Kad un kā kontrolēt glikozes līmeni asinīs fiziskās slodzes laikā?

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

rudens-2016-aktivitates

Pētījumu rezultāti liecina, ka vēlamais fiziskās aktivitātes ilgums ir 30–45 minūtes 3–5 dienas nedēļā vai kopsummā 150 minūtes vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes nedēļā. Diabēta pacientu izglītotājs Garijs Šeiners (Gary Scheiner) pauž viedokli, ka intensīvāku un ilgāku fizisko aktivitāti, kā arī nodarbības ar sportu var uzskatīt par patiesi lielu izaicinājumu stabilam, normālam līmenim tuvam glikozes līmenim asinīs. Viņš uzrakstījis grāmatu ar intriģējošu nosaukumu “Domā kā aizkuņģa dziedzeris” (Think like a pancreas) un apgalvo, ka aizkuņģa dziedzeris ir pārsteidzoši gudrs, jo prot noturēt glikozes līmeni asinīs normālā līmenī jebkuros apstākļos.

Cilvēkiem ar cukura diabētu jāiemācās “domāt kā aizkuņģa dziedzerim”

Fiziskās aktivitātes nav tikai sporta nodarbības, bet, piemēram, arī aktīvāks darbs dārzā, mājas uzkopšanā, un tās ir dzīves neatņemama sastāvdaļa. Vienlaikus cilvēkiem ar cukura diabētu jāiemācās “domāt kā aizkuņģa dziedzerim”, lai aizstātu to, kas cilvēkiem bez cukura diabēta notiek organisma pašregulācijas rezultātā.

Vai vispār ir iespējams “domāt kā aizkuņģa dziedzerim”?

Jā! Tam gan nepieciešami daži nosacījumi:

  • Jāzina, kādus medikamentus jūs lietojat diabēta ārstēšanai un kā tie darbojas.
  • Jāzina hipoglikēmijas (pazemināta glikozes līmeņa asinīs) pazīmes un veidi, kā novērst hipoglikēmiju.
  • Jākontrolē glikozes līmenis asinīs gan pirms fiziskās aktivitātes, gan tās laikā, gan arī pēc fiziskās aktivitātes.
  • Cukura diabēta pacientiem, kuri ārstēšanā lieto insulīna preparātus, fizisko aktivitāti (īpaši – intensīvu un ilgstošu) vēlams plānot jau iepriekš.

Fiziskās aktivitātes ietekme uz glikozes līmeni asinīs

Vairums no ikdienas fiziskajām aktivitātēm (t.i., aerobajām aktivitātēm, ko cilvēks veic, nesasniedzot maksimālo piepūles līmeni, un kas ilgst vairāk par 20 minūtēm) izraisa glikozes līmeņa pazemināšanos asinīs, palielinot audu jutīgumu pret insulīnu un glikozes izmantošanu muskuļos.

Daži fizisko aktivitāšu veidi (lielas intensitātes un īslaicīgas aktivitātes, piemēram, svarcelšana, sprints, dalība sacensībās ar mērķi sasniegt maksimāli labu rezultātu) sākumā var izraisīt glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs, kam seko glikozes līmeņa pazemināšanās.

Pirms sākt – nosakiet glikozes līmeni asinīs!

Fiziskā aktivitāte nav vēlama un ir pat bīstama veselībai, ja glikozes līmenis asinīs pārsniedz 13,9 mmol/l un urīnā konstatē ketonvielas vai arī asinīs ir palielināts ketonvielu daudzums, kā arī tad, ja glikozes līmenis asinīs pārsniedz 16,7 mmol/l (arī tad, ja urīnā ketonvielas nav konstatējamas un asinīs to līmenis nav paaugstināts).

Ja ārstēšanā lietojat insulīnu vai sulfonilurīnvielas grupas medikamentus, vai meglitinīdu grupas medikamentus un glikozes līmenis asinīs pirms fiziskās slodzes ir zemāks par 5,6 mmol/l, tad pirms fiziskās slodzes nepieciešams papildus uzņemt ogļhidrātus.

Ja lietojat citu grupu medikamentus, tad papildus uzņemt ogļhidrātus nav nepieciešams!

