D vitamīns un cukura diabēts – kāda ir saistība?

mm

Maija Mukāne

Interniste, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Veselības centru apvienība Medicīnas centrs “Aura”

pavasaris-2015-vitamins-d

Cukura diabēts ir nopietna slimība ar daudzveidīgiem sarežģījumiem. Lielākoties uzmanība tiek veltīta cukura diabēta pacienta sirds un asinsvadu sistēmas stāvoklim, nieru darbībai, roku un kāju nerviem. Bet arvien vairāk popularitāti gūst jautājums: kā D vitamīns varētu uzlabot dzīves kvalitāti un slimības norisi cukura diabēta pacientiem? Vai cu­kura diabēta pacientiem D vitamīns būtu jālieto papildus ikdienas uzturam? Raksta mērķis ir sniegt atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī pastāstīt par jaunākajiem pētījumiem par D vitamīna līmeni Latvijas iedzīvotājiem.

Kas ir D vitamīns?

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas veidojas organismā saules staru ietekmē un ko var uzņemt arī ar dažiem pārtikas produktiem. D vitamīns, kas veidojas cilvēka ādā saules staru ietekmē, ir D3 vitamīns jeb holekalciferols. Tas nodrošina organismu ar 80–90% nepieciešamo D vitamīna daudzumu. To iespējams uzņemt arī ar dažiem pārtikas produktiem (piemēram, lasi un konservētu tunci). Tikai atsevišķas augu un sēņu sugas (piemēram, baravikas, šitaki sēnes) veido D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu.

Organismā D vitamīns pārveidojas, lai kļūtu par aktīvu formu. No sākuma D vitamīns aknās pārveidojas par kalcidiolu jeb 25(OH)D vitamīnu. Nozīmīgākais orgāns, kurā notiek tālākā D vitamīna pārveidošanās, ir nieres. Nierēs D vitamīns kļūst par hormonu jeb kalcitriolu – 1,25(OH)D3 vitamīnu, kas ietekmē visu orgānu sistēmu darbību.

Kā diagnosticē D vitamīna deficītu?

Lai noteiktu D vitamīna līmeni organismā un secinātu, vai tas ir pietiekamā daudzumā, laboratoriski asinīs jānosaka 25(OH)D vitamīna jeb kalcidiola līmenis, jo šis rādītājs parāda D vitamīna kopējo daudzumu organismā. Kalcidiola pussabrukšanas periods ir 2–3 nedēļas, tāpēc, piemēram, pēc ārstēšanas uzsākšanas atkārtoti tas jānosaka ne ātrāk kā pēc 2 mēnešiem. Laboratoriski noteikt asinīs kalcitriolu jeb 1,25(OH) D3 nav lietderīgi, jo tā pussabrukšanas periods ir tikai 4–6 stundas un tā koncentrācija organismā ir zema.

Vispārpieņemts, ka D vitamīna līmenis laboratoriski asinīs jānosaka, ja pacientam ir atbilstošas sūdzības vai riska faktori (skat. tālāk). Par nepietiekamu D vitamīna līmeni organismā var liecināt tādas sūdzības kā, piemēram, nogurums, muskuļu vājums, nespēks, biežas saauks­tēšanās un zobu stāvokļa pasliktināšanās. Riska faktori D vitamīna deficītam ir: nepietiekama uzturēšanās saules gaismā (piemēram, nakts darbs vai piespiedu mazkustīgums kādas citas saslimšanas rezultātā), hroniskas aknu slimības (piemēram, hronisks C hepatīts vai aknu ciroze), hroniska nieru slimība, nepietiekama D vitamīna uzsūkšanās kuņģa zarnu traktā (piemēram, pēc operācijas kuņģa zarnu traktā).

Ko nozīmē iegūtie analīžu rezultāti?

  • Optimāls D vitamīna līmenis ir 40–55 ng/ml.
  • Pietiekams D vitamīna līme­nis ir virs 30 ng/ml.
  • Nepietiekams D vitamīna lī­menis ir robežās no 20 līdz 29 ng/ml.
  • D vitamīna līmenis zemāks nekā 19 ng/ml nozīmē D vitamīna deficītu organismā.

D vitamīns un cukura diabēts

Pēdējos desmit gados pētnieki atklājuši, ka D vitamīnam ir būtiska nozīme cukura diabēta profilaksē un cukura diabēta norisē.

