Cukura līmeņa svārstību samazināšana – mūsu kopīgs mērķis

mm

Gita Avotiņa

Interniste, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

pavasaris-2017-svarstibu-samazinasana

Insulīns pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu ir obligāti nepieciešama ārstēšanas sastāvdaļa, savukārt pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu insulīns var būt nepieciešams, ja netiek panākta glikozes līmeņa asinīs pazemināšanās, lietojot glikozes līmeni asinīs pazeminošos medikamentus tablešu veidā vai arī ilgstošas slimības gadījumā, vai cukura diabēta sarežģījumu dēļ.

Lai izvairītos no cukura diabēta vēlīniem sarežģījumiem (piemēram, nieru slimība, acu slimība vai polineiropātija), nepieciešams sasniegt labu cukura diabēta kompensāciju. Pētījumi visā pasaulē ir pierādījuši cukura diabēta vēlīno sarežģījumu mazināšanos, sasniedzot labu cukura diabēta kompensāciju. Piemēram, 10 gadu ilgs pētījums 1. tipa cukura diabēta pacientiem pierādīja diabētiskās acu slimības (jeb retinopātijas) riska mazināšanos par 76%, diabētiskās nieru slimības (jeb nefropātijas) riska mazināšanos par 50%, diabētiskās polineiropātijas riska mazināšanos par 60%, bet infarkta un insulta – par 42%. Cits 20 gadu ilgs pētījums Lielbritānijā 2. tipa cukura diabēta pacientiem pierādīja jebkuru ar diabētu saistītu sarežģījumu mazināšanos par 12% un mio­karda infarkta riska mazināšanos par 16%. Cukura diabēta kompensācijas novērtēšanai ārsti izmanto glikēto hemoglobīnu jeb HbA1c, kas parāda vidējo cukura līmeni asinīs pēdējo trīs mēnešu laikā. Lai panāktu cukura diabēta vēlīno sarežģījumu attīstības aizkavēšanos, būtu nepieciešams panākt glikētā hemoglobīna līmeni, kas zemāks par 7%, jeb vidējo glikozes līmeni asinīs, kas zemāks par 8,6 mmol/l.

Tomēr, panākot labu glikozes līmeņa asinīs kontroli, pieaug glikozes līmeņa svārstības asinīs diennakts vai vairāku dienu laikā un hipoglikēmiju (pazemināta cukura līmeņa asinīs) risks. Hipoglikēmija var apdraudēt dzīvību un radīt psiholoģiskas sekas, proti, bailes no hipoglikēmijas atkārtošanās. Daži pētījumi rāda, ka biežas un smagas cukura līmeņa izmaiņas asinīs ir vairāk bīstamas nekā nepārtraukti nedaudz paaugstināts glikozes līmenis asinīs un ir saistītas ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku. Ir pierādīta saistība starp glikozes līmeņa svārstībām un hipoglikēmiju biežumu. Savukārt bailes no hipoglikēmijas var ietekmēt pacienta ēšanas un fiziskās aktivitātes paradumus, kā arī insulīna devu nepamatotu samazināšanu. Hipoglikēmija rada šķēršļus labas diabēta kompensācijas sasniegšanā, pastiprinot nomāktības izjūtu un izraisot bailes no hipoglikēmijas atkārtošanās. Pētījumi rāda, ka 25–75% pacientu maina insulīna devu pēc hipoglikēmijas epizodes un 70% ārstu insulīna devas maina resp. nepalielina nepietiekami aktīvi, baidoties no iespējamas hipoglikēmijas.

Šobrīd cukura diabēta ārstēšanā ir pieejami gan īslaicīgas un ātras, gan ilgstošas darbības insulīna preparāti. Izvēloties pacientiem atbilstošāko insulīna terapijas veidu, ārsts cenšas izraudzīties dabiskam insulīna sekrēcijas modelim vislīdzīgāko – īslaicīgas un ātras darbības insulīna ievadīšanu pirms ēdienreizēm un ilgstošas lēzenas darbības insulīna ievadīšanu vienā vai divās injekcijās. Kopš neilga laika Latvijā ir pieejams ilgstošas darbības koncentrēts insulīns, kas satur 300 darbības vienības mililitrā insulīna, kurš ir līdzīgs līdz šim pieejamajam insulīnam 100 darbības vienības mililitrā. Šis jaunais insulīns ir tikpat drošs un efektīvs, taču satur trīsreiz lielāku devu mililitrā, kas nodrošina mazāku insulīna tilpumu un ilgstošāku izdalīšanos vairāk nekā 24 stundas. Tas nozīmē, ka insulīns 300 vienības mililitrā nodrošina mazākas cukura līmeņa svārstības asinīs neatkarīgi no injekcijas laika, kā arī mazāku cukura līmeņa variabilitāti. Insulīnam 300 vienības mililitrā pierādīts arī mazāks nakts hipoglikēmiju biežums.

Visi šie ieguvumi gan ārstiem, gan pacientiem ļauj justies drošāk un sasniegt labu cukura diabēta kompensāciju.

You may also like...

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.