Ja glikozes līmenis asinīs ir paaugstināts pēc ēdienreizēm…

Intervija ar Unu Gailišu

Endokrinoloģe, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Endokrinoloģijas centra Ambulatorās daļas vadītāja

Cukura diabēta pacientiem ir ļoti būtiski ne tikai veikt paškontroli un izvērtēt glikozes līmeni asinīs tukšā dūšā, bet arī pēc ēdienreizēm, jo šie rādītāji būtiski ietekmē gan cukura diabēta kompensāciju, gan arī cukura diabēta vēlīno sarežģījumu (piemēram, acu, nieru, asinsvadu, nervu sistēmas izmaiņu) progresēšanu, tāpēc sarunā ar endokrinoloģi Unu Gailišu skaidrojām, kad un kā pareizi kontrolēt glikozes līmeni asinīs pēc ēdienreizēm, kā izvērtēt rezultātus un kā sasniegt ārstēšanas mērķi.

Kādam būtu jābūt glikozes līmenim asinīs pēc ēdienreizēm?

Una Gailiša: Cukura diabēta ārstēšana ir individualizēta – atkarībā no pacienta cukura diabēta ilguma, blakus slimību esamības vai neesamības un arī no iespējām ārstēties, tāpēc šie mērķi dažādiem pacientiem ir atšķirīgi. Piemēram, ja tā ir paciente ar grūtniecību, tad glikozes līmenim asinīs divas stundas pēc ēdienreizes jābūt ne augstākam par 6,5 mmol/l; pacientiem, kuri tikko saslimuši ar 2. tipa cukura diabētu un ārstējas tikai ar metformīna grupas medikamentiem, mērķis ir 7–7,5 mmol/l; 1. tipa diabēta pacientam, kurš nesen saslimis ar cukura diabētu, bet citādi ir pilnīgi vesels cilvēks, mērķa glikēmija ir 7–8 mmol/l; bet, ja cilvēks ar cukura diabētu slimo jau 20 gadus vai ilgāk, viņam ir koronārā sirds slimība, nieru mazspēja, tad mērķis var būt arī 10 mmol/l. Vēl arī jāņem vērā cilvēka darbs. Ja cilvēkam pēc ēdienreizēm glikozes līmenis asinīs ir 8 mmol/l, bet viņš visu dienu sēž pie datora un nav nekādas fiziskās slodzes, tad tas būs jāvērtē kā paaugstināts glikozes līmenis un būs nepieciešama korekcija ārstēšanā un diētas plānā. Savukārt, ja cilvēkam pēc ēdienreizes ir 8 mmol/l, bet viņš strādā celtniecībā, tad šāds glikozes līmenis var būt arī par zemu, viņam varbūt vajadzētu iet uz darbu ar glikozes līmeni asinīs 10 mmol/l, jo fiziskās slodzes laikā glikozes līmenis asinīs strauji pazemināsies. Tāpēc jautājums par to, kāda ir mērķa glikēmija jeb cukura līmenis asinīs pēc ēšanas katram cukura diabēta pacientam ir jāpārrunā ar savu ārstu.

Cik plašās robežās varētu pieļaut glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs virs šiem Jūsu minētajiem mērķa rādītājiem, normām glikozes līmenim asinīs pēc ēdienreizēm?

Una Gailiša: Pieļaujamas glikozes līmeņa svārstības 1–2 mmol/l robežās. Cukura diabēta kompensāciju izvērtē kompleksi, ņemot vērā gan glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā, pēc ēdienreizēm, pirms gulētiešanas un arī glikēto hemoglobīnu, ko apzīmē ar HbA1c. Un ja reizēm (!) glikozes līmenis asinīs pēc ēdienreizēm ir augstāks, tad ārstēšana uzreiz nav jāmaina.

Cik ilgi pēc ēdienreizes jānosaka glikozes līmenis asinīs?

