pierādīts, ka bakteriālās vaginozes gadījumā vienlaikus jāārstē arī pacientes seksuālais partneris, taču, ja ārstēšanas kurss nav bijis efektīvs, tā jāatkārto un jāārstē arī seksuālais partneris.