Fizioterapeits cukura diabēta pacienta ārstēšanas komandā

Intervija ar Lieni Cipuli

Fizioterapeite, klīnikas «DiaMed» direktore, sociālo zinātņu un veselības zinātņu maģistre

Latvijā iepriekšējos vēstures periodos cukura diabēta pacientu ārstēšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā tika salīdzinoši plaši lietotas fizikālās medicīnas procedūras, masāža, ūdensprocedūras, savukārt fizioterapeits ir nosacīti jauna profesija. Fizioterapeitu rīcībā šodien ir daudz plašāks metožu klāsts, kuru izvēle balstās uz pētījumos gūtiem pierādījumiem. Daudzas no šīm metodēm sniedz labus rezultātus, tomēr prasa daudz aktīvāku paša pacienta iesaisti un līdzdalību, piemēram, regulāru vingrinājumu izpildi arī mājās. Savukārt mūsu «vēsturiskajā atmiņā» fizioterapija vairāk saistīta ar pasīvu gulēšanu uz masāžas galda vai zem kāda dūcoša elektroaparāta. Tāpat pacientiem ir arī grūti saprast, kādas metodes varētu vislabāk palīdzēt un kā atrast «savu» fizioterapeitu, jo fizioterapeiti strādā daudzās veselības aprūpes iestādēs un ir ar dažādu specializāciju. Šajā rakstā mēģināsim noskaidrot, kā fizioterapeits var palīdzēt cukura diabēta pacientam, sadarbojoties ar citiem ārstēšanā iesaistītajiem veselības aprūpes speciālistiem jeb, kā tagad bieži saka – multidisciplinārās komandas locekļiem.

Īsā vārdnīciņa

Fizioterapeits nodarbojas ar pacienta funkcionālā stāvokļa izmeklēšanu, novērtēšanu un ārstēšanu, palīdz pacientam atgūt zaudēto funkciju vai mazināt tās trūkumu, pielietojot fizikālās terapijas metodes (piemēram, elektroprocedūras, termoprocedūras, ūdens procedūras), kā arī ārstnieciskās vingrošanas metodes, manuālās terapijas metodes, masāžu (www.rsu.lv). Funkcionālā stāvokļa izvērtēšana ietver, piemēram, stājas un gaitas izvērtēšanu, aktīvo un pasīvo kustību apjoma, muskulatūras funkciju, līdzsvara un koordinācijas reakciju noteikšanu un pēc funkcionālā stāvokļa noteikšanas – to korekciju.

Fizioterapeits var palīdzēt samazināt un novērst kaulu un locītavu problēmas, muguras sāpes, elpošanas sistēmas saslimšanas (piemēram, bronhiālā astma, bronhīts pneimonija), sirds un asinsvadu sistēmas problēmas, pacientiem pēc traumām. Jau no šī nepilnā saraksta ir redzams, ka minētās veselības problēmas ļoti bieži sastop cukura diabēta pacientiem. Tāpat cukura diabēts ir diagnoze, kas jāņem vērā, izvērtējot dažādas ķermeņa funkcijas un veicot pasākumus to uzlabošanai.

Kādos gadījumos cukura diabēta pacienti visbiežāk izmanto fizioterapeita pakalpojumus kādu īpašu, tieši ar cukura diabētu saistītu veselības problēmu risināšanai?

Liene Cipule: Endokrinologi cukura diabēta pacientiem iesaka fiziskās aktivitātes, kas ir būtiska cukura diabēta ārstēšanas sastāvdaļa, jo palīdz pazemināt glikozes līmeni asinīs, mazināt ķermeņa svaru un labvēlīgi ietekmē arī noskaņojumu. Fizioterapeits var efektīvi palīdzēt risināt liekā svara problēmu, izstrādājot konkrētam pacientam un viņa vispārējam veselības stāvoklim piemērotu aktivitāšu programmu, palīdzot to īstenot un kontrolējot rezultātus. Cukura diabēta pacientiem būtu noderīgi arī mikrocirkulāciju uzlabojoši, sensomotorie un līdzsvara vingrojumi, kā arī vingrojumi vielmaiņas uzlabošanai.

