Lai insulīna injekcijas būtu drošas, nesāpīgas un efektīvas!

mm

Revita Gaišuta

Diabēta aprūpes māsa, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca, endokrinoloģijas centrs

pavasaris-2017-insulina-injekcija

Iemācīties veikt insulīna injekcijas un ikdienā to darīt pareizi ir neatņemama diabēta ārstēšanas sastāvdaļa tiem cukura diabēta pacientiem, kuri ārstējas ar insulīna injekcijām. Šis raksts veltīts jaunumiem, kas ir saistīti ar pareizu insulīna injekciju ievades tehniku un pareiza garuma adatu izvēli insulīna pilnšļircēm (turpmāk tekstā – insulīna pildspalvām). 2016. gada septembrī tika publicētas Meijo klīnikas (ASV) izstrādātas rekomendācijas insulīna ievadīšanai, kuru izstrādē piedalījās 183 diabēta speciālisti no 54 valstīm. Rekomendācijās sniegto ieteikumu ievērošana palīdzēs jums novērst tādus sarežģījumus kā, piemēram, lipohipertrofiju jeb zemādas taukaudu vietēju palielināšanos apvidos, kur ilgstoši un atkārtoti injicēts insulīns, sāpes injekciju vietās, zilumus (jeb hematomas) un insulīna nonākšanu muskuļu audos, kas var veicināt smagu hipoglikēmiju attīstību.

Novitātes par piemērota garuma adatas izvēli insulīna pildspalvai

Lai insulīns pareizi uzsūktos, tas ir jāievada zemādā, un liela nozīme ir pareiza insulīna pildspalvas adatas garuma izvēlei. Patlaban Latvijā ir pieejamas 4, 5, 6, 8, 10 un 12 mm garas insulīna pildspalvu adatas. Lai izvēlētos piemērotu insulīna pildspalvas adatas garumu, daudzus gadus tika rekomendēts ņemt vērā vecumu un ķermeņa svaru: jo lielāks ķermeņa svars, jo garāka adata ir jālieto insulīna injicēšanai. Tomēr pētījumi liecina, ka zemādas audu slānis, neskatoties uz ķermeņa svaru un ķermeņa masas indeksu, dažādās ķermeņa vietās var būt atšķirīga biezuma. Tātad arī cilvēkam ar palielinātu ķermeņa svaru zemādas audu slānis injekciju vietās var būt gan normāls, gan palielināts, gan samazināts.

Jaunākie publicētie pētījumi pierāda, ka jebkuram cukura diabēta pacientam vēlams veikt injekcijas ar īsākām adatām, piemēram, 4–5 mm insulīna pildspalvu adatām.

Īsākas adatas ir vienlīdz efektīvas, drošākas, samazina zilumu veidošanās risku un līdz ar to arī hipoglikēmiju risku, ko palielina ar garāku adatu pastāvošā iespēja injicēt insulīnu muskulī.

Nav pamatotu pierādījumu par insulīna nonākšanu ārpus zemādas, izmantojot īsākas insulīna pildspalvu adatas, tāpēc nav riska, ka insulīns varētu neiedarboties. Šobrīd tiek uzskatīts, ka 4–5 mm garas insulīna pildspalvu adatas ir pirmās izvēles ierīces. Pamatojums tam sniegts jau iepriekš.

Dažādam insulīna pildspalvas adatas garumam piemērota atšķirīga injekcijas tehnika

pavasaris-2017-lipohipertrofija

1. attēls. Divas lipohipertrofijas vietas vēdera priekšējā sienā

Pareizai insulīna injekciju tehnikai ar 4–5 mm garu adatu dūriena leņķim jābūt 90º, nesaņemot ādas kroku. Līdz ar to insulīnu var injicēt vēdera priekšējā sienā un augšstilba ārējā virsmā, kā arī alternatīvajās injekciju vietās – augšdelmu un gurnu augšējā ārējā kvadrantā. Alternatīvajās injekciju vietās insulīna injekciju iespējams veikt tikai šādā veidā – nesaņemot ādas kroku. Iespēja izmantot pēc iespējas vairāk vietas insulīna injekcijām (pēc rotācijas principa) palīdz izvairīties no lipohipertrofiju riska. Jāņem vērā, ka lipohipertrofija nav tikai kosmētiska problēma! Šajās vietās (skat. 1. attēlā) insulīnu injicēt nedrīkst! Ja insulīnu turpina injicēt lipohipertrofijas skartajos apvidos, būtiski izmainās inulīna uzsūkšanās, kas var provocēt gan hiperglikēmiju (paaugstinātu cukura līmeni asinīs), gan hipoglikēmiju (pazeminātu cukura līmeni asinīs).

Izvēloties 6–8 mm (un garākas) adatas, dūriena leņķim ir jābūt 45º, un neatkarīgi no vecuma un zemādas audu slāņa biezuma ir jāsaņem ādas kroka. Šādā gadījumā augšdelmā un gurnu augšējā ārējā kvadrantā insulīna injekciju bez citu cilvēku palīdzības izdarīt nav iespējams, jo nav iespējams saņemt ādas kroku, tāpēc injekcija jāizdara vēdera priekšējā sienā un augšstilba ārējā virsmā.

No dažādām ķermeņa vietām insulīns asinīs uzsūcas ar atšķirīgu ātrumu

Jāatceras, ka no vēdera priekšējās sienas insulīns uzsūcas ātrāk, bet no augšstilba ārējās virsmas – lēnāk. Tieši tāpēc visbiežāk īslaicīgas darbības (jeb ēdienreižu) insulīna preparātus rekomendē ievadīt vēdera priekšējā sienā, bet ilgstošas darbības insulīna preparātus – augšstilba ārējā virsmā. Ja lietojat kombinētā (jeb miksētā) insulīna preparātus, no rīta injicējiet vēdera priekšējā sienā, bet vakarā – augšstilbā.

