Jauni izaicinājumi cukura diabēta pacientu aprūpes uzlabošanai

Intervija ar Ilzi Konrādi

Asociētā profesore, endokrinoloģe, RAKUS Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja

Kādas ir jūsu domas par lielākajām vajadzībām cukura diabēta pacientu ārstēšanā, ko Endo­krino­loģijas nodaļā līdz šim nav izdevies īstenot?

I. Konrāde: Endokrinoloģijas nodaļā tāpat kā līdz šim sekmīgi izmantojam tehnoloģiskās iespējas, ko dod lielākā Latvijas daudzprofilu slimnīca – labo­ratoriju, ultrasonogrāfiju, dator- un magnētiskās rezonanses tomogrāfiju, angiogrāfiju un funkcionālo diagnostiku kardioloģijā. Tas viss ļauj teikt, ka daudzos jautājumos esam Eiropas klīniku līmenī, jo rindas uz izmeklējumiem klīnikas pacientiem ir arī tur. Tomēr diabēta, īpaši jau 1. tipa cukura diabēta, pacientiem vissvarīgākie aspekti nav meklējami kādā dārgas tehnikas kabinetā. Pārdomājot vajadzības un problēmas, kādas ir cukura diabēta pacientu aprūpē, rēķinājāmies ar pašreizējām iespējām, tāpēc izvēlējāmies ieceres, ko varam īstenot ar nelieliem resursiem, protams, meklējot atbalstu. Jau tuvākajā laikā darbu uzsāks diabētiskās pēdas skrīninga kabinets, esam izveidojuši cukura diabēta pacientu «skolas» projektu un turpinām īstenot nelielus klīniskos vielmaiņas pētījumus, kuru rezultāti ir noderīgi arī pašiem pētījumu dalībniekiem.

Lūdzu, pastāstiet par to, kā darbosies diabētiskās pēdas skrīninga kabinets?

I. Konrāde: Lielākā daļa no cukura diabēta pacientiem, kuri ārstējas Endokrinoloģijas nodaļā, ir gados vecāki cilvēki. Geriatrijā (medicīnas nozarē, kas saistīta ar gados vecu pacientu ārstēšanu un aprūpi) viens no būtiskiem atzinumiem ir: novērtēt, cik stiprs ir pacienta balsts, kāda ir pēdu un kāju veselība, vai tās spēs pacientu nest tālāk. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā šobrīd nevar novērtēt cukura diabēta pacienta asinsriti, nosakot potītes un augšdelma indeksu, tāpēc esam savākuši nepieciešamo naudas summu šāda aparāta iegādei, un tas jau ir pasūtīts.

Potītes un augšdelma indeksu ar konkrēto aparātu var noteikt gan ārsts, gan ārsts rezidents, gan māsa. Speciāla apmācība šīs metodes lietošanā nav nepieciešama, jo aparāts izstrādāts tā, lai maksimāli samazinātu kļūdas iespēju. Potītes un augšdelma asinsspiediena attiecībai normāli jābūt 1:1. Ja asinsspiediens potītes rajonā ir augstāks, tas norāda uz asinsvada sieniņas elastīguma trūkumu (jeb rigiditāti). Tas ir izplatīts sarežģījums cukura diabēta pacientiem. Ja asinsspiediens potītes rajonā ir zemāks nekā augšdelmā, tas norāda uz atero­sklerozi, un šādā gadījumā būtu jāturpina izmeklēšana, veicot asinsvadu izmeklēšanu – angiogrāfiju.

Vēl aktuāla problēma diabētiskās pēdas aprūpes un ārstēšanas kontekstā ir nepieciešamība izvērtēt, kā pacients stāv, kāds ir spiediens uz dažādām pēdas daļām – šī spiediena sadalījums, un vai diabēta pacientam būtu obligāti vajadzīgi individuāli izgatavoti apavu ieliktņi (zolītes), vai varbūt var iztikt ar rūpnieciski ražotiem, kas, protams, pacientam ir piemēroti. Šādam mērķim var izmantot podogrāfiju (podometriju), kas ir diezgan dārga izmeklēšanas metode. Alternatīva ir podoskops, ko speciāli apmācīts ārsts izmanto, lai novērtētu pēdas atbalsta/kontakta laukumu un krāsas izmaiņas, kas rodas pēdas apakšā, ja spiediens konkrētos pēdas laukumos ir lielāks. Arī šāda ierīce drīzumā tiks iegādāta un nonāks Endokrinoloģijas nodaļas ārstu rīcībā.

Papildus šiem diviem izmeklējumiem vēl plānots izmantot visus instrumentus, kas ir ārsta rīcībā: noteikt vibrācijas jušanu ar kamertoni, temperatūras jušanu, spiediena jušanu ar monofilamentu, kā arī veikt neirometriju vai neirogrāfiju.

Kāda ir diabēta pacientu «skolas» projekta būtība?

I. Konrāde: Cukura diabēta pacientu apmācības trūkums ir ļoti aktuāls jautājums. Pašlaik daudzās vietās kopā ar endokrinologiem, ambulatori un arī stacionārā strādā cukura diabēta pacientu aprūpes māsas, tomēr ne ārstam, ne māsai nav iespēju saņemt samaksu par cukura diabēta pacientu apmācību, kas ir ļoti nepieciešama cukura diabēta pacientiem.