Una Gailiša: Svarīgi ir, lai glikozes līmenis asinīs būtu tuvs normai gan pēc 2 stundām, gan arī pēc 3–4 stundām. Nepieļaujami ir, ja glikozes līmenis asinīs, piemēram, pēc 2 stundām vienmēr ir 15 mmol/l, jo lielas glikozes līmeņa svārstības nav vēlamas. Pašreiz, tomēr vairāk pieņemts glikozes līmeni asinīs kontrolēt un izvērtēt 2 stundas pēc ēdienreizes. Nav nepieciešams katru dienu mērīt glikozes līmeni asinīs pirms un pēc visām 3–4 ēdienreizēm, tāpēc jāvienojas ar ārstu par konkrētu grafiku.

Vai tabletēto pretdiabēta medikamentu devu iespējams mainīt, plānojot ēdienreizes ar lielāku vai mazāku ogļhidrātu daudzumu?

Una Gailiša: Cukura diabēta pacienti, kuri ārstējas ar insulīna preparātiem, var izvēlēties vienu no paņēmieniem, kā pēc ēdienreizēm sasniegt normālam līmenim tuvu glikozes līmeni asinīs.

• Vienmēr ēdienreizē iekļaut vienādu ogļhidrātu daudzumu un injicēt nemainīgu īslaicīgas darbības insulīna devu pirms katras ēdienreizes. Protams, uzturproduktus iespējams mainīt, bet tam jānotiek pēc aizstāšanas jeb maizes vienību principa.
• Mainīt ēdienreizē iekļauto ogļhidrātu daudzumu, mainot arī īslaicīgas darbības insulīna devu pirms ēdienreizes.

Savukārt cukura diabēta pacientiem, kuri ārstējas ar tabletētiem pretdiabēta līdzekļiem, jāizvēlas cits veids, kā kontrolēt glikozes līmeni asinīs pēc ēdienreizēm.

Ieteikums iedzert papildu tableti tad, ja diabēta pacients ir apēdis vai gatavojas ēst vairāk, ir nepareizs.

Drīzāk jāmaina uztura principi, ēdienreižu plānojums un arī paškontroles biežums. Protams, ārsts var izvērtēt ārstēšanu, glikozes līmeni asinīs pirms un 2 stundas pēc ēdienreizēm, cukura diabēta pacienta pašsajūtu un tablešu devu pazemināt vai paaugstināt. Tomēr pēc tam vajadzētu pieturēties pie tāda ārstēšanas režīma, kādu ārsts ir ieteicis.

Ko darīt, ja cukura diabēta pacients lieto tabletes glikozes līmeņa pazemināšanai un pēc konkrētas ēdienreizes glikozes līmenis asinīs ir paaugstināts?

Una Gailiša: Ja glikozes līmenis asinīs ilgstoši pārsniedz mērķa glikēmiju (par ko runāts 1. jautājumā), tad ārsts varētu domāt par zāļu devu paaugstināšanu vai medikamentu maiņu, vai uztura plāna maiņu. Tomēr daudziem cukura diabēta pacientiem glikozes līmenis pēc brokastīm un pusdienām atbilst normai, savukārt pēc vakariņām, kas bieži ir vislielākā ēdienreize, glikozes līmenis asinīs ir paaugstināts. Pie tam pēc vakariņām cilvēks parasti nav fiziski aktīvs, sēž pie televizora, tāpēc glikozes līmenis asinīs var saglabāties paaugstināts līdz pat rītam. Šādā gadījumā būtu ieteicams iekļaut pēc vakariņām kaut vai nelielas intensitātes fizisko slodzi – piemēram, veikt kādus saimniecības darbus vai iet pastaigāties, jo fiziskā slodze pazemina glikozes līmeni asinīs. Arī pēc fiziskās slodzes muskuļi kādu laiku vēl turpina patērēt glikozi, tāpēc fiziskās slodzes pozitīvā iedarbība saglabāsies arī tad, ja tā nebūs ilgstoša.

Vai tiem cukura diabēta pacientiem, kuri ārstējas ar tabletēm glikozes līmeņa pazemināšanai būtu jāskaita uztura produktos esošie ogļhidrāti (jeb maizes vienības) vai arī kalorijas?

Una Gailiša: Kopumā glikozes līmeni asinīs visbūtiskāk tomēr ietekmē ogļhidrātu daudzums produktos. Samazinot uzņemto kaloriju daudzumu, 2. tipa cukura diabēta pacienti var diezgan būtiski ietekmēt glikozes līmeni asinīs, jo samazinās ķermeņa svars, uzlabojas vielmaiņa un 2. tipa cukura diabēta pacienta esošais personiskais insulīns organismā tiek labāk izmantots. Pacientiem, kuri ārstējas ar insulīna preparātiem – vienalga, vai tas būtu pacienti ar 1. tipa vai 2. tipa cukura diabētu, labākus rezultātus diabēta ārstēšanā var panākt, skaitot maizes vienības.

