Fiziskā slodze, diabēts un hipoglikēmija

Cukura diabēta pacientiem ieteicamas regulāras un veselībai atbilstošas fiziskās aktivitātes, kas var palīdzēt normalizēt asinsspiedienu, ķermeņa svaru, glikozes līmeni asinīs, kā arī palīdzēt saglabāt labu fizisko formu, pašsajūtu un garastāvokli. Tomēr dažkārt cukura diabēta pacienti izvairās no fiziskajām aktivitātēm tāpēc, ka pieredzējuši hipoglikēmiju fiziskās slodzes laikā, kas izraisa daudz nepatīkamu sajūtu. Biežas hipoglikēmijas var radīt bailes dzīvot fiziski aktīvāk un vairāk kustēties. Kas ir jāzina, lai gūtu vairāk prieka un veselības no fiziskās aktivitātes un kustībām, mazāk raizētos par iespējamu hipoglikēmiju (pazeminātu glikozes līmeni asinīs)? Par to uzzināsiet, izlasot šo rakstu.

Kas ir hipoglikēmija, un kādas pazīmes par to liecina?

Par hipoglikēmiju diabēta pacientam uzskata glikozes līmeni, kas zemāks par 4 mmol/l. Hipoglikēmijai raksturīgas pazīmes ir nespēks, svīšana, apjukums, roku trīcēšana, izsalkums, miegainība un ģībšanas sajūta. Ja šādas sajūtas rodas, nekavējoties jānosaka glikozes līmenis asinīs!

1. Ja glikozes līmenis ir zemāks par 4 mmol/l, jāuzņem produkti, kas satur viegli asimilējamos ogļhidrātus, piemēram, ½ glāze limonādes vai sulas, cita dzēriena ar cukuru, 2–3 konfektes vai glikozes tabletes.
2. Pēc 15–20 minūtēm atkārtoti jākontrolē glikēmija.
   • Ja tā ir normalizējusies, jāapēd uz­­koda, kas nesatur viegli asimilējamos ogļhidrātus, bet gan – cieti (piemēram, maize, rīsi, putraimi, pākšaugi). Ja pacientam tuvākajā laikā plānota pamata ēdienreize, šo uzkodu iespējams aizstāt ar pamata ēdienreizi, ko šādā gadījumā ēd nedaudz agrāk.
   • Ja glikozes līmenis joprojām ir zemāks par 4 mmol/l, aprakstītās darbības jāatkārto.

Hipoglikēmijas risks ir atšķirīgs!

Lielākajai daļai 2. tipa cukura diabēta pacientu hipoglikēmijas risks fiziskās slodzes laikā ir pavisam neliels. Hipoglikēmijas risks fiziskās slodzes laikā ir lielāks pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu un tiem 2. tipa diabēta pacientiem, kuri ārstē cukura diabētu ar insulīna preparātiem un sulfonilurīnvielas grupas vai glinīdu grupas medikamentiem glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs (arī tad, ja insulīnu vai minētos medikamentus kombinē ar citiem medikamentiem).

Kas notiek organismā fiziskās slodzes laikā?

Fiziskās slodzes laikā muskuļaudi pa­s­tiprināti patērē glikozi, jo palielinās to nepieciešamība pēc ogļhidrātiem. Tādējādi ilgtermiņā regulāras fiziskās aktivitātes, arī – ikdienas darbi mājsaimniecībā un dārzā, uzlabo vielmaiņu un pat ļauj samazināt glikozes līmeni pazeminošo medikamentu devas. Novērots, ka visefektīvāk glikozes līmeni pazemina mērena aerobā slodze, piemēram, ātra iešana, skriešana mērenā tempā, riteņbraukšana, peldēšana. Likumsakarīgi, ka tieši šādi fiziskās aktivitātes veidi, īpaši – ja nodarbība ilgst vairāk par stundu, ir saistīti ar lielāku hipoglikēmijas iespējamību – sporta nodarbības un fiziskās aktivitātes laikā un līdz 15 stundām pēc tās.

Kā samazināt hipoglikēmijas risku un baudīt aktīvu dzīvi?

Uzsākot regulāras fiziskās aktivitātes, jākonsultējas ar ārstu, kurš ieteiks, kā jāveic glikozes līmeņa asinīs paškontrole, lai laikus noteiktu hipoglikēmiju, un hipoglikēmijas profilaksei − insulīna devas piemērošana pirms un pēc fiziskās slodzes, kā arī − vai un kā uzņemt papildu ogļhidrātus. Šie ieteikumi būs atkarīgi ne tikai no cukura diabēta ārstēšanas veida, bet arī no tā, cik ilgstošas un intensīvas ir plānotās fiziskās aktivitātes.

Cukura diabēta pacientiem glikozes līmenis asinīs būtu jānosaka pirms fiziskās aktivitātes, tās laikā un arī pēc tās. Ja iepriekš neesat bijis fiziski aktīvs, uzsākot regulāras aktivitātes vai treniņu programmu, vēlams biežāk mērīt glikozes līmeni fizisko aktivitāšu laikā. Glikozes līmeņa mērķa rādītāji pirms un pēc fiziskās slodzes ir jāsaskaņo ar ārstu, jo tie ir atkarīgi no cukura diabēta tipa un tā ārstēšanas veida. Ja hipoglikēmija rodas sporta nodarbības laikā, aktivitāte ir jāpārtrauc un jāveic iepriekš aprakstītās darbības hipoglikēmijas novēršanai.

Pēc ilgstošas un intensīvas aktivitātes vai treniņa muskuļi turpina aktīvi patērēt glikozi, tāpēc hipoglikēmija var rasties pat 6–15 stundas pēc fiziskās slodzes, arī naktī. Piemēram, ja dodaties 6–8 stundas ilgā pārgājienā gar jūras krastu un šāda slodze jums nav ierasta, arī pēc tās hipoglikēmijas risks ir lielāks, kaut gan tā nav ne skriešana, ne svarcelšana. Pēc ilgākas aktivitātes vai treniņa vakarā pirms gulētiešanas jānosaka glikozes līmenis asinīs, un, ja tas ir zemāks par 7 mmol/l, jāapēd uzkoda, kas satur aptuveni 10 g ogļhidrātu, piemēram, plāna maizes šķēle, glāze piena vai kefīra.

Ņemiet vērā, ka hipoglikēmijas risku pēc aerobām slodzēm samazina pirms tam veikti spēka vingrojumi – pietupieni, pievilkšanās, vingrojumi ar hantelēm. Izmantojiet šo pētnieku atklāto likumsakarību, lai izvairītos no hipoglikēmijām!

Ja fiziskās aktivitātes (arī dažādu mājsaimniecības aktivitāšu un dārza darbu) laikā vai pēc tās regulāri rodas hipoglikēmija, ir jākonsultējas ar ārstu, lai mainītu cukura diabēta ārstēšanu.

Kopumā jāuzsver, ka regulāras fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē cukura diabēta pacientu dzīves kvalitāti un veselību. Epizodiska hipoglikēmija noteikti nav iemesls, lai atteiktos no dažādām fiziskām aktivitātēm, arī darba dārzā un mājsaimniecībā, pastaigām ātrākā solī un sporta nodarbībām. Izvēloties atbilstošu fiziskās aktivitātes ilgumu un intensitāti, kā arī sekojot līdzi savai pašsajūtai un kontrolējot glikozes līmeni asinīs, hipoglikēmijas iemeslu kopā ar ārstu var atrast un novērst!