Cukura diabēts un miega apnoja – kā tie saistīti?

Jau vairāk nekā 20 gadu ir zināma miega apnojas saistība ar cukura diabētu. Tiek uzskatīts, ka miega apnoja ir tikpat bieži sastopama kā cukura diabēts. Vispārējā populācijā 3–7% vīriešu un 2–5% sieviešu cieš no miega apnojas, taču diabēta pacientu vidū šis skaitlis sasniedz pat 50%. Diemžēl šī slimība bieži netiek atklāta, lai gan tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis un var izraisīt nopietnas sekas. Saslimstība ar miega apnoju turpinās pieaugt, ņemot vērā, ka strauji palielinās cilvēku skaits ar lieko ķermeņa svaru.

Kas ir miega apnoja?

Grieķu vārds apnea burtiski nozīmē “bez elpas”. Miega apnoja ir stāvoklis, kam raksturīga elpošanas apstāšanās (vismaz 10 sekundes ilgi) miega laikā. Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir visbiežāk sastopamā slimības forma, tostarp arī cukura diabēta pacientiem. Obstrukciju jeb elpceļu nosprostošanos izraisa muskuļu atslābšana rīkles mugurējā daļā. Miega laikā šie muskuļi atslābst un elpceļi sašaurinās. Apnojas laikā pacients neveic pilnvērtīgu ieelpu – samazinās skābekļa daudzums audos, iestājas skābekļa “bads”. Šādas epizodes atkārtojas no piecām līdz pat vairāk nekā 100 reizēm vienas nakts laikā. Skābekļa trūkums rada signālu smadzenēm pamosties, lai elpceļi atkal tiktu atvērti. Šādas pamošanās epizodes var būt tik īsas, ka pacients tās nepamana (jāuzsver, ka daudzi pacienti ar miega apnoju uzskata, ka viņiem ir ļoti labs miegs). Šādi pārtraukumi traucē sasniegt nepieciešamo dziļā miega fāzi, tāpēc dienas laikā pacientam rodas miegainība.

Kādi ir riska faktori, lai attīstītos miega apnoja?

Obstruktīvas miega apnojas attīstībai ir vairāki riska faktori, piemēram, liekais ķermeņa svars, palielināts kakla apkārtmērs (vīriešiem ≥ 43 centimetri, sievietēm ≥ 38 centimetri), vīriešu dzimums (sievietēm risks palielinās, sasniedzot menopauzi), vecums, alkohola, nomierinošo līdzekļu un miega zāļu lietošana (šīs vielas atslābina rīkles muskuļus), smēķēšana (obstruktīvas miega apnojas risks ir trīs reizes lielāks), kā arī aizlikts deguns (piemēram, alerģija, anatomisks defekts).

Kā saistīta obstruktīva miega apnoja un diabēts?

Pirmkārt, gan miega apnoja, gan cukura diabēts ir saistīti ar palielinātu ķermeņa svaru. Cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu mēdz būt liekais ķermeņa svars un izteikta viscerālā aptaukošanās, kad tauki aptver iekšējos orgānus. Liekā ķermeņa svara dēļ audi kakla un rīkles rajonā sašaurina elpceļus. Pētījumos gan novērota arī obstruktīvas miega apnojas saistība ar 1. tipa cukura diabētu. Diabēta gadījumā audi ir nejutīgi pret leptīnu (hormonu, kas nodrošina sāta sajūtu), kas var vājināt elpošanas funkciju un negatīvi ietekmēt elpošanu miega laikā. Šie iemesli izskaidro, kādēļ diabēta pacientiem ir lielāka iespēja saslimt ar obstruktīvu miega apnoju.

Otrkārt, miega trūkums un skābekļa “bada” (hipoksijas) periodi, kā arī pēkšņās pamošanās naktī rada stresu organismam, tā ietekmē izdalās t.s. stresa hormoni (piem., adrenalīns, kortizols), kuri atbrīvo aknās glikogēna veidā uzkrāto glikozi – paaugstinās cukura līmenis asinīs, un ar laiku rodas insulīna rezistence jeb audu nejutīgums pret insulīnu. Papildus tam stresa hormoni samazina leptīna produkciju un pastiprina grelīna (hormons, kas palielina apetīti) izdali. Tādējādi cilvēkam ir vēlme ēst produktus ar augstu ogļhidrātu un tauku saturu, lai mazinātu dienas nogurumu. Tas noved pie liela kaloriju daudzuma uzņemšanas, kas pastiprina aptaukošanos, savukārt aptaukošanās pastiprina obstruktīvu miega apnoju un pasliktina diabēta kompensāciju. Veidojas apburtais loks. Pētījumu rezultāti liecina, ka katram trešajam pacientam ar smagu miega apnoju dzīves laikā attīstīsies diabēts.

Kas liecina, ka pacientam ir miega apnoja?

