Būsim īsti vīri!

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

pavasaris-2014-isti-viri

Ja jums ir cukura diabēts un nomāc ne­spēja sasniegt erekciju, tad ziniet – jūs neesat viens! Cukura diabēta pa­cientiem, īpaši ar lielāku cukura diabē­ta il­gu­mu un vēlīniem cukura diabēta sarežģījumiem (perifēro neiropātiju), šādus trau­cējumus sastop bieži, tomēr erektilā disfunkcija mūsdienās nav nepārvara­ma vara. Kaut arī vīrieši daudz retāk nekā sie­vie­tes pārrunā savas veselības problē­mas ar draugiem un retāk ap­mek­lē ārstu, tomēr iesakām konsultēties ar speciālistu urolo­gu un/ vai endokrinologu, kurš veiks iz­meklēšanu un ie­teiks piemērotus līdzekļus erektilās dis­funk­cijas no­vēr­ša­nai. Izmantojot mūs­die­nu me­di­cī­nas sa­snie­gu­mus, kā arī rūpīgi kontrolējot glikozes līmeni asinīs un asinsspiedienu, erektilo disfunk­ciju ir iespējams novērst.

Kas ir erektilā disfunkcija un kāpēc tā rodas?

Erektilā disfunkcija ir nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju, kas nodrošinātu spēju veikt dzimumaktu.

Erektilā disfunkcija nav seksuālo tieksmju samazināšanās, priekšlaicīga ejakulācija, nespēja ejakulēt vai sasniegt orgasmu.

Erektilā disfunkcija attīstās pakāpeniski. Tās pirmās pazīmes ir erekcijas ma­zi­nāšanās seksuālās stimulācijas lai­kā un no rīta pēc pamošanās.

Cik bieži sastop erektilo disfunkciju?

Cukura diabēta pacientiem erektilo disfunkciju sastop 3 reizes biežāk nekā vīriešiem bez diabēta. 50–60% vīriešu ar cukura diabētu, kas vecāki par 50 gadiem, sastop erektilo disfunkciju vieglākā vai smagākā pakāpē. Labā ziņa ir tā, ka ir iespējams uzlabot Jūsu vispārējo veselības stāvokli un līdz ar to arī libido, un iespēju gūt baudu no seksuālām attiecībām.

Erektilās disfunkcijas riska faktori un cēloņi cukura diabēta pacientiem

Seksuālā tieksme rodas smadzenēs un tās pa nervu šķiedrām nosūta signālus asinsvadiem, kas nodrošina erekciju, asinīm pieplūstot dzimumloceklim. Šajā procesā ir iesaistīts arī vīrišķais hormons testosterons. Jebkurā no šiem nosaukta­jiem «posmiem» varētu būt bojājums, kas izraisa erektilo disfunkciju. Veselības problēmas, kas var izraisīt erektilo disfunkciju ir:

  • koronārā sirds slimība,
  • ateroskleroze,
  • hipertensija,
  • paaugstināts holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs (dislipidēmija).

Visas šīs veselības problēmas rada asinsrites traucējumus. Arī smēķēšana ievērojami palielina asinsrites traucējumus un, līdz ar to erektilās disfunkcijas risku.

  • Ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs izraisa perifērās nervu sistēmas bo­jā­jumus, kuras sekas ir erektilā disfunkcija.
  • Erektilās disfunkcijas psiholoģiskie ris­ka faktori ir depresija, dusmas un zema pašapziņa, trauksme, stress un bailes, kas saistītas ar novecošanu, cukura dia­bē­ta vē­lī­niem sarežģījumiem un ne­spēju ap­mie­ri­nāt partneri. Stress samazina smadzeņu reakciju uz testostero­nu. Psiholoģiskajiem riska faktoriem ir tikpat liela ietekme kā fiziskajiem arī tad, ja tie nav slimības galvenais cēlonis.
  •  Erektilās disfunkcijas risku var sekmēt arī medikamenti, ko jūs lietojat citu slimību ārstēšanai, piemēram, konkrēti bēta blokatori, diurētiķi, antidepresanti. Lai novērstu šādu iespēju, pārrunājiet ar ārstu jūsu lietoto medikamentu iespējamās blakusparādības un konkrēti par to, vai šie medikamenti var izraisīt erektilo disfunkciju.

Ja sekss jūs interesē aizvien mazāk un mazāk, tad, iespējams, jums ir pazemināts vīrišķo hormonu, piemēram, testosterona, līmenis asinīs. Tomēr šādi traucējumi sastopami samērā reti. Ja būs nepieciešams, ārsts noteiks pazemināta testosterona līmeņa cēloni un ieteiks medikamentu tā novēršanai.

Kā diagnosticē erektilo disfunkciju?

