Izmantosim visas iespējas cīņai ar sāpēm!

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

pavasaris-2016-peda

Žurnālā «Diabēts un Veselība» jau vairākkārt ir bijuši ievietoti raksti, kas veltīti cukura diabēta vēlīniem sarežģījumiem un konkrēti – diabētiskai perifērai neiropātijai. Viena no diabētiskās perifērās neiropātijas izpausmēm ir sāpes pēdās, arī apakšstilbos. Ceram, ka šajā rakstā sniegtā informācija papildinās mūsu lasītāju izpratni par diabētisko perifēro neiropātiju un to, ka ar sāpēm ir jācīnās, tās jāārstē, izmantojot visas mūsdienu iespējas.

Īsā vārdnīciņa

Cukura diabēta izraisīti perifērās nervu sistēmas bojājumi jeb diabētiskā perifērā neiropātija pieder pie cukura diabēta vēlīniem sarežģījumiem, ko sastop vidēji 50–85% cukura diabēta pacientu.

Eināra stāsts pēc diabētiskās peri­­fērās neiropātijas diagnozes noteikšanas. «Jautājums nav par to, vai man šodien sāp vai nesāp, bet gan – cik stipri sāp. Daždien es spēju atcerēties, kāda bija mana dzīve, pirms sākās sāpes, bet citās dienās es visu savu enerģiju tērēju cīņai ar sāpēm. Kaut arī sāp, tomēr jāstrādā, jātiek galā ar ikdienas dzīvi. Sākumā man bija tikai neliela durstīšanas sajūta pēdās, vēlāk nāca dedzināšanas sajūtas, kaut gan, pataustot ādu, tā man šķita vēsa. Dedzināšanai dažkārt pievienojas arī šaujošas sāpes, līdzīgas elektriskās strāvas triecienam, un ir sajūta, ka esmu staigājis pa saplēstu pudeļu lauskām. Dažādi pretsāpju līdzekļi palīdz, bet tikai nedaudz. Pilnībā sāpes neizzūd. Īpaši stipri sāp naktīs, tāpēc es bieži no rīta pieceļos neizgulējies un drūmā noskaņojumā.»

Diabētiskās perifērās neiropātijas izpausmes ir:

  • tirpšanas, «skudriņu skraidīšanas», salšanas sajūta;
  • durošas, šaujošas, urbjošas sāpes.

Vēlāk, slimībai progresējot, samazinās spēja just sāpes, rodas nejutīguma sajūta pēdās, kas palielina kritienu risku (jo gaita kļūst nestabila) un pēdu čūlu risku.

Alises stāsts: «Sāpes pēdās man sākās pēc tam, kad ilgu laiku mana cukura diabēta kompensācija bija ļoti slikta, glikētā hemoglobīna (HbA1C) līmenis bija 11–12%, glikozes līmenis bija svārstīgs – bieži 13–16 mmol/l. Pēc tam, kad sākās sāpes, es stingri apņēmos panākt normālam tuvu glikozes līmeni asinīs, lai pamēģinātu novērst sāpes vai vismaz tās samazināt, lai varētu atkal naktī normāli gulēt un dienā nebūtu visu laiku jādomā par to, ka sāp. Kopā ar manu ārstu mēs izmantojām arī medikamentus sāpju mazināšanai, B grupas vitamīnus injekcijās un tabletēs. Un izdevās! Tagad mans glikozes līmenis asinīs ir tuvu normai jau ilgāku laiku un arī sāpes traucē pavisam, pavisam nedaudz – tikai atsevišķos brīžos!»

Pirmais solis – mazināt diabētiskās perifērās neiropātijas riskus

Cukura diabēta pacientu pieredze saskan ar diabēta vadlīnijām. Diabētiskās perifērās neiropātijas risku (tai skaitā – progresēšanas risku) samazina:

1. Normālam līmenim tuvs glikozes līmenis asinīs:

  • tukšā dūšā: ne augstāks par 6,2 mmol/l;
  • pēc ēdienreizēm: ne augstāks par 7,8 mmol/l.