Kādreiz, vēsturiski, cukura diabēta pacientiem fizioterapija asociējās un, iespējams, nereti vēl tagad asociējas ar dažādām procedūrām, ko izmanto diabētiskās polineiropātijas ārstēšanai jeb, vienkāršāk sakot – kāju sāpju mazināšanai. Vai šodien fizioterapeita rīcībā ir vairāk resursu šo simptomu mazināšanai, dzīves kvalitātes uzlabošanai?

Liene Cipule: Ja cukura diabēta pacientam ir sūdzības par nogurumu un sāpēm kājās, tas liecina arī par funkcionālām izmaiņām organismā. Pēdējos gados pasaulē un arī Latvijā ir veikti pētījumi, kas apstiprina līdzsvara traucējumu nozīmi un nepieciešamību cukura diabēta pacientiem mazināt šos traucējumus, jo līdzsvara traucējumi palielina kritienu risku, traumu risku. Riska grupa ir cukura diabēta pacienti ar diabētisko polineiropātiju (jeb perifērās nervu sistēmas izmaiņām) un sūdzībām par sāpēm vai nejūtīgumu pēdās, sajūtu, ka «staigāju kā pa vati», diabētisko retinopātiju (jeb diabēta izraisītām izmaiņām acu asinsvados, kas var izraisīt, piemēram, redzes asuma samazināšanos, sliktāku krēslas redzi), mikrocirkulācijas traucējumiem (jeb sīko asinsvadu izmaiņām). Cukura diabēta pacientiem konstatē izmaiņas vestibulārajā aparātā, ko pētnieki saista ar sīko asinsvadu bojājumiem vestibulārajā sistēmā, kas kombinācijā ar citiem cukura diabēta vēlīniem sarežģījumiem pasliktina pacienta gaitu, līdzsvara īpašības un ķermeņa stabilitāti. Palielinoties kritiena riskam, palielinās arī traumu gūšanas iespējas. Cukura diabēta pacientiem pat nelielas traumas var izraisīt nopietnas problēmas, jo ādas bojājumu, kā arī kaulu lūzumu gadījumos ir apgrūtināta dzīšana, var pievienoties arī infekcija, tāpēc cukura diabēta pacientiem kritieni un traumas var kļūt liktenīgas.

Fizioterapeitu rīcībā ir dažādi, starptautiskā praksē par efektīviem atzīti testi līdzsvara traucējumu novērtēšanai un uz pierādījumiem balstītas metodes līdzsvara traucējumu mazināšanai. Interesanti, ka paši cukura diabēta pacienti neapzinās, ka viņiem ir līdzsvara traucējumi, tāpēc aicinu – pārdomājiet, vai jūs bieži aizķeraties un pakrītat? Ja tas tā ir, tad fizioterapeits var palīdzēt jums iegūt vairāk stabilitātes un drošības!

Vai Latvijā ir fizioterapeiti/fizioterapijas prakses ar lielāku pieredzi cukura diabēta pacientu ārstēšanā? Vai cukura diabēta pacientiem tiek piedāvātas kādas īpašas atveseļošanās programmas?

