Diabētiskās pēdas aprūpes komanda – uz klāja!

mm

Gunta Meilande

Podologs, podologa privātprakse

rudens-2014-podologs

Vai cukura diabēts ir «pēdu slimība»?

Cukura diabēts nav «pēdu slimība», kaut gan tāds iespaids dažkārt varētu rasties, jo cukura diabēta pacientu apmācībā ļoti liela vērība tiek pievērsta pēdu kopšanai, diabēta pacienti ir bieži viesi pēdu aprūpes kabinetos, ir pieejami īpaši ortopēdiskie apavi un arī zeķes cukura diabēta pacientiem.

Skumjā statistika

Ārstu ieteikumi pievērst īpašu vērību pēdu aprūpei nav bez pamata. Pasaulē ik 30 sekundes kādam diabēta pacientam amputē apakšstilbu. Cukura diabēts ir galvenais netraumatisku amputāciju cēlonis. Vairāk nekā 50% no visiem amputāciju gadījumiem ir amputācijas diabēta pacientiem. Diabēta pacientiem var rasties nopietni pēdu bojājumi (piemēram, pēdu deformācijas, čūlas, inficētas čūlas, gangrēna). 25% gadījumu šie bojājumi apdraud diabēta pacienta dzīvību vai rada lielu amputācijas risku. Kāju amputāciju risks diabēta pacientiem ir 25 reizes lielāks nekā cilvēkiem bez diabēta. Savukārt 85% amputāciju cēlonis ir pēdu čūlas. Tāpēc pirmais un galvenais uzdevums ir nepieļaut pēdas čūlas izveidošanos.

…un skumjo notikumu ķēde

Pēdu čūlas bieži sākas ar noberzumu, kas iegūts, nēsājot nepiemērotus apavus, perifēro nervu bojājumu dēļ tiek novēloti pamanīts, asinsrites bojājumu dēļ sliktāk dzīst, sliktākas cukura diabēta kompensācijas un samazinātas imunitātes dēļ biežāk inficējas, darba devēja nepietiekošas izpratnes dēļ netiek ārstēts pietiekoši aktīvi: pacients pārāk agri atsāk iet uz darbu, kaut arī brūce vēl nav sadzijusi.

Risinājums – diabētiskās pēdas aprūpes komandas kopīgs darbs

Šeit aprakstīto cēloņu un seku virkni ar tik negatīvu iznākumu, kad pacients kļūst par invalīdu, tomēr ir iespējams pārtraukt, novēršot to, ka cukura diabēta pacienta pēda kļūst par diabētisko pēdu. Bieži vien tam nepieciešama daudzu veselības aprūpes speciālistu sadarbība, kas kopīgiem spēkiem cenšas nepieļaut čūlu attīstību un amputāciju.

Podologi strādā diabētiskās pēdas kabinetos un likvidē ādas sabiezējumus (jeb hiperkeratozes), ārstē ieaugušus nagus, aprūpē nelielas brūces, čūlas, apgriež nagus (piemēram, diabēta pacientiem ar redzes traucējumiem, kā arī – sabiezējušu nagu gadījumā šī procedūra nav tik vienkārša, tāpēc to nevajadzētu veikt pašu spēkiem). Podologs izmanto īpašu aparatūru, instrumentus, pārsienamo materiālu, plāksterus un, galvenais, zināšanas un izpratni. Iespējams, jums šķiet, ka, piemēram, ilgstoši dzīstošas brūces ārstēšanai neko vairāk izdarīt nav iespējams, tomēr jāņem vērā, ka podologa rīcībā ir daudz «spēcīgāki ieroči» par marles saiti, vati un leikoplastu. Arī ziedes ir jāprot izvēlēties, ņemot vērā konkrētā pacienta problēmu.

Diabēta pacientam būtu regulāri jāapmeklē podologs, lai novērtētu pēdu stāvokli un nepieļautu lielāku pēdu bojājumu attīstību, kas varētu novest pie smagām sekām. Podologu iespējams apmeklēt ar nosūtījumu no endokrinologa vai ģimenes ārsta, kas jāsaņem reizi gadā, un tas dod tiesības bez maksas apmeklēt diabētiskās pēdas kabinetu visu gadu.

Jāzina, ka podologs nav ārsts, tāpēc sarežģītākos gadījumos podologs vēlēsies saņemt arī ārsta viedokli par cukura diabēta pacienta pēdu bojājumu.

