Kā uztura speciālists var palīdzēt cukura diabēta pacientiem?

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

lolita_neimane_foto

Intervija ar Lolitu Neimani

Diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras studiju programmu «Uzturs» un «Uzturzinātne» vadītāja

pavasaris-2016-specialists

Uztura speciālists kā profesija Latvijā ienākusi salīdzinoši nesen. Šajā studiju programmā, ko izveidojusi un vada Lolita Neimane, studentus sagatavo no 2003. gada, tāpēc daudziem vēl atmiņā diētas ārsti, diētas māsas un 15 diētu formas, ko ārstniecības iestādēs pacientiem piedāvāja pirms Latvijas valsts neatkarības atgūšanas. Uztura speciālists nav ārsts, bet funkcionālais speciālists, tomēr viņam ir dziļas zināšanas medicīnā un uztura zinātnē un gatavība sniegt atbalstu gan veseliem cilvēkiem, kuri vēlas veselīgi ēst, gan arī dažādu slimību pacientiem. Par to, kā strādā uztura speciālisti, runājām ar pieredzes bagāto diētas ārsti Lolitu Neimani.


Ar ko uztura speciālists atšķiras no dietologa vai diētas ārsta?

L. Neimane: Lielākajā daļā pasaules valstu, to skaitā, piemēram, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs, ārsti nesniedz konsultācijas uztura jautājumos. Daudzās valstīs dažādās studiju programmās tiek sagatavoti uztura speciālisti, kuri strādā ar nosacīti veseliem cilvēkiem, arī – sabiedrības veselības jomā, un speciālisti, kuri vairāk darbojas klīniskajā praksē – ar dažādu grupu pacientiem. Tomēr Latvija ir pārāk maza valsts, lai šīm darbības jomām veidotu atšķirīgas programmas, tāpēc Latvijā tiek gatavoti plaša profila speciālisti, kuri pēc universitātes absolvēšanas turpina specializēties sev nepieciešamajā jomā.


Cik ilgi jāmācās, lai kļūtu par uztura speciālistu, un ko mācās nākamie uztura speciālisti?

L. Neimane: Nākamie uztura speciālisti mācās 4 (pilna laika studiju programmā) vai 4,5 (nepilna laika studiju programmā) gadus un apgūst līdzīgus studiju kursus kā Medicīnas fakultātē, kur sagatavo ārstus. Pirmajos kursos topošie uztura speciālisti apgūst anatomiju, fizioloģiju, histoloģiju, mikrobioloģiju, dažādas ķīmijas, tostarp pārtikas ķīmiju. Otra speciālo studiju kursu grupa saistīta ar pārtikas ražošanu – pārtikas produktu tehnoloģija, pārtikas kvalitāte, pārtikas piedevas. Uztura speciālisti arī mācās veselīgi un mūsdienīgi gatavot ēdienu, lai varētu sniegt ieteikumus ne tikai teorētiski – kas jāēd, bet arī palīdzēt ar praktisku padomu – kā sagatavot ēdienu tā, lai tas būtu garšīgs, izmantojot pieejamos produktus un garšvielas.

3. un 4. studiju gadā uztura speciālisti apgūst studiju kursus dažādu slimību klīnikās un iziet klīnisko praksi, piemēram, onkoloģisko slimību klīnikā, kur pacientiem ir ļoti daudz dažādu vajadzību uztura jomā, nieru slimību klīnikā, kur pacientiem jāseko visdažādāko mikroelementu un olbaltumvielu daudzumam diētā, endokrinoloģijas klīnikā, tai skaitā – arī cukura diabēta pacientu ārstēšanā. Cukura diabēta pacienti pieder pie pacientu grupas, kas saņem salīdzinoši daudz informācijas par uzturu un diētas ieteikumus gan no ārstiem, gan no diabēta aprūpes māsām. Citu grupu pacientiem arī tas būtu nepieciešams, piemēram, sirds un asinsvadu slimību pacientiem.


Kā notiek uztura speciālista kon­sultācija? Ko varam ie­gūt, uzzināt?