2. Normāls asinsspiediens (ne augstāks par 140/85 mm Hg staba).

3. Normāls holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs:

  • ABL holesterīns vīriešiem – augstāks par 1,03 mmol/l; sievietēm – augstāks par 1,20 mmol/l;
  • ZBL holesterīns – zemāks par 1,8–2,0 mmol/l;
  • kopējais holesterīns – zemāks par 4,5 mmol/l;
  • triglicerīdu līmenis asinīs – zemāks par 1,7 mmol/l.

4. Regulāras fiziskās aktivitātes.

5. Smēķēšanas pārtraukšana/nesmēķēšana.

Tātad pirmais solis pēc diabētiskās perifērās neiropātijas diagnozes noteikšanas ir – sadarbībā ar ārstu sasniegt minēto laboratorisko rādītāju mērķa līmeņus (tādus, kā konkrēti jūsu ārsts jums ieteicis) un veikt dzīvesveida izmaiņas, ja nepieciešams.

Otrais solis ir tikpat nozīmīgs! Jāuzsāk sāpju ārstēšana!

Sāpju ārstēšanai izmanto vairāku grupu medikamentus:

  • B grupas vitamīnu preparātus piemērotās, lielās devās un kombinācijās, piemēram, Neirorubine Forte Lactab tabletēs;
  • pretepilepsijas grupas medikamentus;
  • antidepresantu grupas medikamentus;
  • alfa liponskābes grupas medikamentus;
  • un citu grupu medikamentus.

Kad reiz beigs sāpēt?

Ir grūti paredzēt, cik drīz pēc sāpju ārstēšanas uzsākšanas tās beigsies pavisam. Šis process bieži ir pakāpenisks. Ja sāpju samazināšanā uzreiz neizdodas gūt panākumus, tad cukura diabēta pacientiem dažkārt ir grūti saglabāt pārliecību, ka sāpes iespējams novērst. Tomēr ārstēšanas novērtēšanai ir nepieciešams laiks. Tāpat arī katram cukura diabēta pacientam ir jāatrod tieši viņam efektīvie medikamenti vai medikamentu kombinācija. Pieredzējuši ārsti uzskata, ka 95% gadījumu sāpju ārstēšana cukura diabēta pacientiem ir efektīva.

Ilgstošas, hroniskas sāpes ietekmē mūs daudz būtiskāk, nekā sākumā šķiet

Arī nelielas sāpes rada izjūtu par zaudētu veselību.

Einārs stāsta: «Es sapratu, ka tā ir diabētiskā perifērā neiropātija. Ārsts nosauca šo diagnozi. Katru brīdi, kad izjutu sāpes, mani arvien no jauna satrieca fakts, ka man ir konstatēti cukura diabēta vēlīnie sarežģījumi. Un mēs visi esam dzirdējuši, kā tie beidzas… Šī doma, ka, iespējams, varu zaudēt pēdu, var būt nepieciešama amputācija, ik pa brīdim uzplaiksnīja manās smadzenēs, un es nevarēju no tās atbrīvoties. Iespējams, daudzus dzīves lēmumus es šo izjūtu dēļ pieņēmu citādi. Veselu cilvēku sabiedrībā es vairs nejutos labi, jutos kā izolācijā, vientuļš, nesaprasts.»

Novērtējiet depresijas iespēju!

Noklausoties Eināra stāstu, ir saprotams, ka cukura diabēta pacientiem ar ilgstošām sāpēm jāizvērtē depresijas iespējamība. Depresija un sāpes pastiprina viena otru, tāpēc depresijas gadījumā sāpes ārstēt ir grūtāk.

Depresijas pazīmes var novērtēt arī pats pacients, uzdodot sev jautājumus, vai katru vai gandrīz katru dienu pēdējo 2 nedēļu laikā jūt interešu un dzīvesprieka trūkumu; nomāktu garastāvokli, nospiestību vai bezcerības izjūtu vai traucē grūtības iemigt vai pārāk ilga gulēšana; nogurums vai enerģijas trūkums; pazemināta ēstgriba vai pār­ēšanās; neapmierinātība ar sevi; grūtības koncentrēties (pašnovērtēšanas testu meklējiet www.depresija.lv).