Dažkārt tieši erektilā disfunkcija ir iemesls rūpīgai veselības pārbaudei, kuras re­zul­tātā diagnosticē cukura diabētu un/ vai asinsrites traucējumus.

Ārsts jūs iztaujās, veiks fizisko izmeklēšanu, laboratoriskos izmeklējumus, kā arī noskaidros, vai erektilā disfunkcija saistīta ar intereses zudumu par seksu, ejakulācijas traucējumiem vai nespēju sasniegt orgasmu.

Ārsts uzdos jautājumus, kad pēdējo reizi Jums bija sekmīgs dzimumakts, cik bieži rodas grūtības sasniegt erekciju, vai Jums ir nakts un rīta erekcija un erekcija masturbējot, kā arī to, vai erektilā disfunkcija rodas tikai ar konkrētu partneri/ konkrētās situācijās.

Tāpat ārsts jautās par to, kādus medikamentus Jūs lietojat, kā arī par smēķēšanu un alkohola lietošanas biežumu.

Fiziskās izmeklēšanas laikā ārsts pārbaudīs ārējos dzimumorgānus, prostatu, pulsu uz apakšstilbiem un apspalvojumu uz pēdām un kājām, izmērīs asinsspiedie­nu un pārbaudīs sirdsdarbību, kā arī nepieciešamības gadījumā veiks citus iz­mek­lē­jumus (piemēram, ultrasonogrāfijas izmeklējumu asinsrites pārbaudei dzimumloceklī).

Iespējams, jūs nejūtaties pārliecināts, ka vēlaties apspriest savu seksuālo dzīvi ar ārstu. Tomēr jautājums, vai jūs labāk apmierina perspektīva vairs nekad nebūt spējīgam veikt dzimumaktu? Ārsta darbs ir sniegt izsmeļošas atbildes uz jūsu jautājumiem un ieteikt vispiemērotāko ārstēšanos, bet tam nepieciešams pirmais solis – atklāta saruna un gatavība ārstēties.

Erektilās disfunkcijas profilakse un ārstēšana prasa neatlaidību

Iepriekš uzskaitītie fakti liecina, cik būtiski erektilās disfunkcijas attīstību ietekmē dzīvesveids un kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohola lietošana, kas ne­ga­tīvi ietekmē gan asinsriti, gan nervu sistēmu. Nervu bojājumus veicina ilgstoši pa­augstināts glikozes līmenis asinīs, tā­pēc cu­ku­ra dia­bēta kontrole, regulāra paš­kon­trole un normālam tuva glikozes līmeņa nodrošināšana ir viens no erektilās disfunkcijas ārstēšanas un profilakses būtiskākajiem faktoriem. Arī veselīgs uzturs un fiziskā slodze palīdz saglabāt veselus asinsvadus, pazemina asinsspiedienu un sekmē labāku cukura diabēta kontroli.

Būtiski ir regulāri lietot ārsta ieteiktos medikamentus holesterīna un triglicerīdu līmeņa, kā arī asinsspiediena pazeminā­šanai, ja tas ir nepieciešams. Dažkārt pa­cienti pārtrauc lietot ārsta ieteiktos medikamentus drīz pēc tam, kad sasnieguši nor­mālu asinsspiedienu un/vai holesterīna līmeni, tomēr medikamentu lietošanu nedrīkst pārtraukt.

Iespējams, tieši erektilā disfunkcija jums var kļūt par būtisku motivāciju, lai dzīvotu veselīgāk, kontrolētu asinsspiedienu un lipīdu daudzumu, kā arī glikozes līmeni asinīs. Saglabājot veselus asinsvadus un nervu sistēmu, kā arī novēršot tos riska faktorus, kas ir jūsu varā, ir lielas iespējas izvairīties no erektilās disfunkcijas vai arī to sekmīgi ārstēt.

Vai ir pieejamas zāles erektilās disfunkcijas novēršanai?

Erektilās disfunkcijas traucējošās pazīmes ir iespējams sekmīgi novērst ar medikamentiem. Ārsts ieteiks jums zāles, pirms tam izvērtējot iespējamās kontrindikāci­jas, kā arī informēs par citiem erektilās dis­funk­cijas novēršanas paņēmieniem. Vīrišķo hormonu izdalīšanās traucējumus vislabāk ārstēt pie endokrinologa, erektilo disfunkciju – pie urologa, savukārt psiholoģiskās problēmas, īpaši ja tās veidojušās kāda psihotraumējoša notikuma rezultā­tā, var palīdzēt novērst psihoterapeits vai sek­so­patologs. Tieši sadarbībā ar speciālistiem ir rodams risinājums pat tad, ja erektilā disfunkcija jau ilgāku laiku samazina jūsu dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.