Sadzirdēt cukura diabēta “trauksmes zvanu”
Gunta Freimane
Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja
Intervija ar Aivaru Lejnieku
Endokrinologs, RSU profesors, Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, RAKUS galvenais speciālists internajā medicīnā, LZA akadēmiķis
Visbiežāk 2.tipa cukura diabēta ārstēšana pacientam sākumā šķiet viegli īstenojama – ārsts izraksta tabletes glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs (jeb perorālos hipoglikemizējošos medikamentus), kas jālieto vienu vai vairākas reizes dienā. Tomēr jāņem vērā, ka cukura diabēts ir progresējoša slimība. Kā šī slimība progresē un ko cukura diabēta pacienti var darīt, lai diabēta progresēšanu aizkavētu, skaidrojām intervijā ar profesoru Aivaru Lejnieku.
Kad un kā sākas 2.tipa cukura diabēts?
A. Lejnieks: 2.tipa cukura diabēta attīstība notiek pakāpeniski. Cukura diabēts nesākas tad, kad ārsts izraksta pacientam pirmo recepti zālēm glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs. Diabēts sākas ar to brīdi, kad pacientam tukšā dūšā vairākas reizes pēc kārtas glikozes līmenis asinīs ir 7 mmol/l vai augstāks. Paši pacienti dažkārt saka, ka “glikozes līmenis asinīs ir tikai nedaudz paaugstināts, cukura diabēta vēl nav”. Glikozes līmenis asinīs šādiem pacientiem varētu būt “nedaudz paaugstināts” ilgāku laiku, pat vairākus gadus, piemēram, tukšā dūšā vai pēc ēdienreizēm.
Jautājums, kā cilvēks izturas šajā laika periodā? Pacients ar 2.tipa cukura diabētu var nedarīt neko – nemainīt savu uztura režīmu, necensties dzīvot aktīvāk vai – ievērot ieteikumus par uzturu, atteikties no cukura lietošanas uzturā, censties dzīvot aktīvāku dzīvi, samazināt lieko ķermeņa svaru.
Tiem cilvēkiem, kuri neko dzīvesveidā nemaina, ļoti drīz, 3–5 gadu laikā, būs jāuzsāk cukura diabēta ārstēšana ar tabletēm glikozes līmeņa pazemināšanai. Latvijā nav datu par to, cik ir šādu cukura diabēta pacientu, kas cukura diabētu ārstē vai kontrolē ar veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm. Kad tiek uzsākta ārstēšana ar tabletēm glikozes līmeņa pazemināšanai, šāds 2.tipa cukura diabēta pacients tiek arī iekļauts cukura diabēta pacientu reģistrā. Tomēr faktiski tas ir jau nākamais 2.tipa cukura diabēta posms.
Tātad glikozes līmenis asinīs pārsniedz normu, un tas ir pirmais brīdinājuma signāls, diabēta “trauksmes zvans”?
A. Lejnieks: Pārdomājot par 2.tipa cukura diabēta attīstību, progresēšanu un pacientu uzvedību, var saskatīt paralēles ar cilvēku uzvedību pēc miokarda infarkta, kuri sāk nopietnāk domāt par savu veselību, piemēram, atmet smēķēšanu, lieto zāles asinsspiediena pazemināšanai, vairāk staigā ar kājām un tamlīdzīgi. Daļa pacientu ar “tikai nedaudz paaugstinātu glikozes līmeni asinīs”, kas faktiski nozīmē 2.tipa cukura diabēta sākumu, saprot, ka cukura diabēts ir nopietna slimība un ļoti būtiski ietekmēs turpmāko dzīvildzi, dzīves kvalitāti, darbaspējas, sirds un asinsvadu slimību attīstību, tāpēc jāuzsāk aktīvi veselīga dzīvesveida pasākumi – jāmaina uzturs, jāpalielina fiziskā aktivitāte, jāsamazina liekais ķermeņa svars, jāatmet smēķēšana. Organisms brīdina, ka nepieciešamas izmaiņas, tomēr ne visi šo brīdinājumu saprot, ne visi to uztver pietiekoši nopietni, jo visbiežāk šajā laikā cilvēkam vēl nav nekādu sūdzību par veselību, nekas nesāp, kā tas ir miokarda infarkta gadījumā, pret ko cilvēki izturas daudz nopietnāk. Šis trauksmes signāls, brīdinājums ir jāsadzird! Arī ārstiem diabēta pacienti par to būtu jāinformē.
Kā cilvēks varētu sevi pārliecināt, ka jāmaina ierastais dzīves ritms, dzīvesveids, ja nav sūdzību par veselību, slimības pazīmju?
A. Lejnieks: 2.tipa cukura diabēta pacientam šajā slimības posmā ir slimības pazīmes, vienkārši viņš negrib tās akceptēt, apzināties. Slimības pazīmes var būt dažādas, piemēram, sāpes, kā tas ir miokarda infarkta gadījumā. Bet tas nav vienīgais slimības pazīmju veids! Laboratorās izmaiņas ir vienlīdz būtiskas! Jautājums, ko mēs paši esam darījuši no tās dienas, kad glikozes līmenis asinīs jau bija paaugstināts, līdz dienai, kad ārsts izrakstīja pirmo recepti tabletēm glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs?