Zems D vitamīna līmenis un cukura diabēta attīstības risks

Jau ilgāku laiku ir zināmi tādi diabēta attīstības riska faktori, kā, piemēram, palielināts ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ogļhidrātu daudzums uzturā. Bet ir pacienti, kas, samazinot ķermeņa svaru un ievērojot diētu, tomēr saslimst ar cukura diabētu. Tāpēc pastāv aktuāla nepieciešamība meklēt vēl kādus papildu faktorus, kas nosaka cukura diabēta attīstību. Vai D vitamīna līmenim organismā ir kāda nozīme cukura diabēta attīstības riska samazināšanā?

  1. Zināms, ka 25(OH)D vitamīna līmenis zem 20 ng/ml ir saistīts ar 74% lielu risku metabolā sindroma attīstībai. Uzskata, ka metabolais sindroms ir kā priekšvēstnesis 2. tipa cukura diabēta attīstībai, jo tas ietver sevī ogļhidrātu vielmaiņas traucējumus, palielinātu ķermeņa svaru un paaugstinātu asinsspiedienu.
  2. 25(OH)D vitamīna līmenis zem 20 ng/ml ir saistīts arī ar organisma audu samazinātu jutību pret insulīnu jeb tā saucamo insulīna rezistenci. Insulīna rezistence savukārt arī ir 2. tipa cukura diabēta attīstības riska faktors, jo glikoze nenonāk mērķa audos (piemēram, muskuļos), tādēļ pacientiem asinīs hroniski ir paaugstināts cukura līmenis.
  3. Lielos apkopojošos pētījumos secināts, ka bērniem ar D vitamīna deficītu (25(OH)D vitamīna līmenis organismā ir <19 ng/ml) ir lielāks risks saslimt ar 1. tipa cukura diabētu. Somijas pētījumā, kurā piedalījās 12 tūkstoši jaundzimušo un kuri pēc tam tika apsekoti, se­cināja, ka, lietojot papildu D vitamīnu rekomendējamā devā – 2000 starptautisko vienību jeb SV, bija mazāks risks saslimt ar 1. tipa cukura diabētu.
  4. Ne tikai 1. un 2. tipa cukura diabēta attīstībā ir nozīme D vitamīnam organismā, bet arī gestācijas jeb grūtniecības diabēta attīstībā. Grūtniecēm ar pazeminātu D vitamīna līmeni organismā ir lielāks risks grūtniecības lai­kā slimot ar diabētu.

Normalizējot D vitamīna līmeni organismā, var būtiski samazināt iespēju saslimt ar cukura diabētu!

Zems D vitamīna līmenis un cukura diabēta norise

Cukura diabēta norisē svarīgi ir 3 komponenti – aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība, insulīna rezistence (skat. iepriekš) un hronisks iekaisums.

  1. D vitamīns un aizkuņģa dzie­dzera funkcija. Atklāts, ka aizkuņģa dziedzera šūnu, kas izdala tik ļoti mums nepieciešamo insulīnu, jeb tā saucamo beta šūnu virsmā ir vietas, pie kurām var piesaistīties aktīvā D vitamīna forma. D vitamīns nodrošina pastiprinātu insulīna izdali no beta šūnām gadījumos, kad ar uzturu tiek uzņemti ogļhidrāti saturoši produkti. Tas nozīmē, ka D vitamīns neietekmē tā saucamo bazālo insulīna izdalīšanos (kas nav atkarīga no ēdienreizēm, izdalās visu diennakti), bet gan uzlabo insulīna izdalīšanos ēdienreižu laikā. Insulīna izdalīšanās ir no kalcija atkarīgs process, savukārt kalcija vielmaiņā ir nozīme D vitamīnam. Lai ar uzturu uzņemtais kalcijs uzsūktos kuņģī un tievajās zarnās, nepieciešams D vitamīns.
  2. D vitamīns un insulīna rezistence. D vitamīns tiešā veidā un ar kalcija starpniecību uzlabo audu (piemēram, muskuļu un taukaudu) jutību pret insulīnu. Tādējādi cu­ku­ra līmenis asinīs īsāku laiku sa­gla­bājas augsts, un uzlabojas cu­ku­ra diabēta kompensācijas rādītāji.
  3. D vitamīns un iekaisums. Zināms, ka D vitamīns mazina iekaisumu, bet nepieciešams veikt papildu izpēti, saistītu ar iekaisumu cukura diabēta pacientiem. Tad varēs izteikt secinājumus par to, cik ļoti lielā mērā D vitamīns ietekmē sarežģījumu attīstīšanos cukura diabēta pacientiem.

pavasaris-2015-vitamins-d-1-lv

D vitamīna pozitīvā ietekme cukura diabēta gadījumā

Pietiekams D vitamīna līmenis organismā ilgtermiņā var palīdzēt samazināt ķermeņa svaru. D vitamīns arī ietekmē hormona – leptīna līmeni organismā, kas uzlabo sāta sajūtu, kā arī kontrolē taukaudu uzkrāšanos.

