Cukura diabēta pacienta paškontrole infekciju slimību gadījumos

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

rudens-2014-paskontrole

No infekcijām neviens nav pasargāts

Cukura diabēta pacientiem ir lielāks risks saslimt ar saaukstēšanās slimībām, gripu, arī plaušu karsoni un citām vīrusu infekcijas slimībām, tāpat infekcijas slimības un «ceļotāju caureja» mūs apdraud gan darba komandējumos, gan atvaļinājuma braucienos. Diabēta pacienti biežāk tiek ievietoti slimnīcā dažādu infekciju slimību rezultātā un 3–4 reizes biežāk mirst no šo slimību izraisītajiem sarežģījumiem. Tomēr diabēta pacienti paši var daudz darīt, lai izvairītos no vīrusu infekcijām un, prasmīgi kontrolējot cukura diabētu, būtiski samazināt smagu infekcijas sarežģījumu risku. Izlasiet šo rakstu un pēc tam pārrunājiet ar savu ārstu, kā rīkoties, ja esat saslimis ar vīrusu infekcijām.

Kā sekmīgāk pasargāt sevi no saslimšanas ar vīrusu infekcijas slimībām?

Jāpanāk, lai būtu laba cukura diabēta kompensācija.

  • Jālieto veselīgs, pilnvērtīgs uzturs – at­bilstoši jūsu diētas plānam.
  • Jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem.
  • Savlaicīgi (optimāli oktobrī) jāvakcinējas pret gripu vai citām vīrusu izraisītām saslimšanām.
  • Rūpīgi jāievēro personiskā higiēna, jā­mazgā rokas pirms ēdienreizēm un pēc tualetes lietošanas, kā arī pēc atgriešanās mājās no sabiedriskām vietām, piemēram, veikaliem.
  • Ceļojumos dzeriet rūpnieciski sagatavotu aizvākotu dzeramo ūdeni vai labāk mineralizētu ūdeni.
  • Jāveic pasākumi imunitātes stiprināšanai, tai skaitā – veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekoši ilgs miegs.

Arī tad, ja esat nokavējis optimālo vakcinēšanās laiku, labāk ir vakcinēties, nekā to nedarīt.

Izlasiet profesores B. Rozentāles rakstu 14. lpp., kur sniegti arī padomi par iedarbīgiem bezrecepšu medikamentiem in­fek­ciju profilaksei un izskaidrota vakcinēšanās nepieciešamība!

Ja infekcijas slimība jūs tomēr pārsteigusi

Iespējams, jums ir slikta apetīte, tomēr nepārtrauciet lietot insulīnu vai tabletes glikozes līmeņa pazemināšanai! Infekcijas slimību laikā organisms pastiprināti izdala hormonus, kas darbojas pretēji insulīnam un paaugstina glikozes līmeni asinīs, piemēram, adrenalīns, kortizols. Tas ietekmē glikozes līmeni asinīs ne tikai pacientiem, kuri ārstēšanā izmanto insulīna preparātus, bet visiem cukura diabēta pacientiem.

Cukura diabēta pacientiem, kuri lieto insulīna preparātus, ilgstošas darbības insulīna devu, iespējams, varētu paaugstināt par apmēram 10–20% un papildus pēc nepieciešamības ievadīt īslaicīgas darbības insulīnu. Sākumā varētu vadīties pēc pieņēmuma, ka 1 DV insulīna pazemina glikozes līmeni asinīs par 2 mmol/l.

Kopā ar savu endokrinologu savlaicīgi izstrādājiet rīcības plānu attiecībā uz insulīna devu maiņu saaukstēšanās un citu infekcijas slimību gadījumos!

Centieties saglabāt savu ierasto diētu, lai glikozes līmeni asinīs nemainītos pārāk strauji!

Ja patiesi nespējat neko ieēst, aizstājiet parastos ēdienus ar ogļhidrātus saturošiem produktiem, piemēram, sulu, saldējumu, jogurtu.

Dzeriet bieži un mazām porcijām! Dažkārt, sevišķi tad, ja ir slikta dūša un vemšana, saldu dzērienu jāuzņem 1 reizē apmēram 2 ēdamkarotes.

Starp ēdienreizēm lietojiet daudz šķidruma, kas nesatur ogļhidrātus, piemēram, minerālūdeni, tēju bez cukura. Kopā vajadzētu uzņemt ap 3 litrus šķidruma dienā, ja nav vemšanas. Vemšanas un caurejas gadījumā lietojiet šķidrumu kopā ar sāļu aizstājējiem, ko var izgatavot no aptiekās pieejamām šķīstošām tabletēm, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamiem sāļiem, kas vemšanas un caurejas gadījumā strauji zūd, pasliktinot pašsajūtu.

Taču šādu situāciju gadījumos jāapsver ārstēšanās iespējas slimnīcā neatliekamā kārtā!

Svarīgākais – regulāra un bieža glikozes līmeņa kontrole asinīs

Kontrolējiet glikozes līmeni asinīs reizi 3–4 stundās. Veiciet pierakstus diabēta paškontroles burtnīcā (diēta, medikamenti, insulīns, glikozes līmenis asinīs, ketonvielas, ķermeņa temperatūra).

Ketonvielu noteikšana asinīs – papildu iespēja!