L. Neimane: Uztura speciālista konsultācijas ir ļoti darbietilpīgas. Pirmā konsultācija nekad nav īsāka par stundu, un tā sākas ar pacienta iztaujāšanu par uztura ieradumiem, arī to, ko pacients lietojis uzturā, piemēram, dienu pirms konsultācijas. Tas nepieciešams, ne tikai lai novērtētu pacienta uzturu, bet arī tāpēc, ka uztura speciālistam ir jāzina, ko pacients ikdienā ēd, lai varētu sniegt rekomendācijas, balstoties uz pacienta uztura ieradumiem. Uztura speciālisti izvaicā pacientu par saslimšanām – gan par paša pacienta, gan ģimenes anamnēzi, par diētām, kādas ir bijis jāievēro. Vēl uztura speciālists precizē informāciju par ikdienas fiziskajām aktivitātēm.

Uzturs cilvēkam ir ļoti sensitīvs jautājums, tāpēc cilvēki baidās saņemt nosodījumu, «audzināšanu», tomēr uztura speciālista uzdevums nav moralizēt, bet gan – sniegt informāciju par to, kā ar uztura palīdzību var palīdzēt risināt pacienta veselības problēmas, uzlabot veselību.

Papildus vēl pacientam tiek sniegta arī informācija, kā izvēlēties produktus veikalā, piemēram, kā iegūt nepieciešamo informāciju no produktu etiķetēm un kā produktus garšīgi un veselīgi pagatavot.


Vai uztura speciālista konsultācija varētu būt nepieciešama atkārtoti?

L. Neimane: Protams, pārmaiņas savā uzturā cilvēks nevarēs veikt vienā dienā. Piemēram, palielināta ķermeņa svara gadījumā varētu būt nepieciešamas regulāras tikšanās divas reizes mēnesī, kur tiek izvērtēti rezultāti un pacients saņem arī psiholoģisko atbalstu. Tomēr jautājums par konsultāciju skaitu ir jāizlemj individuāli, atkarībā no konsultācijas mērķa.


Vai uztura speciālists var sagatavot arī diētas plānu individuālam pacientam, ņemot vērā tieši viņa konkrētās veselības problēmas, piemēram, divām nedēļām?

L. Neimane: Jā, tas ir iespējams, tomēr prakse liecina, ka pacienti neievēro šādus diētas plānus. Cilvēkam parasti ir grūti ilgstoši iet uz veikalu ar sarakstu un iegādāties konkrētus produktus noteiktā daudzumā. Diētas plāns, kur uzrakstīts konkrētu produktu daudzums gramos, neiemāca cilvēkam pašam izvēlēties, kombinēt, piemēram, atrodoties ciemos, ceļojumā vai situācijās, kad šiem konkrētajiem sarakstā atrodamajiem produktiem pēkšņi nav naudas.


Kas ir labākais, ko varam gūt no uztura speciālista konsultācijas?

L. Neimane: Uztura speciālists var palīdzēt atrisināt daudzas šķietami sarežģītas, neatrisināmas problēmas. Cukura diabēta pacientiem bieži novēro vairākas slimības vienlaikus, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, paaugstinātu lipīdu (piemēram, holesterīna, triglicerīdu) daudzumu asinīs, aptaukošanos, tāpat diabēta pacientam varētu būt alerģija vai konkrētu uzturproduktu nepanesība. Vienlaikus diabēta pacients var ārstēt arī onkoloģiskas slimības un, protams, – cukura diabēta komplikācijas, piemēram, diabētisko nefropātiju (cukura diabēta izraisītu nieru bojājumu), kad jāņem vērā daudzu mikroelementu daudzums produktos un arī olbaltumvielu daudzums. Varbūt šis cukura diabēta pacients ir arī vegāns un slimo ar celiakiju? Variantu te ir bezgala daudz, tomēr skaidrs, ka ar diētu Nr. 9, kā tas bija padomju laikos, te nepietiks. Visos gadījumos svarīgi ņemt vērā vēl arī to, kā uztura produkti uzsūksies organismā un kāda ir to mijiedarbība. To visu pa spēkam veikt tikai kvalificētam uztura speciālistam, jo uztura speciālists meklēs kompleksu risinājumu.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.