Cukura diabēts un miokarda infarkts: kā palikt dzīvam?

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

anita_kozlovska_foto

Intervija ar Anitu Kozlovsku

Kardioloģe, Rīgas pilsētas 1. slimnīca

pavasaris-2017-palikt-dzivam

Cukura diabēta pacientiem salīdzinājumā ar cilvēkiem bez cukura diabēta ir augstāks miokarda infarkta risks, tāpēc intervijā ar kardioloģi Anitu Kozlovsku skaidrojām, kādas ir infarkta pazīmes, kā ārstē miokarda infarktu un ko pacienti ar cukura diabētu var darīt, lai dzīve pēc infarkta turpinātos.


Miokarda infarkts: miokarda infarkta gadījumā sirds artērijas tiek sašaurinātas un nosprostotas, piemēram, ar trombu un tādējādi daļa sirds muskuļa netiek apasiņota, nesaņem skābekli un atmirst.


Kādas ir miokarda infarkta pazīmes?

A. Kozlovska. Tipiska miokarda infarkta pazīme ir sāpes aiz krūšu kaula, kas ir ilgākas par 20 minūtēm. Sāpju raksturs var būt dažāds. Tās var būt dedzinošas, plēsošas, žņaudzošas. Tomēr aptuveni 30% pacientu miokarda infarkta pazīmes ir atšķirīgas, netipiskas, piemēram, pacientiem var būt sāpes apakšdelmos, augšdelmos, plecos, kreisās lāpstiņas rajonā, sāpes vēderā, vēdera augšdaļā. Šādos gadījumos pacienti nonāk slimnīcā ar aizdomām par žultspūšļa iekaisumu, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, locītavu vai muskuļu iekaisumu, tomēr elektrokardiogramma un citi rādītāji liecina, ka pacientiem ir mio­karda infarkts. Miokarda in­farkts var izpausties arī kā, piemēram, diskomforts, dedzināšana (jeb grēmas) – kā tas notiek atviļņa slimības gadījumā. Savukārt smēķētājiem mio­karda in­farkts var izpausties, piemēram, ar elpas trūkumu un klepu, un tas maskē infarktam raksturīgās pazīmes.

Dažkārt miokarda infarktam, ja tas ir neliels, vispār nav nekādu pazīmju vai tās ir nenozīmīgas, tāpēc pacientam infarktu konstatē tikai vēlāk, kad cita iemesla dēļ veic elektrokardiogrammu.


Ar ko miokarda infarktam raksturīgās pazīmes atšķiras, piemēram, no stenokardijas pazīmēm vai citu cēloņu izraisītām sāpēm sirdī?

A. Kozlovska. Atšķirībā no miokarda infarkta stenokardijai raksturīgas īslaicīgas (5–10 min.) sāpes, ko provocē fiziska vai emocionāla piepūle. Ja sāpes sirdī ir īslaicīgas (mazāk par 20 minūtēm) vai arī sirds sāp visu dienu, ir “smagums sirdī”, tas neliecina par mio­karda infarktu. Dažkārt sāpes sirds apvidū rodas citu iemeslu dēļ, piemēram, tās var izraisīt plaušu slimības, mugurkaula slimības. Šādos gadījumos pacienti ir jāizmeklē, lai konstatētu sāpju cēloni un uzsāktu ārstēšanu.


Stenokardija: stenokardija rodas, ja sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Visbiežāk stenokardijas iemesls ir atero­skleroze. Stenokardijai raksturīgās sāpes aiz krūšu kaula parasti sākas lielākas fiziskās vai psihoemocionālās slodzes laikā.


Kas ir mēmais vai bezsimptomu mio­karda infarkts?

A. Kozlovska. Cukura diabēts izmaina sāpju sajūtu un sāpju slieksni, respektīvi, cukura diabēta pacienti sāpes sajūt vēlāk nekā cilvēki bez cukura diabēta vai arī neizjūt nemaz, tāpēc cukura diabēta pacientiem biežāk sastop mēmo vai bezsimptomu miokarda infarktu un arī stenokardiju. Šādā gadījumā pacientiem nav sāpju, tomēr miokarda infarkts var noritēt smagi – ar šoku, bezsamaņu, izteiktu elpas trūkumu, plaušu tūsku un apziņas traucējumiem. Lielāks bezsimptomu miokarda infarkta un stenokardijas risks ir tiem cukura diabēta pacientiem, kuri ar diabētu slimo ilgāku laiku.


