Apzinātā ēšana: atbildības uzņemšanās un apzināta izvēle

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

rudens-2015-esana

Cukura diabēta pacienti par nepieciešamību ievērot diētas plānu uzzina tūlīt pēc diabēta diagnozes noteikšanas. Daudziem tieši diēta kļūst par lielāko izaicinājumu cukura diabēta kontrolē un ārstēšanā. Viens no grūtību cēloņiem ir tas, ka diētu uztveram kā «nepārvaramas varas» jeb slimības izraisītu ārēju nepieciešamību, kas izraisa dusmas un pretestību. Turpretī daudzi cilvēki bez diabēta paši izvēlas ēst veselīgi un nebūt nežēlojas par grūtībām, jo tas ir viņu pašu pieņemts lēmums un viņi lepojas ar savu izvēli. Vēl cits grūtību cēlonis cukura diabēta pacientiem ir nepieciešamība plānot, kontrolēt un veikt korekcijas. Jo iepriekš bijis pierasts nedomāt par to, kāpēc, kad un ko ēdam. Ēdam spontāni, piemēram, kad ieraugām kaut ko pēc izskata garšīgu, kad kāds uzcienā, kad satiekamies ar draugiem,kad svinam veiksmīgus notikumus dzīvē un ar kādu kopā raudam par neveiksmēm. Tāpēc apzinātā ēšana sākas ar vienkāršu jautājumu – kāpēc es ēdu? Konkrētajā brīdī, konkrētajā situācijā. Caur šo vienkāršo jautājumu sākas ceļš uz to, lai novērstu ātru, automātisku, neapzinātu ēšanu un izbaudītu ēšanas procesu, kad ar ēdienu sniedzam savam ķermenim un garam to, kas tiem patiesi nepieciešams. Netiesājot sevi par to. Neaizliedzot baudīt ēdienu, kad ļoti vēlamies.

Lai sastrukturētu savas domas un izvēles iespējas, apzinātā ēšana piedāvā mums 3 jautājumus: ko es vēlos? kas man vajadzīgs? kas man ir?

Ikreiz, kad cilvēkam rodas vēlme kaut ko apēst un roka pastiepjas pēc ēdiena, vispirms būtu jāatbild uz jautājumu – vai esmu izsalcis? Šis jautājums sniedz mums laiku pauzei, lai pārtrauktu neapzināto darbību ķēdi un saprastu – kāpēc es ēdu? Vai tiešām tas ir fizisks izsalkums? Dažreiz «Es gribu ēdienu» patiesībā nozīmē «Es gribu mīlestību», «Es gribu uzmanību», «Es gribu atpūtu» vai «Es gribu, ka kāds manī klausās».

Ja man vajadzīgs ēdiens kā bauda, tad šo vēlēšanos nevajag ignorēt. Vienlaikus jāpārdomā un jāsaprot, kā varam sev šo baudu sniegt? Kas ir tas ēdiens, kas mūs patiesi iepriecinās? Bauda jāgūst no tā, ko patiesi vēlos, neaizstājot 1 šokolādes konfekti ar lielu porciju ceptu kartupeļu vai rupj­maizi, jo šāda rīcība noved pie tā, ka cilvēks, neguvis to, ko patiesi vēlas, ēd vēl un vēl.

Cukura diabēta pacienti šajā ziņā nav izņēmums. Savukārt, atsakoties no baudas sniegšanas sev, iestāstot, ka 1 šokolādes konfekte vai 1 kūciņa ir ļoti «kaitīga», mēs uzkrājam sevī nepiepildītas baudas «nospiedumus», kas kādā citā brīdī izpaudīsies kā pārēšanās. Pareizais (!) risinājums šajā situācijā ir – lēni, netiesājoši, nepārmetot sev mēs varam izbaudīt šo šokolādes konfekti vai kūciņu. Un, kad esam sevi iepriecinājuši, ēdot fiziska izsalkuma dēļ, tad izvēlēsimies citādāku ēdienu.

Fiziska izsalkuma laikā mums jāsniedz ķermenim tas, kas tam nepieciešams. Ja es izjūtu fizisku izsalkumu, tad izvēlos kvalitatīvu ēdienu, ne našķus. Pamatprincipi šai izvēlei ir līdzsvarots, daudzveidīgs un mērenās devās. Ieteicams izvēlēties tādu ēdienu, kādu mūsu ķermenis patiesi vēlas, tāpēc pārdomājiet: Vai es vēlos kādu īpašu garšu, tekstūru vai temperatūru? Saldu, sāļu, asu, maigu, kraukšķīgu? Siltu, aukstu? Vai man kārojas «smags» vai viegls ēdiens? Vai man ir vēlme pēc kādas specifiska uztura (piemēram, ogļhidrātiem, olbaltumvielām)? Vai man ir vēlme pēc kāda specifiska ēdiena (piemēram, piena zupa, kartupeļi, salāti)?

Apzinātība palīdz mums saskatīt to, ka katrā konkrētajā mirklī mums ir dažādās izvēles iespējas, kā rīkoties un ko ēst. Te nav runa par kontroli vai kontroles zaudēšanu, bet par atbildības uzņemšanos un izvēli.

Sniedzot savam ķermenim to, ko tas vēlas, kas tam kārojas un to, kas tam vajadzīgs (līdzsvarotu, daudzveidīgu, mērenās devās), ir iespējams sasniegt cukura diabēta ārstēšanas mērķus, vienlaikus novēršot ar ēšanu saistīto stresu, pārēšanos un neizbēgamo vainas sajūtu.

Turpmākajos avīzes «Diabēts un Veselība» numuros esam plānojuši aprakstīt apzinātās ēšanas izstrādātāju rīcībā esošos paņēmienus, kas palīdz mainīt uztura ieradumus, vienlaikus gūstot lielāku baudu un apmierinātību mums visiem nozīmīgajā ēšanas procesā. Vairāk par apzināto ēšanu varat izlasīt www.kaneapeststresu.com.

Ārstes Ineses Milleres, holistiskā stresa menedžmenta konsultantes, licencētas apzinātās ēšanas treneres vadītā kursā piedalījās un savos novērojumos dalījās Gunta Freimane, psiholoģijas maģistre, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.