Kā 2.tipa cukura diabēts attīstās tālāk?
A. Lejnieks: Pienāk laiks, kad ar diētu un aktīvu dzīvesveidu vairs nevar kompensēt un koriģēt glikozes līmeni asinīs. Visbiežāk šajā laikā jau ir izmainīti gan sīkie asinsvadi acīs, nierēs un pēdās, gan maģistrālie, lielie asinsvadi – vienam pacientam tas varētu būt vairāk, citam – mazāk. Glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs diabēta pacientam izraksta medikamentu, visbiežāk – biguanīdu grupas medikamentu, kas samazina glikozes veidošanos aknās un uzlabo insulīna receptoru jutīgumu pret paša diabēta pacienta izstrādāto insulīnu. Tomēr medikamentu lietošana neatrisina problēmu. Ja cilvēks šajā brīdī apzinās savu stāvokli, tad var turpināt ārstēties ar biguanīdu grupas medikamentiem dažos gadījumos pat 10–15 gadus, un nav nepieciešams ārstēšanos mainīt.
Mūsdienās pieejami daudz jauni medikamenti 2.tipa cukura diabēta ārstēšanai. Vai šie jaunie medikamenti var palīdzēt aizkavēt nepieciešamību pievienot ārstēšanā daudzus citus medikamentus un visbeidzot – insulīnu?
A. Lejnieks: Neviens no jaunajiem medikamentiem nebūs tāds, ko varētu lietot un neko citu nedarīt, nerūpēties par atbilstošu diētu, fizisko aktivitāti, ķermeņa svara samazināšanu, glikozes līmeņa asinīs paškontroli, smēķēšanas atmešanu, alkohola lietošanas ierobežošanu. Ir noteikti uztura principi, kas jāievēro pacientiem ar 2.tipa diabētu, tāpat pacientam jābūt pietiekoši aktīvam dzīvesveidam, fiziskajai slodzei, jāveic glikozes līmeņa paškontrole un regulāri jākonsultējas ar endokrinologu.
Jaunu medikamentu 2.tipa ārstēšanai ir ļoti daudz…
A. Lejnieks: Ja vēl pirms 10 gadiem 2.tipa cukura diabēta ārstēšanā izmantoja divu grupu medikamentus, tad pašlaik ir pieejami astoņu dažādu grupu medikamenti, kas pazemina glikozes līmeni asinīs. Spektrs ir ļoti plašs, un rodas loģisks jautājums, ar ko jaunie medikamenti ir labāki? Ar ko tie atšķiras cits no cita? Protams, šie medikamenti atšķiras ar savas darbības mehānismu, to, kādā veidā tie pazemina glikozes līmeni asinīs. Bet ļoti būtiski ir tas, ka mūsdienīgās 2.tipa cukura diabēta ārstēšanas uzdevums faktiski būtu censties ne tikai normalizēt glikozes līmeni asinīs un glikēto hemoglobīnu (HbA1C), bet arī mēģināt aizkavēt sirds un asinsvadu slimību, diabēta vēlīno sarežģījumu attīstību un samazināt mirstību. Kad parādās jauni medikamenti, tos izvērtē arī no šī viedokļa, jo pacientiem ar 2.tipa diabētu 2–4 reizes ātrāk attīstās sirds un asinsvadu slimības. Un nesen pabeigta liela klīniska starptautiska pētījuma EMPA-REG OUTCOME rezultāti pierādījuši, ka ārstu rīcībā jau ir selektīvo un atgriezenisko nātrija un glikozes ko-transportvielas 2 inhibitoru (jeb saīsināti SGLT2) grupas medikaments, ar kura palīdzību var mazināt gan glikozes līmeni asinīs, gan sirds un asinsvadu slimību risku, gan cukura diabēta pacientu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.
Kā konkrētam pacientam vislabāk izmantot jauno medikamentu sniegtās iespējas?
A. Lejnieks: Ārstējot cukura diabētu, medikamentu izvēlē ārstam un pacientam būtu jāatbild uz 6 jautājumiem. Kā pazemināt glikēto hemoglobīnu (HbA1C)? Kāda ir mērķa glikēmija (vēlamais glikozes līmenis asinīs) konkrētajam pacientam? Kādas ir iespējamās medikamenta blaknes? Kādas vēl slimības un veselības problēmas ir konkrētajam pacientam? Kāda ir pacienta spēja samazināt lieko ķermeņa svaru (vismaz par 5%)? Kādai ārstēšanai konkrētais pacients dod priekšroku? Šie ir faktori, ar ko vajadzētu rēķināties un šādā veidā arī ārstēšanu izvēlēties.
Neatkarīgi no ārstēšanā lietotiem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību aizkavēšanā cukura diabēta pacientiem ļoti būtiski ir sasniegt ārstēšanas mērķi – normālam līmenim tuvu glikozes līmeni asinīs un glikēto hemoglobīnu (HbA1C). Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 70% diabēta pacientu nesasniedz šo mērķi, bet tikai 1 no 12 pacientiem sasniedz visus trīs ārstēšanas pamatmērķus – glikozes līmenim asinīs, arteriālajam asinsspiedienam un tauku jeb lipīdu (piemēram, holesterīna un triglicerīdu) daudzumam asinīs.