Kā cukura diabēta pacienti, kuri ārstēšanā izmanto insulīna preparātus, var pārliecināties, ka glikozes līmeni asinīs pēc ēdienreizes ietekmē tieši īslaicīgas dar­bības nevis ilgstošas darbības insulīna preparāts?

Una Gailiša: Lai ļoti skaidri noteiktu nepieciešamo ilgstošas darbības insulīna devu, iespējams īstenot t.s. «bada dienu», ko parasti dara diennakts stacionārā. Pacients šajā dienā neēd, ļoti bieži nosaka glikozes līmeni asinīs un tā rezultātā novērtē, vai ilgstošas darbības insulīna deva ir atbilstoša. Pats cukura diabēta pacients var brīvdienā no rīta noteikt glikozes līmeni asinīs un, ja glikozes līmenis atbilst mērķa glikēmijai, piemēram, tas ir 6–7 mmol/l, injicē ilgstošas darbības insulīnu, bet neēd brokastis un neinjicē īslaicīgas darbības insulīnu. Šajā laikā var veikt nelielas ikdienišķas aktivitātes. Ja glikozes līmenis asinīs pirms pusdienām ir gandrīz tāds pats, kā bija pirms brokastīm, tad ilgstošas darbības insulīna deva ir atbilstoša. Citā dienā līdzīgu izvērtējumu var veikt no pusdienām līdz vakariņām un no vakariņām līdz rītam.

Ja cukura diabēta pacients ir izdarījis izmaiņas insulīna devā pirms ēdienreizes, cik dienas būtu jāizvērtē šīs izmaiņas?

Una Gailiša: Ja glikozes līmenis asinīs bija paaugstināts atkārtoti pēc kādas noteiktas ēdienreizes un tāpēc pirms konkrētas ēdienreizes ir izdarītas izmaiņas īslaicīgas darbības insulīna devā (veiktas insulīna vienību un maizes vienību attiecības izmaiņas), tad 3 dienas pēc kārtas būtu jānosaka glikozes līmenis asinīs 2 stundas pēc ēšanas. Ja izvēlētā insulīna deva ir atbilstoša, tad atšķirība starp dažādās dienās kontrolēto glikozes līmeni asinīs nepārsniedz 1–2 mmol/l un aptuveni iekļaujas vēlamajās robežās. Ja atšķirības ir lielākas, tad ir jāizvērtē citi iespējamie cēloņi, piemēram, ogļhidrātu daudzums uzturproduktos, fiziskā slodze vai citi.

Ko vēl vēlaties ieteikt, balstoties uz savu pieredzi cukura diabēta pacientu ārstēšanā?

Una Gailiša: Cukura diabēta pacientiem būtu jāapgūst zināšanas par ogļhidrātu daudzumu produktos, maizes vienībām un jāizprot, ka produkts var būt veselīgs, tomēr vienlaikus saturēt ļoti daudz ogļhidrātu. Piemēram, mūsdienās dietologi iesaka brokastīs ēst putru. Jā, putra ir veselīga, tomēr tā satur daudz ogļhidrātu, tāpēc tas jāņem vērā, plānojot diētu un jāizvēlas atbilstošs daudzums. Tāpat arī, piemēram, augļi, brokastu pārslas un griķi būtiski paaugstina glikozes līmeni asinīs, tāpēc jāzina, cik daudz šo produktu var ēst vienā reizē, kaut arī tie ir veselīgi uzturprodukti. Jāņem vērā, ka vitamīnus satur ne tikai augļi, bet arī, piemēram, dilles, pētersīļi, tomāti, kāposti un citi dārzeņi, kas cukura diabēta pacientiem ļoti ieteicami un nepieciešami ne tikai kā vitamīnu, bet arī kā šķiedrvielu avots, jo šķiedrvielas palīdz mazināt glikozes līmeņa kāpumu pēc ēdienreizēm.