Ja glikozes līmenis asinīs pārsniedz 13–16 mmol/l, nosakiet ketonvielas urīnā vai asinīs! Ketonvielas asinīs iespējams noteikt, izmantojot Latvijā pieejamu aparātu glikozes un ketonvielu noteikšanai Freestyle Optium un Optium Neo. Jautājiet par to savam ārstam vai Latvijas Diabēta asociācijā. Ketonvielu noteikšana asinīs ir daudz precīzāka metode, dod iespēju savlaicīgāk konstatēt ketonvielu daudzuma paaugstināšanos un uzsākt atbilstošu ārstēšanu. Ja asinīs konstatē paaugstinātu ketonvielu daudzumu, tas nozīmē, ka pieaug cukura diabēta kompensācijas pasliktināšanās un pat komas attīstības risks.

Infekciju slimību laikā jāturpina uzņemt ogļhidrātus un lietot medikamentus (insulīnu vai glikozes līmeni pazeminošās tabletes). Uzņemot ogļhidrātus un vienlaikus injicējot insulīnu gan glikozes līmeņa pazemināšanai, gan uzņemto ogļhidrātu «segšanai», ketonvielu daudzums asinīs varētu pakāpeniski samazināties, taču slimības gaita var neprognozējami pasliktināties, tāpēc visbiežāk jāapsver ārstēšanās slimnīcā! Tāpat šajā laikā no diētas jāizslēdz taukvielas, kā arī taukvielas saturošie produkti (piemēram, siers, desa, cīsiņi). Pēc 2 stundām atkārtoti pārbaudiet keton­vielu daudzumu.

Ja ketonvielu līmenis asinīs ir zemāks par 0,6, tad nepieciešama regulāra un pietiekoši bieža glikozes līmeņa kontrole asinīs.

Ja ketonvielu līmenis asinīs ir 0,6–1,5 mmol/l, tad atkārtojiet glikozes un ketonvielu kontroli katras 2 stundas, uzsāciet pasākumus ketonvielu novēršanai un sazinieties ar ārstu.

Ja ketonvielu līmenis asinīs ir 1,5– 3,0 mmol/l, tad atkārtojiet glikozes un keton­vielu kontroli katras 2 stundas, veiciet pasākumus ketonvielu novēršanai, obligāti nekavējoties sazinieties ar ārstu!

Ja ketonvielu līmenis asinīs ir augstāks par 3 mmol/l, tad nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību!

Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamību un iespējas kontrolēt ketonvielu daudzumu asinīs un to, kā rīkoties, ja konstatējat paaugstinātu ketonvielu daudzumu!

Kādos gadījumos jāmeklē ārsta palīdzība?

  • Saaukstēšanās ilgst jau ilgāk par nedēļu.
  • Saaukstēšanās simptomi, piemēram, klepus, iesnas, sāpes kaklā, galvassāpes, muskuļu sāpes, nespēks nevis mazinās, bet gan kļūst izteiktāki.
  • Vidējs vai augsts ketonvielu daudzums urīnā vai asinīs (informācija par to, kāds pārbaudes rezultāts liecina par vidēju vai augstu līmeni, atrodama arī uz teststrēmeļu kārbiņas un tās lietošanas instrukcijā!).
  • Jūs nevarat normāli ēst ilgāk kā 24 stundas.
  • Jums ir ļoti augsta ķermeņa temperatūra ilgāk nekā 24 stundas.
  • Jūs nevarat uzņemt šķidrumu ilgāk kā 4 stundas.
  • Jums ir vemšana un/vai caureja ilgāk nekā 6 stundas.
  • Jūs strauji krītaties svarā.
  • Glikozes līmenis asinīs pārsniedz 17 mmol/l un jums neizdodas to pazemināt.
  • Jums ir grūti elpot.
  • Jūs nespējat skaidri domāt un nespējat palikt nomodā.

Ja glikozes līmenis asinīs ir ļoti augsts, jums ir vemšana, caureja un ketonvielas urīnā/asinīs, konsultējaties ar ārstu vai izsauciet ātro palīdzību!

Ja ārsts rekomendē antibiotikas…

Antibiotikas lieto galvenokārt baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai. Šādām infekcijām raksturīgs drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Jāņem vērā, ka paaugstināta ķermeņa temperatūru var izraisīt arī vīrusu saslimšanas, piemēram, saaukstēšanās slimības vai gripa. Šīs slimības nav nepieciešams ārstēt ar antibiotikām, tāpēc lēmums par to, vai nepieciešama ārstēšanās ar antibiotikām, jāatstāj ārsta ziņā.

Līdztekus drudzim, cukura diabēta pacientiem antibiotikas bieži lieto inficētu brūču un/vai čūlu ārstēšanai. Cukura diabēta pacientiem brūču dzīšana var būt traucēta saistībā ar diabēta vēlīnām komplikācijām un to iespaido arī ilgstoši slikti kompensēts cukura diabēts. Viens no mītiem ir tāds, ka antibiotiku lietošana paaugstina glikozes līmeni asinīs. Realitāte ir tāda, ka glikozes līmeni asinīs paaugstina baktēriju izraisīta infekcija. Pēc infekcijas novēršanas glikozes līmenis asinīs atkal pazemināsies.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.