Svarīgi regulāri mainīt insulīna ievadīšanas vietas

pavasaris-2017-insulina-rotacija

2. attēls. Insulīna injekciju vietu mainīšana jeb injekciju rotācijas princips

Mainiet insulīna injekciju vietas, lai tās atrastos vismaz 2 cm attālumā cita no citas, pēc rotācijas principa! 2. attēlā parādīts, kā mainīt insulīna injekciju vietas, katrā numurētajā laukā injicējot insulīnu vienu nedēļu, pie tam īslaicīgas darbības insulīnu injicē vēdera priekšējā sienā, bet ilgstošas darbības insulīna preparātus – augšstilba ārējā virsmā.

Insulīna injekciju nedrīkst izdarīt: rētā, tuvu pēcoperāciju rētām, izteiktu virspusēju novietotu vēnu gadījumā vai veidojumiem ādā, dzimumzīmē, zemādas asins izplūdumā, inficētu brūču tuvumā, vietās, kur izveidojusies lipohipertrofija, tuvāk nekā 2 cm no iepriekšējās injekcijas vietas.

Insulīna injekciju tehnikas aspekti, kas bieži sagādā grūtības

  • Pirms injekcijas atgaisojiet adatu! Griežot devas ievadīšanas pogu, iestatiet divas vienības. Turiet insulīna pildspalvu ar adatu uz augšu. Viegli uzsitiet pa kārtridžu, lai gaiss sakrātos tā augšgalā. Turot insulīna pildspalvu ar adatu uz augšu, nospiediet devas ievadīšanas pogu līdz galam (devas lodziņā jābūt redzamam ciparam 0). Uzvilkšana ir pabeigta, kad no adatas gala izplūst insulīna strūkliņa vai piliens. Ja insulīna strūkliņas nav, atkārtojiet uzvilkšanas darbības ne vairāk kā četras reizes. Ja, atkārtojot šo darbību, no adatas gala neizplūst insulīna strūkliņa, nomainiet adatu.
  • Pareizi veidojiet ādas kroku! Ādas kroku veido, ādas un zemādas audu slāni viegli saspiežot un paceļot ar īkšķi un rādītājpirkstu un/vai vidējo pirkstu. Muskulim jāpaliek horizontālā stāvoklī (skat. 3. attēlu).
pavasaris-2017-adas-kroka

3. attēls. Ādas krokas veidošana

  • Ādas kroka jātur saņemta, līdz insulīns ievadīts. Ievadiet insulīnu lēni, skaitot līdz 10. Tad atlaidiet ādas kroku, nogaidiet 10 sekundes un izvelciet adatu. Dūriena vietu nemasējiet, bet piespiediet tai vati vai salveti.
  • Neuzglabājiet insulīna pildspalvu ar piestiprinātu adatu. Lai nepieļautu gaisa iekļūšanu kārtridžā, noņemiet adatu pēc katras injekcijas.

Insulīna injekciju komplikācijas

Zemāda ir labi apasiņota, un, injicējot insulīnu ik dienu, injekcijas vietā var veidoties zilums vai hematoma. Iemesls varētu būt gan pārlieku garas adatas lietošana, gan arī insulīna adatu atkārtota lietošana. Mainiet insulīna pildspalvas adatas pietiekami bieži – tas mazinās diskomfortu, injicējot insulīnu ik dienu!

Insulīna tecēšana ārā no kārtridža pirms injekcijas var būt saistīta ar insulīna pildspalvas glabāšanu kopā ar adatu (nenoskrūvējot adatu pēc injekcijas) vai arī – nepareizi uzskrūvētu adatu.

Insulīna tecēšana ārā no injekcijas vietas pēc injekcijas ir saistīta ar pārāk lielas insulīna devas ievadīšanu. Vēlams insulīna devu, kas lielāka par 40–50 DV, dalīt divās daļās. Otrs cēlonis, kas varētu izraisīt insulīna tecēšanu ārā no injekcijas vietas, ir – pārāk ātra adatas izvilkšana pēc injekcijas. Kā jau iepriekš skaidrojām, pēc insulīna ievadīšanas jāatlaiž ādas kroka, jānogaida 10 sekundes un tikai tad jāizvelk adata, injekcijas vietai uzreiz piespiežot vati vai salveti.

Viena no insulīna injekciju nepatīkamākajām komplikācijām ir lipohipertrofija – zemādas taukaudu lokāla palielināšanās apvidos, kur atkārtoti injicēts insulīns. Lai izvairītos no lipohipertrofijas veidošanās, insulīna ievadīšanas vietas obligāti ir jāmaina. Lipohipertrofijas risku palielina arī adatu atkārtota izmantošana, jo tas traumē audus.

Secinājumi

  • 4–5 mm garas adatas ir drošas, efektīvas, injekcijas ar šādām adatām ir mazāk sāpīgas, nav nepieciešams saņemt ādu krokā un sniedz iespēju izvairīties no injekcijas muskulī, kas var izraisīt hipoglikēmijas.
  • Kategoriski aizliegts injicēt insulīnu lipohipertrofiju – audu sabiezējumu – vietā. Lai izvairītos no lipohipertrofijas veidošanās, svarīgi veikt injekcijas vietu maiņu katras insulīna injekcijas gadījumā.
  • Katru insulīna injekciju ieteicams veikt ar jaunu adatu, jo adatu atkārtota lietošana palielina infekcijas un lipohipertrofijas risku.
  • Pareiza insulīna pildspalvu adatu izvēle un lietošana veicinās jūsu ārstēšanās efektivitāti.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.