Iecere ir veidot apmācības programmu 1. tipa cukura diabēta pacientiem, kuri jau ir sākotnēji ap­mācīti, bet kuriem būtu jāatsvaidzina un jāpapildina iegūtās zināšanas. Šī programma iekļautu gan teorētiskās zināšanas, gan funkcionālos testus (piemēram, daļēju bada dienu, lai noteiktu vajadzību pēc bazālā insulīna; maizes vienības faktora atkārtotu noteikšanu, lai konstatētu, cik darbības vienības insulīna cukura diabēta pacientam jāinjicē uz vienu maizes vienību jeb 10–12 g ogļhidrātu; dažāda uztura ietekmes uz glikozes līmeni asinīs noteikšanu). Otra veida apmācība būtu paredzēta 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar lieku ķermeņa masu un veltīta ieradumu maiņai. Šī apmācību programma būtu balstīta uz koučinga pieeju. Ar farmācijas kompānijas Novartis atbalstu pašlaik ir izdoti mācību materiāli latviešu valodā, tāpēc diabēta pacientam būtu kur ieskatīties un pierakstīt. Koučinga pieeja paredz, ka pacients pats izvēlas un plāno, ko viņš vēlas mainīt, ko vēlas sasniegt sava cukura diabēta paš­aprūpē, kontrolē. Paralēli apmācības programmai cukura diabēta pacientam tiktu izdarīti arī periodiski veicamie iz­mek­lējumi, piemēram, ultrasonogrāf­ija, neirometrija, acu pārbaude un citi. Šādu programmu varētu īstenot, piemēram, dienas stacionārā četru dienu laikā. Pagaidām plānojam, kā to vissekmīgāk realizēt.

Pastāstiet, lūdzu, nedaudz par klīniskajiem pētījumiem, ko veicat Endokrinoloģijas nodaļā!

I. Konrāde: Vienmēr saku pacientiem, ka piedalīties lielajos farmācijas kompāniju iniciētajos pētījumos ir droši, jo ir iespēja saņemt inovatīvus medikamentus un regulāras pārbaudes. Tomēr šajā reizē par mūsu idejām, kas veido lielo zinātnisko darbu puzles mazu daļiņu. Tie ir nelieli vielmaiņas pētījumi. Piemēram, cukura diabēta pacientam nosaka glikozes līmeni asinīs, un pēc tam pacients noteiktu laiku brauc ar velotrenažieri, tātad – tiek īstenota konkrēta fiziskā slodze. Šķiet, cukura diabēta pacientiem ar vienādu glikozes līmeni asinīs arī reakcijai uz fizisko slodzi vajadzētu būt līdzīgai, piemēram, glikozes līmenim asinīs vajadzētu pazemināties, tomēr ir vēl daudzi faktori, kas to ietekmē. Pacienti, kuri iesaistās šādos pētījumos, gūst zināmu pieredzi par sava organisma darbību, ko var izmantot cukura diabēta pašaprūpē ikdienas dzīvē.

Lai veicas ieceru īstenošanā!

Lappuse no 4–6 nodarbības darba burtnīcas «Kopā vieglāk»

Ko darīt, ja atgriežaties pie vecajiem paradumiem (recidīvs)?

Atcerieties, ka negūt cerētos panākumus pirmajā (pat otrajā, trešajā, ceturtajā vai piektajā reizē) ir gluži raksturīgi pārmaiņu procesam.

1. Nav tāda vārda kā neveiksme. Ir tikai panākumi un pieredzes gūšanas process.

2. Cilvēki ir būtnes, kas mācās mēģinājumu un kļūdu ceļā. Problēmas un gūtā pieredze ir mūsu labākās skolotājas.

3. Katru «atkritienu» izmanto kā iespēju kaut ko iemācīties.

Atgriešanās pie vecajiem paradumiem nav beigas! Jūs arī nedrīkstat īsajai neveiksmei kļūt par ceļojuma beigām. Turpiniet palielināt savu fizisko aktivitāšu apjomu un ēst veselīgi! Neviens nav ideāls.

Kas ir recidīvs?

Recidīvs ir spēku izsīkums un atgriešanās pie vecajiem paradumiem. Šāda situācija rada risku, ka:

• Jums radīsies sajūta, ka nevarat kontrolēt savu dzīvi.
• Tiks apdraudēta Jūsu pašapziņa.
• Pastāv augsts recidīvu risks nākotnē.

Ja Jums ir recidīvs, vislabāk sākt pētīt iemeslus, kāpēc tas ir noticis, un sākt izstrādāt stratēģiju, kā no tā izvairīties nākotnē. Ja Jūs jau iepriekš esat paredzējis/-usi šādu situāciju, ir daudz vieglāk to pārvarēt vai pat izvairīties no tās.

Tā kā recidīvi ir parasta dzīves sastāvdaļa, to pārvarēšanas stratēģiju izstrāde pieder pie pārmaiņu procesa. Ir vairākas metodes, kā palīdzēt Jums tikt galā ar recidīviem vai citām problēmām. Izmēģiniet tās, un, iespējams, Jūs atklāsiet, ka veiksmīga problēmu pārvarēšana vairo Jūsu pašapziņu.