Tehniskais ortopēds un protēžortopēds

Tehniskie ortopēdi, novērtējot cukura diabēta pacienta pēdu problēmas, gaitu, sāpju sajūtas un veicot pēdu izmeklēšanu, palīdz izvēlēties cukura diabēta pacientiem piemērotus apavus, ortopēdiskos apavus, pielāgo apavus konkrēta pacienta pēdu stāvoklim, veic podometriju un, izvērtējot tās rezultātus, iesaka un izgatavo zolītes vai nodrošina zolīšu izgatavošanu. Cukura diabēta pacientiem ar pēdu amputācijām palīdzību sniedz protēžortopēds. Tehniskie ortopēdi un protēžu ortopēds var būt gan ārstniecības persona bez ārsta grāda, gan arī ārsts. Ārsti tehniskie ortopēdi un protēžortopēdi ar pieredzi cukura diabēta pacientu aprūpē ir dr. Raivis Bukolovskis un dr. Andris Zarovskis.

Kāpēc var būt nepieciešami ortopēdiskie apavi?

Daudzi diabēta pacienti sūdzas par sāpēm pēdās. Tā ir diabētiskās perifērās neiropātijas izpausme. Diabētiskā perifērā neiropātija un motorā neiropātija rada arī muskuļu atrofiju, kuras sekas ir pēdas deformācija. Muskulatūras izmaiņu rezultātā pēdas kauli vairs neatrodas tādā stāvoklī, kādā tiem vajadzētu būt. Pēdas deformācija savukārt rada pārmērīgu noslodzi noteiktām pēdas daļām, kurās noteiktos apstākļos var attīstīties pēdas čūlas. Tomēr 95% amputāciju mēs varam novērst, izvēloties piemērotus apavus un zolītes, rūpējoties par pēdām un nepieļaujot pēdu čūlu attīstību.

Standarta zolītes nederēs

Lai zolītes būtu tādas, kas likvidē tieši konkrētam cilvēkam raksturīgo pēdas deformāciju, svarīgi to izgatavošanā ņemt vērā dinamiskās podometrijas datus. Podometrija ir pēdu noslodzes diagnostika ar datoru. Dinamiskā podometrija nozīmē to, ka izmeklējums notiek gaitā, tātad kustībā. Šī metode atšķirībā no statiskās podometrijas precīzi parāda slodzes sadalījumu pēdā, cilvēkam ejot, kustoties. Ir skaidrs, ka, stāvot pēdas atrodas citā stāvoklī, nekā kustībā. Statiskā jeb miera stāvokļa podometrija neparāda precīzas pēdas disfunkcijas zonas. Kustībā dažkārt nepareizi tiek noslogotas atsevišķas pēdas daļas, kam jāiztur pārlieku liela slodze, kādai tās nav paredzētas. Pārmērīga noslodze rada sāpes un vēlāk – deformāciju. Ērtāki apavi, iespējams, varētu pasargāt pēdas no noberzumiem, tomēr tie nelikvidēs pēdas pārslodzi atsevišķās tās daļās un nenovērsīs šādas pārslodzes rezultātā izveidojušās čūlas. Individuāli izgatavotas, konkrētam pacientam piemērotas zolītes precīzi sadalīs ķermeņa svaru uz pēdu un koriģēs kustības, kas rada problēmas. Īpaši svarīgi izvēlēties individuālas zoles, ja problēmas pēdās abām kājām ir atšķirīgas.

Diabētiskās zeķes – īpaši izstrādātas

Arī tad, ja izvēlēsities parastās zeķes, jāatceras, ka zeķēm labi jāpieguļ pēdai, lai neveidotos krokas, kas var radīt noberzumus. Labāk izvēlēties zeķes, kas paredzētas noteiktam pēdas izmēram, ar izveidotu papēža un purngala daļu. Novērots, ka neliels sintētisko šķiedru piejaukums sekmē to, ka zeķes nekrokojas un labāk pieguļ pēdai. Zeķu gumijai jābūt pietiekoši platai, tā nedrīkst spiest un apgrūtināt asinsriti. Tas pats sakāms arī par pašām zeķēm.

Asinsvadu ķirurgs dažkārt var novērst amputāciju

Asinsvadu ķirurgs noskaidro, vai pēdu čūlas un dažkārt pat gangrēnas cēlonis varētu būt asinsvadu sašaurināšanās – lielo (maģistrālo) asinsvadu ateroskleroze. Ja cukura diabēta pacienta pēdas ir slikti apasiņotas, tad brūce vai čūla ļoti slikti dzīs. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams veikt asinsriti atjaunojošu, uzlabojošu operāciju, kas uzlabo pēdu apasiņošanu, var palīdzēt sadziedēt čūlu un novērst amputāciju.