Visbiežākie simptomi ir skaļa krākšana, epizodes ar elpošanas apstāšanos miega laikā (to parasti pamana dzīvesbiedri vai tuvinieki), pēkšņas pamošanās nakts laikā, pamošanās ar sausu muti vai “sāpošu” rīkli, rīta galvassāpes, pastiprināta miegainība dienas laikā, koncentrēšanās grūtības vai aizkaitināmība u. c. Taču ir arī pacienti ar smagu obstruktīvu miega apnoju, kuriem nav izteiktu sūdzību.

Obstruktīvas miega apnojas riska noteikšana

Kāpēc miega apnoja ir bīstama?

Miega apnojas gadījumā rodas pazemināts skābekļa līmenis asinīs. Lai saprastu, cik liela slodze tā ir organismam, mēģiniet aizturēt elpu 40 sekundes un tad to atkārtot 30 reižu stundas laikā! Jāņem vērā, ka šādas epizodes miega apnojas gadījumā ir katru nakti gadiem ilgi. Tas var radīt neskaitāmus sarežģījumus. Pierādīts, ka cukura diabēta pacientiem, kuri cieš no obstruktīvas miega apnojas, pasliktinās diabēta kompensācija, palielinās insulīna rezistence. Noskaidrots arī, ka obstruktīva miega apnoja ir saistīta ar diabēta izraisītu acs tīklenes bojājumu jeb retinopātijas attīstību un progresēšanu. Skābekļa pazemināšanās dēļ paaugstinās ne tikai cukura līmenis asinīs, bet arī paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, palielinās insulta, miokarda infarkta un sirds ritma traucējumu risks. Ja pacientam jau ir konstatēta sirds slimība, šīs epizodes ar zemu skābekļa līmeni var izraisīt pēkšņu nāvi neregulāras sirdsdarbības dēļ. Cilvēkiem ar obstruktīvu miega apnoju ievērojami pasliktinās pašsajūta un dzīves kvalitāte – ir izteikts nogurums, grūtības saglabāt koncentrēšanās spējas darbā, skatoties televizoru un pat vadot automašīnu. Krasi paaugstinās darba, kā arī ceļa satiksmes negadījumu risks (obstruktīvas miega apnojas pacienti septiņas reizes biežāk iet bojā satiksmes negadījumos), var būt garastāvokļa svārstības, pat depresija. Novērots arī lielāks aknu slimību risks (biežāk sastopami izmainīti aknu rādītāji, un biežāk vērojamas aknu rētošanās pazīmes). Visbeidzot arī skaļā krākšana var traucēt miegu apkārtesošajiem un radīt problēmas attiecībās. Bieži partneris mēdz gulēt citā istabā vai pat stāvā.

Grieķu vārds apnea burtiski nozīmē “bez elpas”. Miega apnoja ir stāvoklis, kam raksturīga elpošanas apstāšanās (vismaz 10 sekundes ilgi) miega laikā. Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir visbiežāk sastopamā slimības forma, tostarp arī cukura diabēta pacientiem

Kā miega apnoju var diagnosticēt un ārstēt?

Galvenā obstruktīvas miega apnojas diagnostikas metode ir poligrāfija un polisomnogrāfija – pacientam pievieno sensorus, kas reģistrē elpošanu, krākšanu, krūškurvja un vēdera elpošanas muskuļu kustības, kardiogrammu, skābekļa koncentrāciju asinīs, ekstremitāšu kustības, pozīciju gultā. Polisomnogrāfs reģistrē vēl arī elektroencefalogrammu, elektrookulogrammu un elektromiogrammu vairākām muskuļu grupām. Poligrāfiju iespējams veikt ambulatori mājas apstākļos. Savukārt polisomnogrāfiju veic speciālos apstākļos, to pavada sinhronizēta video un audio novērošana. Analizējot iegūtos rezultātus, novērtē miega struktūru, efektivitāti, kvalitāti un nosaka obstruktīvas miega apnojas smagumu.

Kad diagnoze ir apstiprināta, atkarībā no slimības pakāpes tiek izvēlēta piemērotākā ārstēšanas metode. Vieglu formu gadījumā jāievēro miega higiēnas principi. Citos gadījumos nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, ir iespējams individuāli izgatavot mutes aparatūru, kas izvirza un fiksē apakšžokli uz priekšu, paplašinot elpošanas ceļus. Vidēju un smagu formu gadījumā lieto speciālus elpošanas terapijas aparātus (PAP – positive airway pressure), kuri ar masku nodrošina noteiktu gaisa spiedienu un notur elpceļus atvērtus. Pēdējos gados veiktie pētījumi liecina, ka PAP lietošana mazina prediabēta un diabēta sastopamību, kā arī diabēta pacientiem mazina glikozes līmeni asinīs tukšā dūšā.

Amerikas Miega medicīnas akadēmija iesaka visiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu pārbaudīt, vai nav arī miega apnojas. Ja jums vai jūsu tuviniekiem ir aizdomas par miega apnoju, konsultējieties ar ārstu, lai laikus to diagnosticētu un izvēlētos piemērotāko ārstēšanas veidu!