Kādi izmeklējumi būtu jāveic, ja cukura diabēta pacientam ir sāpes sirdī, kādas nav raksturīgas ne miokarda infarktam, ne stenokardijai?

A. Kozlovska. Ja pacientiem ir sāpes sirds apvidū vai diskomforts, ir jānoskaidro sāpju cēlonis un tas jāārstē, lai pacientiem būtu iespēja no infarkta izvairīties, jo infarkts var apdraudēt pacientu dzīvību, prasa nopietnu ārstēšanu un var atstāt paliekošas sekas, piemēram, sirds mazspēju. Lai noskaidrotu sāpju cēloni, pacientiem jākonsultējas ar kardiologu. Ja sāpju cēlonis nav skaidrs, viens no iespējamiem izmeklējumiem ir veloergometrija. Veicot veloergometrijas izmeklējumu, kardiogrammu ieraksta kontrolētas fiziskās slodzes laikā. Ja pacientiem ir koronāro asinsvadu slimība, piemēram, stenokardija, fiziskās slodzes laikā, sirdsdarbībai paātrinoties, sirds pa sašaurinātiem asinsvadiem nesaņem tik daudz skābekļa, cik tai nepieciešams, pacientiem rodas sāpes sirds apvidū, un konstatē izmaiņas kardiogrammā. Arī tad, ja pacientiem sāpju nav, bet kardiogrammā parādās stenokardijai tipiski simptomi, testu pārtrauc un pacientiem rekomendē veikt koronarogrāfiju, kuras laikā var konstatēt asinsvadu sašaurināšanos jeb stenozi, kam nepieciešama tālāka ārstēšana. Tā var novērst infarktu, nepieļaut tā rašanos.


Koronarogrāfija ir sirds asinsvadu izmeklēšana ar kontrastvielu.


Kas pacientam vai viņa tuviniekiem jādara, ja parādās infarkta pazīmes?

A. Kozlovska. Parasti sāpes sirdī provocē kāda darbība – fiziska vai emocionāla piepūle, piemēram, ātra iešana, kāpšana pa kāpnēm, smaguma celšana. Pirmais, kas jādara – jāpārtrauc fiziskā aktivitāte. Ja pēc aktivitātes pārtraukšanas sāpes 20 minūšu laikā nepāriet, ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tuviniekiem nevajadzētu pacientus ar sāpēm sirdī pašiem vest uz slimnīcu. Vislabāk pacientus mierīgi noguldīt, var iedot padzerties. Pacientiem nevajadzētu celties un staigāt, jo stāvoklis var strauji pasliktināties, piemēram, var parādīties sirds ritma traucējumi, elpošanas traucējumi. Lai novērtētu pacientu stāvokli, palīdzības sniegšanas laikā pacientam atkārtoti veic elektrokardiogrammu, kontrolē asinsspiedienu un sirds ritmu.


Kā ārstē pacientus ar miokarda infarktu?

A. Kozlovska. Miokarda infarkts nozīmē to, ka atmirst sirds muskuļa audi tajā zonā, kur asins plūsma ir traucēta, tāpēc 20–30 minūšu laikā parasti kardiogrammā jau var konstatēt mio­karda infarktam tipiskas pazīmes. Pacientiem neatliekamā kārtā veic koronarogrāfiju un, ja konstatē asinsvada sašaurināšanos jeb stenozi, veic angioplastiju – ievieto stentu, kas uzlabo pacientu stāvokli, atjauno asins plūsmu un samazina infarkta apjomu.

Ja 1,5–2 stundu laikā pacientiem ar miokarda infarktu nav pieejama invazīvā kardiologa palīdzība un nav iespējams veikt koronarogrāfiju un angioplastiju, pacientu ārstē ar medikamentiem, kas šķīdina trombus – jeb veic trombolīzi.