Ķirurgs

Cukura diabēta pacientam ar strutojošām brūcēm un čūlām, kā arī kaulu infekciju – osteomielītu varētu būt nepieciešama ķirurga palīdzība. Ķirurgs atdala inficētos un atmirušos audus no veselajiem, iztīra brūci un, izmantojot profesionālus pārsējus, kā arī nepieciešamības gadījumā – medikamentus ārstē infekciju un sekmē brūces sadzīšanu. Ķirurga vai traumatologa-ortopēda palīdzība būs nepieciešama arī cukura diabēta pacientiem ar izteiktām pēdu deformācijām, kas palielina pēdu bojājumu un čūlu risku. Piemēram, cukura diabēta pacientiem daudzu pēdas kaulu lūzumu rezultātā var izveidoties t.s. Šarko pēda, ko dažkārt nepieciešams rekonstruēt ķirurģiski.

Endokrinologs un ģimenes ārsts

Endokrinologam un ģimenes ārstam ir ļoti nozīmīga loma pēdu bojājumu ārstēšanā cukura diabēta pacientiem. Endokrinologs arī veic pēdu bojājumu riska noteikšanu un izvērtē pacienta pēdu stāvokli, vismaz reizi gadā vai biežāk veicot pēdu izmeklēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā nosūta cukura diabēta pacientu uz dažādiem izmeklējumiem (nervu, asinsvadu, vēnu izmeklējumiem un citiem). Īpaša nozīme ir optimālas cukura diabēta kompensācijas sasniegšanai, jo cukura diabēta pacienta ABC ir spēkā arī attiecībā uz pēdu bojājumu profilaksi un sekmīgu ārstēšanu – ļoti svarīgi ir panākt mērķa glikozes līmeni asinīs, mērķa asinsspiedienu un mērķa lipīdu (holesterīna, triglicerīdu) līmeni asinīs, kas palīdz aizkavēt pēdu bojājumu rašanos un tos sekmīgāk ārstēt. Dažkārt, īpaši – ja pacientam ar 2. tipa cukura diabētu radušies strutojoši pēdu vai kaula bojājumi un pacients ārstējas ar tabletēm glikozes līmeņa pazemināšanai, varētu būt nepieciešams uz laiku pāriet uz ārstēšanos ar insulīna preparātiem. Par to jālemj endokrinologam.

Cukura diabēta pacienta sadarbība ar diabētiskās pēdas aprūpes komandu

Cukura diabēta pacientam un viņa tuviniekiem pašiem jābūt aktīviem sadarbībā ar visdažādākajiem speciālistiem, kas iesaistīti diabētiskās pēdas aprūpē un ārstēšanā. Speciālisti var sniegt nenovērtējamu palīdzību, tomēr tikai jūs pats varat veikt pašu nozīmīgāko darbu – ik dienas rūpēties par pēdām, ievērot gan ieteikumus par pēdu kopšanu, gan arī – par piemērotu apavu, zeķu un zolīšu izvēli, savlaicīgi vērsties pēc palīdzības vienkāršu ikdienas traumu (piemēram, noberzumu, iegriezumu) gadījumā un smagākos gadījumos kopā ar visiem iesaistītajiem speciālistiem apsvērt īpašu izmeklējumu un aktīvu ārstēšanas metožu pielietošanas nepieciešamību.

Nobeigumā – daži pavisam vienkārši padomi ikdienas rūpēm par pēdām!

  • Katru dienu pārbaudiet, vai uz pēdām nav griezumi, tulznas, noberzumi, ādas krāsas pārmaiņas, pietūkums, atklātas brūces. Pēc iespējas ātrāk paziņojiet par to savam ārstam!
  • Pēdas apakšdaļas apskatei lietojiet spoguli, bet, ja tas šķiet sarežģīti, lūdziet apkārtējo palīdzību!
  • Pirms uzvelkat kurpes, pārbaudiet, vai kurpēs nav iebiruši akmeņi, asi priekšmeti, citi svešķermeņi un vai to virsma nav kļuvusi nelīdzena!
  • Neaizmirstiet, ka arī tad, ja pēdas nesāp, problēmas var būt nopietnas!

Lai pēdas kalpo jums visu dzīvi un izdodas «izbēgt» no protēzes un ratiņkrēsla!

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.