Kāds ir D vitamīna līmenis Latvijas iedzīvotājiem?

2014. gadā tika veikts pirmais pētījums par D vitamīna līmeni veseliem pieaugušiem Latvijas iedzīvotājiem. Pētījumu veica Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers ārsti – dr. Maija Mukāne un dr. Ingvars Rasa.

Atsaucās 254 gados jauni un veseli brīvprātīgie, kuriem noteica kopējo D vitamīna līmeni ziemā, savukārt vasarā atsaucās 153 brīvprātīgie. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka vairākumam Latvijas iedzīvotāju D vitamīna līmenis nav atkarīgs no gadalaika – gan ziemā, gan vasarā tas ir nepietiekams! Aprēķinot vidējo D vitamīna līmeni visiem brīvprātīgajiem ziemā, tas bija tikai 17,8 ng/ml, kas atbilst D vitamīna deficītam.

Ziemā nepietiekams D vitamīna līmenis bija 89% pētījuma dalībnieku. Līdz ar to nav grūti izrēķināt, ka tikai desmitajai daļai brīvprātīgo ziemā D vitamīns sasniedza normu, bet jāņem vērā, ka tas nav optimālais D vitamīna līmenis (40–55 ng/ml).

Vasarā Latvijā mēdz būt saulainas dienas, bet rodas jautājums, vai to ir pietiekami daudz, lai D vitamīns izveidotos ādā un tā līmenis normalizētos? Diemžēl Latvijā saulainu dienu ir maz un debesīs ir pārāk daudz mākoņu. Vasaras laikā brīvprātīgajiem vidējais D vitamīna līmenis bija tikai 21,1 ng/ml – nepietiekams! Vasarā D vitamīns sasniedz normu tikai 13% brīvprātīgo, tas nozīmē, ka 87% pacientu tas bija zem pieņemtās normas – 30 ng/ml. Apskatot iegūtos rezultātus sīkāk, secinājām, ka sievietēm D vitamīna līmenis neatkarīgi no gadalaika ir nedaudz lielāks nekā vīriešiem, bet tāpat tas ir nepietiekams.

Kā ārstēt D vitamīna deficītu?

Ja, laboratoriski nosakot 25(OH)D vitamīna līmeni, tas nesasniedz optimālo vai pietiekamo līmeni, jāuzsāk ārstēšana. Piemērotāko ārstēšanas veidu ieteiks ārsts, un tas ir atkarīgs no D vitamīna deficīta izteiktības pakāpes, pacienta blakus slimībām un citiem faktoriem. Ja vien pacientam nav nopietnas aknu vai nieru slimības, piemērotāk būtu lietot neaktīvo D vitamīna formu. Priekšroka ir D3 jeb holekalciferolu saturošiem medikamentiem, savukārt D2 jeb ergokalciferolu saturošie medikamenti nav rekomendējami. Lietojot holekalciferolu saturošos me­di­kamentus, jāņem vērā lietojamā deva, kas ir atkarīga no vecuma un ķermeņa svara. Vidēji deva ir 2000–4000 SV dienā, bet pacientiem ar lielāku ķermeņa svaru arī medikamenta deva būs lielāka – vidēji līdz pat 10 000 SV dienā. Ja pacientam atklāta nopietna aknu vai nieru slimība, ārsts var rekomendēt lietot aktīvo D vitamīnu saturošus medikamentus.

Vai D vitamīns ir cieši saistīts ar cukura diabētu?

  1. D vitamīns samazina risku saslimt ar cukura diabētu.
  2. D vitamīns uzlabo cukura diabēta kompensāciju, samazina insulīna rezistenci un var palīdzēt samazināt ķermeņa svaru.
  3. D vitamīna deficīts ir izplatīta prob­lēma pasaulē, t. sk. arī Latvijā.
  4. Nosakiet savu D vitamīna līmeni!
  5. Nepieciešamības gadījumā lietojiet D vitamīnu papildus ikdienas uzturam!

pavasaris-2015-vitamins-d-2-lv

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.