Celiakija un cukura diabēts

mm

Alla Haduņkina

Interniste, poliklīnika “Via Una”, Jūras medicīnas centrs

rudens-2017-celiakija

Celiakija ir gremošanas trakta slimība, kas, uzņemot ar pārtiku glutēnu, izraisa tievo zarnu bojājumus. Šo slimību sastop tikai 1 % iedzīvotāju, bet 1. tipa cukura diabēta pacientiem to konstatē 0,6 %–16,4 % gadījumu, tāpēc šajā rakstā iepazīstināsim jūs ar celiakijas pazīmēm un ārstēšanu. Uzreiz mierināsim satrauktos lasītājus – 2. tipa cukura diabēta pacientiem celiakiju nekonstatē biežāk kā pacientiem bez cukura diabēta.

Celiakija – glutēna nepanesības izraisīti tievo zarnu bojājumi

Glutēns ir olbaltumviela, kas sastopama kviešu, rudzu un miežu graudos. Kad cilvēks ar celiakiju uzņem glutēnu – piemēram, maizi, cepumus vai jebkurus produktus (piemēram, kečupu, dažādas mērces) un izstrādājumus, kuriem glutēns nelielā daudzumā pievienots ražošanas procesā (piemēram, vitamīnus, lūpu balzamu, medikamentus), viņa imūnsistēma neadekvāti reaģē uz uzņemto glutēnu (jeb notiek tā saucamā autoimūnā reakcija), kas veicina iekaisumu un bojājumu tievajā zarnā un iznīcina tievo zarnu bārkstiņas – cilvēkam parādās tādi simptomi kā caureja, vēdera uzpūšanās, svara zudums, kā arī zarnu nespēja absorbēt svarīgas uzturvielas. Pēc diagnozes noteikšanas pats svarīgākais ir ievērot bezglutēna diētu, kas var būt ļoti sarežģīti maziem bērniem ar cukura diabētu.

Celiakijas un cukura diabēta saistība

Pirmo reizi saistību starp 1. tipa cukura diabētu un celiakiju aprakstīja 20. gadsimta 60. gados. 1. tipa cukura diabēta pacientiem celiakiju sastop bieži, tādēļ, diagnosticējis 1. tipa cukura diabētu, ārsts var ieteikt veikt izmeklējumus celiakijas diagnozes noteikšanai, kā arī pacientiem ar celiakiju – veikt izmeklējumus cukura diabēta diagnostikai. Celiakijas diagnostika ietver autoantivielu daudzuma noteikšanu asinīs (cilvēka audu transglutamināzes IgA antivielas), savukārt diagnozes apstiprināšanai jāveic ezofagogastroduodenoskopija ar biopsiju, kā arī ģenētiskā izmeklēšana.

Celiakijas pazīmes

Celiakijas pazīmes jeb simptomi biežāk ir saistīti ar gremošanas sistēmu, bet var būt saistīti arī ar citu orgānu sistēmu darbību. Bērniem un pieaugušajiem simptomi var atšķirties.

Celiakijas izpausmes bērniem:

  • nespēks, nogurums;
  • uzbudinājums;
  • fiziskās attīstības aizture;
  • pubertātes aizkavēšanās;
  • ķermeņa svara zudums;
  • vemšana, vēdera uzpūšanās;
  • vēdersāpes;
  • pastāvīga caureja vai aizcietējums;
  • izkārnījumi – bāli, taukaini un ar nepatīkamu smaku.

Celiakijas pazīmes pieaugušajiem:

  • dzelzs deficīta anēmija;
  • locītavu sāpes un stīvums;
  • trausli kauli un osteoporozes attīstība;
  • nespēks, nogurums;
  • krampji;
  • ādas izsitumi;
  • kāju un roku nejutīgums un tirpšana;
  • zobu krāsas maiņa, emaljas zudums;
  • čūlas mutes dobumā;
  • neregulārs menstruālais cikls;
  • neauglība, spontāni aborti.

Kādi ir celiakijas cēloņi?

Lai attīstītos celiakija, jābūt vairākiem faktoriem, tomēr joprojām nav skaidrs, kas izprovocē slimību.

  • Ģenētiskā predispozīcija: HLA (cilvēka leikocītu antigēni) ir īpaši saistīti ar celiakiju (DR3, DQ2 un DQ8, un citi).
  • Ārējās vides faktori: apkārtējās vides, emocionālie, fiziskie faktori cilvēka dzīvē.

Celiakijas ārstēšanas īpatnības pacientiem ar cukura diabētu

Pacientiem ar celiakiju visu mūžu jāievēro bezglutēna diēta, lai novērstu akūtas komplikācijas (piemēram, uzsūkšanās traucējumus, caureju, folātu deficītu, attīstības traucējumus, dzelzs deficītu), kā arī hroniskas komplikācijas (piemēram, limfomu, osteoporozi, autoimūnas slimības, neauglību, palielinātu mirstību).

Neārstēta celiakija izraisa tievo zarnu bojājumu, kas savukārt palielina hipoglikēmijas risku, jo tievajās zarnās nevar normāli notikt uzturvielu, arī glikozes uzsūkšanās, tāpēc cukura diabēta pacientiem īpaši nepieciešama celiakijas savlaicīga diagnostika un ārstēšana.

Bezglutēna diēta var uzlabot glikēmijas kontroli pacientiem ar cukura diabētu, kaut gan pētījumu rezultāti ir pretrunīgi. Turklāt bezglutēna produkti bieži vien ir ar lielu glikēmisko indeksu – tie satur viegli asimilējamos ogļhidrātus, kas straujāk paaugstina glikozes līmeni asinīs, kas savukārt palielina insulīna rezistenci, sirds un asinsvadu slimību un aptaukošanās risku, bet 1. tipa cukura diabēta pacientiem var pasliktināt cukura diabēta kompensāciju.

Vispārēji padomi par diētu cukura diabēta pacientiem ar celiakiju

Ārstēt celiakiju – tas nozīmē izvairīties no produktiem, kas satur glutēnu. Pats galvenais – nelietot produktus, kuri satur kviešu, rudzu un miežu miltus.

Lai izvairītos no nevēlamu produktu iekļaušanas uzturā, ļoti svarīgi vienmēr izlasīt informāciju par produktu sastāvu, kas norādīta uz iepakojuma. Šobrīd ražo daudz glutēnu saturošu produktu aizvietotāju, izmantojot nevis kviešu, rudzu un miežu, bet – kartupeļu, rīsu, sojas vai pupu miltus.

Daudzi bezglutēna produkti ir ar lielāku glikēmisko indeksu, kas savukārt ietekmēs glikēmijas rādītājus, holesterīna un triglicerīdu līmeni, kā arī diabēta vēlīno sarežģījumu attīstību. Bezglutēna milti var saturēt lielāku ogļhidrātu daudzumu, cukuru vai cieti, lai imitētu glutēnu saturošu produktu garšu, tāpēc vienmēr izlasiet informāciju par produkta sastāvu uz iepakojuma un samērojiet ogļhidrātu daudzumu ar savu diētas plānu!

Gaļa, zivis, augļi un dārzeņi (ja vien tie nav konservēti, sagatavoti pusfabrikātu veidā vai citādi rūpnieciski apstrādāti) glutēnu nesatur, tāpēc pēc celiakijas diagnozes noteikšanas tos var turpināt lietot uzturā.

Ne vienmēr ir vienkārši visu mūžu saglabāt motivāciju bezglutēna diētas ievērošanai, īpaši tad, ja nav nekādu acīm redzamu slimības simptomu, tāpēc ieteicamas uztura speciālista konsultācijas un apmācība.
Ja jums ir 1. tipa cukura diabēts, rūpīgi izlasiet par celiakijas pazīmēm un pārrunājiet ar savu ārstu par nepieciešamību veikt izmeklējumus celiakijas diagnozes noteikšanai!

Lasiet arī:

Atbildēt