Liene Cipule: Ideāli, ja būtu fizioterapeiti, kas specializētos diabēta pacientu ārstēšanā. Latvijā fizioterapeiti ir vai nu plaša profila speciālisti vai arī strādā ar neiroloģiskiem bojājumiem, biežāk – rehabilitācijas iestādēs, valsts apmaksātās programmās, piemēram, pēc insulta, muguras traumām. Ja cilvēkam ir traucētas kustības, viņš nevar strādāt vai nevar paiet, tad tas ir katram saprotams, ka ir nepieciešama rehabilitācija. Savukārt cukura diabēta pacientiem funkcionālie traucējumi attīstās lēnāk, dzīves kvalitāte pazeminās pakāpeniski, vajadzību pēc palīdzības nejūt tik akūti. Netiek stimulēta pieejamība profilaktiskiem pasākumiem dzīves kvalitātes uzlabošanai, tāpēc cukura diabēta pacientiem nav tādas valsts programmas, kāda ir kardioloģijas, insultu, politraumu pacientiem. Diemžēl jāatzīst, ka nav arī jūtama ieinteresētība no ārstu puses. Atliek vien pašiem pacientiem, pacientu biedrībām nākt ar šādu priekšlikumu nodrošināt veselības aprūpē arī specializētus fizioterapeita pakalpojums.

Kā cukura diabēta pacients var noteikt, kuri fizioterapeiti viņam varētu labāk un efektīvāk palīdzēt? Piedāvājums ir tik plašs!

Liene Cipule: Ieteikumu izmantot konkrētu fizioterapijas metodi vai vērsties pie konkrēta fizioterapeita, cukura diabēta pacientam, tāpat kā jebkuram citam pacientam, vajadzētu saņemt no ārsta, kurš konstatējis konkrētu veselības problēmu – endokrinologa, traumatologa, pēdu aprūpes speciālista vai neirologa. Ārstam būtu precīzi jānosauc pakalpojums un vieta, kur to var saņemt, tomēr pašlaik pacients visbiežāk saņem tikai vispārīgu ieteikumu «ej pie fizioterapeita». Latvijā ir ļoti vāja sadarbība starp dažādiem veselības aprūpes speciālistiem. Pie tam ne speciālās publikācijas (ārstu žurnāli), ne arī profesionālo asociāciju izglītojošie pasākumi nesniedz informāciju, piemēram, par to, kā efektīvāk izmantot veselības aprūpes sistēmu kopumā, iesaistīt citus speciālistus konkrētu slimību ārstēšanā. Kas attiecas uz informāciju tieši par fizioterapijas iespējām, tad konferenču ziņojumos tam parasti atvēlēts pēdējais slaids un tiek pateikts tikai tas, ka «pacienta stāvokli var uzlabot arī fizioterapija». Līdz ar to ārstu ieteikumi visbiežāk balstās uz paša atbildību, personiskiem kontaktiem un sadarbības pieredzi, bet ne multidisciplināru pieeju kā sistēmu. Efektīva speciālistu sadarbība īstenojas ļoti reti. Ja speciālists secina, ka nevar palīdzēt, piemēram, pacientam nav nepieciešama ķirurģiska operācija, pacientam diemžēl netiek ieteikts, kur tālāk meklēt palīdzību. Latvijā tikai pēdējos gados ir sākušies mēģinājumi koordinēt speciālistu palīdzību vienas ārstniecības iestādes ietvaros, savukārt starpiestāžu sadarbība ar mērķi panākt efektīvu konkrēta pacienta veselības problēmu novēršanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu praktiski nenotiek, tāpēc šobrīd pacients ir spiests efektīvāko risinājumu meklēt pats.

Tad ko Jūs ieteiktu darīt cukura diabēta pacientam, kurš, izlasot šo mūsu sarunu, vēlas noskaidrot, vai fizioterapija var palīdzēt tieši viņam?

Liene Cipule: Kā jau uzsvēru sākumā ikviena ārstēšana visefektīvākā būt tikai tad, ka ja tiks strādāts komandā, pirmkārt, jau pacientam ciešā sadarbībā ar ārstējošo ārstu, kurš konstatējis konkrētu veselības problēmu, šajā gadījumā cukura diabētu. Pacientam ir gan tiesības, gan pienākums jautāt ārstam un kopīgi vienoties par ārstēšana plānu, tai skaitā fizioterapeita un citu speciālistu iesaisti. Tāpat svarīga ir savstarpējā uzticēšanās, kas nozīmē – pacientam ir tiesības mainīt ārstu, ja šīs savstarpējās uzticības nav.