Grūtnieču cukura diabēts un sirds un asinsvadu slimības

mm

Anna Kornete

Ārste rezidente ginekologa un dzemdību speciālista specialitātē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs “Gaiļezers” Rīgas Stradiņa universitāte

mm

Ingvars Rasa

Latvijas Diabēta asociācijas prezidents, sertificēts endokrinologs, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, Jelgavas poliklīnika, Rīgas Stradiņa universitāte

grutniece_diabets

Kas ir grūtnieču cukura diabēts?

Grūtnieču cukura diabēts jeb gestācijas cukura diabēts ir ogļhidrātu vielmaiņas slimība, kas rada paaugstinātu cukura līmeni asinīs grūtniecības laikā un ko pirmo reizi atklāj grūtniecības laikā. Tam raksturīgs paaugstināts cukura līmenis asinīs jeb hiperglikēmija, un tas ir viens no biežākajiem sarežģījumiem grūtniecības laikā. 5–20% no visām topošajām māmiņām konstatē grūtnieču cukura diabētu.

Grūtnieču cukura diabēta diagnostika

Visām topošajām māmiņām 24.–28. grūtniecības nedēļā (optimālais testa veikšanas laiks – 24. grūtniecības nedēļā) jāveic grūtnieču cukura diabēta tests. Grūtnieču cukura diabētu nosaka, veicot cukura slodzes testu ar 75 g glikozes. Tests liecina par grūtnieču cukura diabētu, ja vismaz viens no cukura līmeņa rādītājiem asinīs atbilst minētajiem kritērijiem:

  • cukura līmenis asinīs tukšā dūšā ir 5,1–6,9 mmol/l vai augstāks;
  • cukura līmenis asinīs stundu pēc cukura slodzes testa ir 10,0 mmol/l vai augstāks;
  • cukura līmenis asinīs divas stundas pēc cukura slodzes testa ir 8,5–11,0 mmol/l vai augstāks.

Kā grūtnieču cukura diabēts ietekmē māmiņas un bērniņa veselību?

Grūtnieču cukura diabēts ietekmē topošās māmiņas un gaidāmā bērniņa veselību grūtniecības un dzemdību laikā, palielinot nelabvēlīga grūtniecības iznākuma, piemēram, spontānā aborta, priekšlaicīgu dzemdību, dzemdību traumu, iedzimtu bērna anomāliju, palielināta bērna ķermeņa svara (jeb makrosomijas), pleciņu nespējas piedzimt (jeb plecu distocijas) un nervu sistēmas bojājumu, risku.

Gestācijas diabēts atstāj nozīmīgu ietekmi uz mātes un bērna veselību arī turpmākās dzīves laikā – palielina iespēju, ka bērnam būs aptaukošanās un/vai cukura diabēts pēc vairākiem gadu desmitiem. Grūtnieču cukura diabēta risks nākamajās grūtniecībās palielinās pat par 30–50%. Sievietēm ar grūtnieču cukura diabētu dzīves laikā ir līdz 50–70% lielāka iespēja saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, salīdzinot ar sievietēm bez grūtnieču cukura diabēta. 2. tipa cukura diabēts sievietēm ar grūtnieču cukura diabētu galvenokārt attīstās tuvāko 5–8 gadu laikā, bet palielināts risks saglabājas daudzus gadus pēc dzemdībām. Sievietēm ar grūtnieču cukura diabētu ir par 43–60% lielāka varbūtība dzīves laikā saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (piemēram, miokarda infarktu, insultu). Pēc dzemdībām sirds un asinsvadu slimību risks sievietēm ar grūtnieču cukura diabētu un 2. tipa cukura diabētu palielinās vēl vairāk. Sirds un asinsvadu slimību risku palielina fakts, ka sievietēm ar grūtnieču cukura diabētu ir par 10% lielāks paaugstināta asinsspiediena jeb arteriālās hipertensijas attīstības risks, par 8% lielāks lipīdu vielmaiņas izmaiņu jeb dislipidēmijas risks un par 8% lielāks metabolā sindroma jeb kombinētu dažādu cukura vielmaiņas traucējumu attīstības risks. Turklāt svarīgi, ka sievietēm ar grūtnieču cukura diabētu ir lielāka iespēja, ka 2. tipa cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, metabolais sindroms un sirds un asinsvadu slimības attīstīsies agrākā vecumā, salīdzinot ar sievietēm bez grūtnieču cukura diabēta.