Ārsts var rekomendēt medikamentus, kas ir efektīvi gan depresijas ārstēšanai, gan arī cīņai pret sāpēm. Depresijas ārstēšanā var palīdzēt arī psihoterapeits, kā arī fiziskās aktivitātes.

Medikamenti – tikai daļa no ārstēšanas

Svarīgi ir rast sevī spēku cīnīties pret sāpēm un depresiju un atrast cilvēkus, kuri gatavi atbalstīt. Kopā ar ģimeni un draugiem iespējams ne tikai «paraudāt», bet arī atrast kādu aizraušanos, brīvā laika nodarbi, kas piepilda dzīvi ar prieku un palīdz aizmirst par sāpēm, atvairot arī drūmās domas par iespējamo amputāciju un citām diabēta vēlīno sarežģījumu iespējamām sekām. Tad šīs sekas vairs nešķiet tik nenovēršamas un katra diena sākas ar pārliecību, ka esam to gaidījuši, lai nodzīvotu saturīgi un ar aizrautību.

Fiziskās aktivitātes cukura diabēta pacientiem ar diabētisko perifēro neiropātiju

Fiziskām aktivitātēm ir daudz pozitīvu efektu – tās palīdz pazemināt glikozes līmeni asinīs, uzlabo noskaņojumu, samazina sociālās izolētības izjūtu, tomēr iesaistīšanos fiziskās aktivitātēs cukura diabēta pacientiem ar diabētisko perifēro neiropātiju apgrūtina sāpes un nejutīguma sajūta pēdās (ja tāda ir), tāpēc nepieciešams rūpīgi izvēlēties piemērotus fizisko aktivitāšu veidus. Tādi varētu būt pastaigas, nodarbības ar velotrenažieri vai braukšana ar velosipēdu (samazināta slodze pēdām), uz skrejceliņa sporta zālē (izmantojot roku balstus, mazāk draud kritieni), pilates, peldēšana, ūdens aerobika.

Rūpīgai pēdu kopšanai un atbilstošiem apaviem – būtiska loma!

Kopumā pēdu aprūpes ieteikumi ir vienkārši un ikvienam saprotami. Īsumā atgādināsim tos.

  • Katru dienu mazgājiet, rūpīgi noslaukiet savas pēdas, ieziediet tās ar piemērotu ādas krēmu un pārbaudiet, vai nav radušās brūcītes, noberzumi, ādas sabiezējumi!
  • Valkājiet piemērotus apavus, kas neizraisa tulznas un noberzumus, nepieciešamības gadījumā pēc ārsta ieteikuma izmantojiet ortopēdiskās zolītes pēdu deformāciju ietekmes novēršanai! Vienmēr valkājiet zeķes, kas nedrīkst apgrūtināt asinsriti!

Iepriekšējos «Diabēts un Veselība» numuros esam daudz rakstījuši par pēdu kopšanu.

Eināra stāsts – ar labām beigām

Kopā ar ārstu Einārs izmēģināja vairākus medikamentus diabētis­kās perifērās neiropātijas ārstēšanai. Izmeklējumos noskaidrojās, ka Eināram sāpes izraisa arī osteoartrīts. Ir zināms, ka kombinēj­oties sāpes pastiprinās. Tāpēc jāizmanto visas iespējas, lai novērstu dažādu cēloņu izraisītās sāpes. Eināram palīdz Glucosamin-ratio­pharm pulveris, ko viņš uzsāka lietot ārstniecības kursu veidā. Pretēji daudziem citiem līdzīgiem preparātiem šis medikaments satur glikozamīnu tādā devā, kurai pētījumos ir pierādīta efektivitāte. Vēl Einārs izmanto Olfen gēlu ar pretsāpju iedarbību. Einārs stāsta: «Es apzinos, ka man ir diabētiskā perifērā neiropātija un arī osteoartrīts, kas apgrūtina dzīvi un izraisa sāpes, tomēr uzskatu, ka noteikti bija vērts meklēt risinājumu sāpju mazināšanai. Man tagad ir pilnīgi jauns dzīves posms. Un es netaisos ziedot savas pēdas diabētam! Sadarbībā ar savu ārstu, ģimeni un draugiem es to spēju!»

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.