Lielākais izaicinājums – hipoglikēmijas risks

Hipoglikēmiju (pārāk zems glikozes līmenis asinīs) fiziskās aktivitātes laikā var izraisīt tikai daļa no cukura diabēta ārstēšanā lietotajiem medikamentiem, kas pieder šādām medikamentu grupām: insulīna preparāti, sulfonilurīnvielas grupas medikamenti, meglitinīdu grupas medikamenti un šo medikamentu grupu kombinētie preparāti (tie satur minēto grupu medikamentu un arī vēl preparātu no citas medikamentu grupas).

Pārrunājiet ar savu ārstu, vai medikamenti, ko izmantojat cukura diabēta ārstēšanā, var izraisīt hipoglikēmiju!

Hipoglikēmijas pazīmes

Izteikts nespēks, svīšana, trīcēšana (īpaši – roku trīce), sirdsdarbības paātrināšanās, nespēja koncentrēties. Fiziskās aktivitātes laikā sajūtot minētās pazīmes, jānosaka glikozes līmenis asinīs. Ja glikozes līmenis asinīs ir zemāks par 4 mmol/l, jāuzņem 15 g viegli asimilējamo ogļhidrātu, piemēram, 100 ml sulas, 2–3 cukurgraudus, glikozes tabletes vai konfektes. Pēc 15 minūtēm atkārtoti jānosaka glikozes līmenis asinīs. Ja tas vēl joprojām ir zemāks par 4 mmol/l, atkārtoti jāuzņem ogļhidrāti.

No fiziskajām aktivitātēm nav jābaidās!

Arī tad, ja jūs ārstējat cukura diabētu ar tādu zāļu grupas medikamentu, kas var izraisīt hipoglikēmiju, tas nenozīmē, ka fiziskās aktivitātes ir aizliegtas un hipoglikēmija ir neizbēgama! Taču jāievēro piesardzība.

  • Pirms fiziskās aktivitātes nosakiet glikozes līmeni asinīs!
  • Sagatavojiet viegli asimilējamo ogļhidrātu produktus (piemēram, saldu limonādi, 3 cukurgraudus, dažas konfektes), kas varētu būt nepieciešami hipoglikēmijas gadījumā!
  • Ja fiziskās aktivitātes laikā rodas hipoglikēmijas pazīmes un glikozes līmenis asinīs pazeminās zem 4 mmol/l, uzņemiet 15 g viegli asimilējamo ogļhidrātu un pēc 15 minūtēm atkārtoti nosakiet glikozes līmeni asinīs.
  • Ja hipoglikēmija fiziskās aktivitātes laikā rodas regulāri, pārrunājiet to ar savu ārstu!

Ja ārstējat cukura diabētu ar insulīna preparātiem…

Ja ārstējat diabētu ar insulīna preparātiem, tad pirms fiziskās aktivitātes samaziniet insulīna devu vai iekļaujiet maltītē vairāk ogļhidrātu, var izmantot abu pieeju kombināciju.

  • Ja fizisko aktivitāti plānojat stundu vai divas stundas pēc ēdienreizes, tad hipoglikēmijas nepieļaušanai vislabāk samazināt pirms ēdienreizes injicējamā īslaicīgas darbības insulīna devu.
  • Ja fizisko aktivitāti plānojat starp ēdienreizēm, tad šim mērķim pirms fiziskās aktivitātes būtu nepieciešams uzņemt papildu ogļhidrātus.
  • Ja plānojat ilgstošu fizisko aktivitāti visas dienas garumā (piemēram, brīvdienās), iespējams samazināt ilgstošas darbības insulīna devu, ko injicējat pirms brokastīm.

Taktika īslaicīgas darbības insulīna devas samazināšanai

Nepieciešamās īslaicīgas darbības insulīna devas aprēķināšanai pirms ēdienreizes var mēģināt izmantot konkrētus koeficientus, kas saistīti ar fiziskās aktivitātes ilgumu un intensitāti.

  • Pirms ēdienreizes nosakiet glikozes līmeni asinīs!
  • Aprēķiniet savu “parasto” insulīna devu, kas atkarīga no glikozes līmeņa asinīs un ogļhidrātu daudzuma ēdienreizē.
  • Iepriekš aprēķināto insulīna devu sareiziniet ar koeficientu, kas norādīts tabulā.
Fiziskās aktivitātes
raksturojums
Īslaicīga aktivitāte
(15–30 minūtes)
Vidēji ilga aktivitāte
(>60 minūtes)
Ilgstoša aktivitāte
(1–2 stundas)
Zemas intensitātes fiziskā aktivitāte
(jūs varat to veikt īpaši nepiepūloties)
0,90 0,80 0,70
Vidējas intensitātes fiziskā aktivitāte 0,75 0,67 0,50
Ļoti intensīva fiziskā aktivitāte 0,67 0,50 0,33
Fiziskās aktivitātes
raksturojums
Ogļhidrātu daudzums, kas jāuzņem katras 60 minūtes fiziskās aktivitātes laikā (atkarībā no ķermeņa svara)
23 kg 45 kg 68 kg 91 kg 114 kg
Zemas intensitātes fiziskā aktivitāte 5–8 g 10–16 g 15–25 g 20–32 g 25–40 g
Vidējas intensitātes fiziskā aktivitāte 10–13 g 20–26 g 30–40 g 40–52 g 50–65 g
Intensīva fiziskā aktivitāte 15–18 g 30–36 g 45–55 g 60–72 g 75–90 g

Pārbaudiet, kā šie koeficienti, kas balstās uz daudzu cukura diabēta pacientu pieredzi, “strādā” tieši jums! Lai to noteiktu, fiziskās slodzes laikā un pēc tās atkārtoti nosakiet glikozes līmeni asinīs!

Ja cukura diabēta ārstēšanā neizmanto insulīna preparātus, tad šāda medikamentu devas samazināšana nav iespējama.

Taktika ogļhidrātu daudzuma palielināšanai uzturā

Arī ogļhidrātu daudzuma palielināšanai uzturā ir izstrādāti ieteikumi.

Nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz ogļhidrātu konkrētam cukura diabēta pacientam jāuzņem fiziskās aktivitātes laikā, lai novērstu hipoglikēmiju, tomēr to ir iespējams pārbaudīt, fiziskās aktivitātes laikā un pēc fiziskās aktivitātes regulāri nosakot glikozes līmeni asinīs.

Pēc fiziskās aktivitātes – atkal glikozes līmeņa kontrole!

Muskuļu šūnas fiziskās slodzes laikā kļūst jutīgākas pret insulīnu, un šis jutīgums ilgst vairākas stundas pēc tam, kad fiziskā aktivitāte jau beigusies.

Jo intensīvāka un ilgāka ir fiziskā aktivitāte, jo izteiktāks un ilgāks būs šis muskuļu šūnu jutīgums.

Cukura diabēta pacientiem, kuri ārstējas ar insulīna preparātiem, pēc ilgākas un intensīvākas fiziskās slodzes 1 DV insulīna, kas parasti jāievada uz 10 g ogļhidrātu, var “nosegt” 15–20 g ogļhidrātu. Un, ja parasti 1 DV pazemina glikozes līmeni asinīs par 2 mmol/l, tad pēc intensīvākas fiziskās aktivitātes tāds pats daudzums insulīna var pazemināt glikozes līmeni asinīs par 3 mmol/l. Tieši tāpēc, lai nepieļautu hipoglikēmiju, ir svarīgi turpināt regulāru glikozes līmeņa kontroli asinīs arī pēc fiziskās slodzes. Ja ilgāka un intensīvāka fiziskā aktivitāte bijusi vakarā pirms gulētiešanas vai aktivitāte ilgusi visu dienu, tad būtu nepieciešams noteikt glikozes līmeni asinīs arī 2.00–3.00 naktī.

Secinājumi par to, ko nozīmē “domāt kā aizkuņģa dziedzerim”:

  • Pārzināt medikamentus, ko lietojat.
  • Plānot, plānot, plānot!
  • Kontrolēt, kontrolēt, kontrolēt!
  • Saprast un izdarīt secinājumus par sava organisma reakciju uz fizisko slodzi!
  • Izdarīt secinājumus, bet tomēr nepārstāt kontrolēt!
  • Baudīt fizisko aktivitāti kā procesu un nebaidīties no tās!

You may also like...

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.