Nav skaidri zināmi mehānismi, kā tieši grūtnieču cukura diabēts palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Tomēr ir zināmi vairāki riski faktori, kas nosaka saistību starp šīm abām slimībām 2. tipa cukura diabēts sievietēm ar grūtnieču cukura diabētu uzskatāms par galveno sirds un asinsvadu slimību riska faktoru, risku saslimt palielinot četras reizes.

Kas ir sirds un asinsvadu slimības?

Sirds un asinsvadu slimības ir sa­s­limšanas, kas rada izmaiņas sirdī un asinsvados (piemēram, artērijās, vēnās un kapilāros). Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā 2015. gadā sirds un asinsvadu slimības bija iemesls 57% nāves gadījumu. Pie sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem pieskaitāms nesabalansēts uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte, aptaukošanās, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana. Sirds un asinsvadu slimībām var būt dažādi cēloņi. Visbiežākie iemesli ir izmaiņas asinsvados jeb ateroskleroze, augsts asinsspiediens un 2. tipa cukura diabēts. Arī grūtnieču cukura diabēts pieskaitāms pie sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.

Jaunajām māmiņām, kurām grūtniecības laikā bijis grūtnieču cukura diabēts, pēc dzemdībām ir lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām

Kāda ir saistība starp grūtnieču cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām?

  • Riska faktori
  • Cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs, rādītājiem vēl nesasniedzot grūtnieču cukura diabēta noteikšanas kritērijus
  • 2. tipa cukura diabēts
  • Grūtnieču cukura diabēta radīta hormona insulīna nepietiekama darbība jeb insulīna rezistence
  • Grūtnieču cukura diabēta veicināti iekaisuma procesi
  • Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija
  • Izmaiņas lipīdu vielmaiņā jeb dislipidēmija
  • Aptaukošanās
  • Metabolais sindroms jeb kombinēti dažādi cukura vielmaiņas traucējumi, kam raksturīga aptaukošanās, paaugstināts asins­­spiediens, izmaiņas cukura un lipīdu vielmaiņā
  • Neveselīgs dzīvesveids
  • Ģenētiskie faktori

Kā samazināt risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām?

Svarīgi apzināties, ka liela nozīme grūtnieču cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību attīstībā ir dzīvesveidam. Zināms, ka neveselīgs dzīvesveids pēc dzemdībām jaunajai māmiņai palielina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Tātad veselīgs dzīvesveids ir vienlīdz svarīgs ne tikai grūtniecības laikā, bet arī pēc bērniņa piedzimšanas.

Veselīga dzīvesveida principu ievē­rošana, piemēram, pareizs uzturs, pietiekama fiziskā aktivitāte un atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem, sniedz lielu ieguldījumu grūtnieces un jaunās māmiņas veselībā. Par galvenajiem veselīga dzīvesveida stūrakmeņiem uzskata ogļhidrātiem bagātu pārtikas produktu (piemēram, augļu, ogu, saldumu) samazināšanu uzturā, vienlaikus uzturā palielinot pārtikas produktus ar zemu glikēmisko indeksu (piemēram, dārzeņus, pilngraudu produktus). Šķiedrvielām bagātu pārtikas produktu (piemēram, graudaugu, pākšaugu) iekļaušana uzturā mazina cukura līmeni asinīs. Pietiekama fiziskā aktivitāte palīdz pazemināt topošās māmiņas cukura līmeni asinīs, grūtnieču, kā arī 2. tipa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību risku mātei nākotnē. Sievietēm grūtniecības laikā un pēc tā ieteicamas 30 minūtes jebkādas fiziskās aktivitātes katru dienu.

Bērna barošana ar krūti var samazināt risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām par 36–57% atkarībā no krūts barošanas ilguma.

Jaunajām māmiņām, kurām grūtniecības laikā bijis grūtnieču cukura diabēts, pēc dzemdībām ir lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, tāpēc visām sievietēm 1–3 mēnešu laikā pēc dzemdībām jāatkārto cukura slodzes tests ar 75 g glikozes. Ja rezultāti ir normāli, tests turpmāk jāatkārto reizi 1–3 gados, šo jautājumu individuāli pārrunājot ar endokrinologu. Ja rezultāti liecina par ogļhidrātu vielmaiņas slimību, tad tests turpmāk jāveic katru gadu.

Laikus konstatējot grūtnieču cukura diabētu un citus sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, sievietei un ārstam ir iespēja pievērst lielāku uzmanību sirds un asinsvadu slimību profilaksei un ārstēšanai.

You may also like...