Dažkārt arī pēc angioplastijas diabēta pacienti sūdzas par sāpēm sirds apvidū. Šādos gadījumos pacientam veic sīko asinsvadu izmeklēšanu, piemēram, ar scintigrāfiju vai magnētisko rezonansi. Ja konstatē asinsplūsmas traucējumus sīkajos asinsvados, tos ārstē ar medikamentiem.


Angioplastija ir procedūra, kuras laikā paplašina bojāto asinsvadu un tajā vietā ievieto īpaša pinuma izgatavotu metāla caurulīti, kas izpleš asinsvadu, un turpmāk tā ir balstoša asinsvada konstrukcija jeb stents.


Kas diabēta pacientam un viņa tuviniekiem jāzina par ārstēšanos intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļā?

A. Kozlovska. Ja pacienti akūtā stāvoklī nonāk stacionārā, par viņu ārstēšanu rūpējas kardiologs vai invazīvais kardiologs. Ja pacients ir pie samaņas, ārsts viņu izjautā par visām saslimšanām un visiem medikamentiem, ko cilvēks lieto.

Ja pacienti nonāk slimnīcā bezsamaņas stāvoklī, viņi nevar pastāstīt, ka slimo ar cukura diabētu, tomēr cukura diabēts var ievērojami pasliktināt pacientu stāvokli, piemēram, ja cukura līmenis asinīs ir ļoti augsts vai ļoti zems, tāpēc slimnīcā VISIEM pacientiem uzreiz tiek noteikts arī glikozes līmenis asinīs.


Vai pacientiem ar cukura diabētu ir tādas pašas izdzīvošanas iespējas pēc miokarda infarkta kā cilvēkiem bez cukura diabēta?

A. Kozlovska. Ja cukura diabēta pacients ir lietojis ārsta ieteiktos medikamentus un cukura diabēts ir kompensēts, tad izdzīvošanas iespējas ir tādas pašas kā cilvēkiem bez cukura diabēta. Izdzīvošanas iespējas samazina arī kaitīgie ieradumi, piemēram, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana.


Vai pacients ar cukura diabētu pēc miokarda infarkta var turpināt ārstēties ar tabletēm glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs (jeb perorālajiem antidiabētiskajiem medikamentiem)? Vai arī būtu jāuzsāk ārstēšanās ar insulīna preparātiem?

A. Kozlovska. Ja pacientiem ar cukura diabētu ir miokarda infarkts, visbiežāk 3–5 dienas pacientus ārstē ar insulīna preparātiem. Pēc tam cukura diabēta pacienti var atsākt iepriekš izmantoto ārstēšanos. Tomēr, ja pirms miokarda infarkta cukura diabēts ir bijis slikti kompensēts, pacientiem iesaka turpināt ārstēšanos ar insulīna preparātiem, jo tas sekmē atveseļošanos un uzlabo pacienta prognozi.


Kas jādara, lai infarkts neatkārtotos?

A. Kozlovska. Pēc miokarda infarkta pacientus nevar uzskatīt par izārstētiem, jo aterosklerotiskas izmaiņas var izveidoties citā koronārajā asinsvadā, un tad angioplastija jāveic atkārtoti.


Lai samazinātu infarkta risku un atkārtota miokarda infarkta iespēju, kā arī atkārtotas angioplastijas nepieciešamību:

  • svarīgi sadarboties ar ārstu un lietot viņa ieteiktos medikamentus;
  • sasniegt ārstēšanas mērķus, ko katram pacientam ārsts nosaka individuāli;
  • pacientiem pēc miokarda infarkta optimāls asinsspiediens ir 130/80 mm dzīvsudraba staba, un tam nevajadzētu pārsniegt 140/85 mm dzīvsudraba staba;
  • saglabāt normālu holesterīna (īpaši – zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna jeb ZBL holesterīna) un triglicerīdu līmeni asinīs;
  • saglabāt normālu glikozes un glikētā hemoglobīna HbA1c līmeni asinīs;
  • nepieciešama arī rehabilitācija.

Lasiet arī:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *