Prom no dusmām!

mm

Gunta Freimane

Psiholoģijas maģistre, “Diabēts un Veselība” atbildīgā redaktore, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja

rudens-2015-dusmas

Kas ir dusmas, un kad tās ienāk cilvēka dzīvē?

Sēžot rindā pie ārsta, īpaši, ja ir jāgaida ilgāk, varam noklausīties tik daudzus dusmīgus stāstus par neiejūtīgiem ārstiem, lieliem pacienta līdzmaksājumiem, sliktu valdību, neveselīgu pārtiku un citām lietām. Tās ir tikai dažas no cukura diabēta pacientu dusmu izpausmēm…

Vai dusmas ir labas vai sliktas? Vai mēdz būt taisnīgās dusmas, kad dusmojamies uz kādu negatīvi vērtējamu parādību vai citu cilvēku rīcību?

Dusmas ir spēcīgas emocijas, ko pazīst visi, tai skaitā arī cukura diabēta pacienti.

Varētu domāt, ka daži cilvēki ir tik laipni, klusi un kautrīgi. Laikam taču viņi nekad nedusmojas? Tomēr tā nav. Dusmas ir iedzimtas emocijas. Atšķiras tikai dusmu izpausmes.

Dusmas var ietekmēt mūsu lēmumus un rīcību dažādās situācijās, tāpēc svarīgi tās pazīt.

Kāpēc cukura diabēta pacienti mēdz dusmoties, kādas ir sekas, kā kontrolēt dusmu izpausmes un izmantot dusmas savā labā, to mēģināsim skaidrot šajā rakstā.

Kādās situācijās dusmas parādās un kā tās varētu būt saistītas ar cukura diabētu?

Dusmas var izpausties saistībā ar diabētu kā tādu, jebkuru ārstēšanās režīma sastāvdaļu, cilvēkiem, kuri iesaistīti ārstēšanā, cilvēkiem, kuriem nav cukura diabēts un pat citiem cukura diabēta pacientiem.

Dusmas var raisīt citas spēcīgas emocijas – bezspēcības izjūta, aizvainojums, skaudība.

Cukura diabēta pacientiem, īpaši – neilgi pēc cukura diabēta diagnozes noteikšanas, var būt izjūta, ka jums negodīgi ir nodarīts pāri, uzskats, ka saslimt ar cukura diabētu – tas ir negodīgi pret jums. Taisnība, jūs neko nevarat darīt, lai to novērstu! Tā tas būs līdz dzīves galam. Līdz pašām dzīves beigām būs jāņem vērā dažādi ierobežojumi, jāmaksā vairāk par veselības aprūpi un zālēm, jādzīvo ar glikometru vienā rokā un autolanceti otrā. Nav vārdam vietas, tas varētu izraisīt dusmas!

Citas spēcīgas emocijas, kas var raisīt dusmas, ir bezspēcības izjūta – ir grūti un dažreiz pat neiespējami kontrolēt situāciju, kontrolēt slimību. Lai arī kā jūs censtos, nav iespējams pilnīgi perfekti kontrolēt cukura diabētu – reizēm glikozes līmenis pēkšņi paaugstinās, cukura diabēta pacientiem, kuri ārstējas ar insulīna preparātiem, dažkārt pilnīgi negaidīti mēdz iestāties hipoglikēmija, kas var izjaukt nopietnus dzīves plānus. Un atkal – kā lai nedusmojas par to?

Un vēl – jūs taču esat tāds pats cilvēks, kā visi citi. Jums ir kaimiņi, kuri reizēm naktīs trokšņo, bērni vai tuvinieki, kuri nestāv mierā, pārmērīgi prasīgs vadītājs vai slinki un pavirši darbinieki, muļķīgi politiķi, aizvien pieaugoši rēķini un cukura diabēts neatbrīvo jūs no visa tā.

Dusmas izraisošie apstākļi parasti saistīti ar ikdienas nepieciešamībām cukura diabēta ārstēšanā, piemēram, diētu un insulīna injekcijām: «Es ienīstu diētu, kas liek man ēst līdzīgi trusim – tikai zaļbarību un zaļbarību! Un es ienīstu šo mūžīgo «bakstīšanos» (injekcijas), īpaši jau tad, kad atnākuši ciemos mani draugi!»

Kontaktējoties ar veselības aprūpes speciālistiem, dusmu «palaidējmehānisms» var būt nepietiekama cukura diabēta pacienta ieguldīto pūļu novērtēšana, padomu sniegšana par ārstēšanos un dzīvesveidu, vienlaikus nenodemonstrējot izpratni par to, cik sarežģīti reālajā dzīvē iekļaut šo padomu īstenošanu, dzīvesveida maiņu.

Savukārt darba kolēģi var piedzīvot cukura diabēta pacienta dusmas, ja uzcienā viņu ar «neatļautiem» kārumiem, vienlaikus ar smaidu piebilstot, ka «viens kūkas gabaliņš jau neko neskādēs

Diabēta pacienta ģimenes locekļi tuvina cukura diabēta pacienta dusmas, ja uzvedas kā policisti un modri sargā ledusskapi no iespējamiem «uzlidojumiem» vai atgādina par nepieciešamību kontrolēt glikozes līmeni asinīs.

Dažkārt kāds cits cukura diabēta pacients, kurš ar visu tiek lieliski galā, strādā, mācās, audzina bērnus, pavada atvaļinājumu tālos ceļojumos, ir fiziski aktīvs un ar normālu ķermeņa svaru, izraisa melnu vai baltu skaudību, kas atkal var novest pie dusmu izpausmēm. Kā gan viņam tas viss izdodas? Tas taču nav iespējams! Tomēr, varbūt vēlāk varam pārdomāt, kā pārņemt šī cilvēka pieredzi? Iespējams, jūs varat no šī «labā» un «pareizā» cukura diabēta pacienta apgūt kādas noderīgas iemaņas, kas palīdzēs jums labāk tikt galā ar cukura diabēta pašaprūpi un jūs vairs nejutīsieties kā «sliktais» pacients?

Vai tiešām par to obligāti jādusmojas jeb dusmošanās sekas

Kaut arī dusmas ir iedzimtas emocijas, tomēr dusmas var laikus apzināties, iemācīties kontrolēt dusmu izpausmes un izmantot dusmas savā labā.

Redzot luksoforā iedegamies sarkano gaismu pēc tam, kad esam jau nolikuši vienu kāju uz ielas (vai varbūt pat sākuši jau iet pāri…), mēs taču pakāpjamies atpakaļ, redzot mašīnu straumi, jo iet pāri – tā būtu pašiznīcināšanās. Arī vētrainas dusmu izpausmes, īpaši – ja tas pāraug agresijā, var kļūt pašiznīcinošas ne tikai tāpēc, ka var ietekmēt attiecības ar citiem cilvēkiem un sekmēt pārsteidzīgus lēmumus, bet arī tāpēc, ka dusmas ir saistītas ar paaugstinātu asinsspiedienu, paātrinātu pulsu, augstāku glikozes līmeni asinīs saistībā ar stresa hormonu izdalīšanos, samazinātu imūnsistēmas aktivitāti, biežākām saaukstēšanās slimībām un īsāku dzīves ilgumu.

Cukura diabēta pacientam, kurš dusmojas, nekonstruktīvi izpauž savas dusmas vai arī vērš tās pret sevi, nepaliek enerģijas, lai mācītos par cukura diabētu, uzņemtos atbildību par sava diabēta ārstēšanu, sadarbotos ar ārstu un uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Dusmās pacients var būt pārliecināts, ka cukura diabēts ir padarījis normālu dzīvi pilnīgi neiespējamu. Tomēr tā nav taisnība, jo normālu dzīves kvalitāti traucē sasniegt nevis diabēts kā tāds, bet gan nekonstruktīvās dusmu izpausmēs vai pašapsūdzības tērētā enerģija. Dzīves pārmaiņām enerģijas nepietiek, jo tā visa tiek patērēta, lai dusmotos.

Pēc saslimšanas ar cukura diabētu svarīgi ir pieņemt situāciju, jo šādā situācijā vienīgais risinājums ir – pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir un iet tālāk, apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai dzīvotu ar cukura diabētu, mainīt dzīvesveidu, ja tas nepieciešams un dzīvot normālu un aktīvu dzīvi. Tik ilgi un tik labā kvalitātē, cik vien tas iespējams. Galarezultātā cukura diabēta pacients var kļūt par patiesi augsta līmeņa sava diabēta ekspertu un par īstu visu tuvinieku un kolēģu izglītotāju veselības jautājumos.

Kā gūt labumu no dusmām un kontrolēt dusmu izpausmes?

Dusmas gandrīz vienmēr ir rezultāts citām emocijām. Ja pārdomāsiet, kas notika, pirms kļuvāt dusmīgs, tad apjautīsiet, ka neilgi pirms tam izjutāt bailes, trauksmi, neaizsargātību, samulsumu, apdraudējumu, nomāktību, bet visbiežāk – bezpalīdzību. Piemēram, ārsts jums ieteica kontrolēt glikozes līmeni asinīs 4 reizes dienā, pamatojot šo rekomendāciju ar to, ka pretējā gadījumā jūs sagaida aklums, nieru mazspēja un pēdu amputācija. Šajā brīdī jūs varējāt izjust gan bailes par diabēta sarežģījumu attīstību, gan bezpalīdzību, jo nebijāt pārliecināts, vai varēsiet atrast laiku paškontrolei un to apgūt. Iespējams, sarunā ar ārstu, jūs neizrādījāt dusmas, apslāpējāt tās. Vēlāk dusmas varēja izpausties tad, kad bija jāmaksā pacienta līdzmaksājums par teststrēmelēm: «Tas taču nav iespējams! Es vienkārši nevaru to atļauties!»

Dusmas visdažādākās ikdienas situācijās, kur ne vienmēr novērtē to, cik grūti ir cukura diabēta pacientam veicamie pašaprūpes un paškontroles uzdevumi un cik daudz pūļu tie prasa, varētu rasties katram. Vispirms tās jāpieņem, jāakceptē.

Iespējams, kontrolēt dusmu izpausmes varētu būt pat grūtāk kā kontrolēt paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, tomēr to var iemācīties.

Pret apstākļiem un dzīves situācijām, kas izraisījuši negatīvas emocijas, iespējami trīs rīcības modeļi:

  • apslāpēt dusmas un neko nedarīt;
  • dusmoties, izpaust dusmas vai agresivitāti;
  • konstruktīvi un tieši risināt problēmu.

Un ikvienam saprotams, kurš no veidiem ir efektīvāks!

Dusmas ir iespējams transformēt piemērotās fiziskās aktivitātēs, kas palīdz izlādēt dusmas un sasniegt jaunu dzīves kvalitāti, jaunu apziņas stāvokli.

Tāpat dusmas var transformēt konkrētā lēmumā, jo dusmas palīdz apzināties konkrētas problēmas un pieņemt lēmumu, piemēram, mainīt attiecības, dzīvesveidu vai ieradumus, izrunāties ar tuviniekiem, meklēt palīdzību.

Apzināsimies savas izjūtas! Jā, jūs varat dusmoties uz faktu, ka tieši jums, nevis kādam citam cilvēkam ir cukura diabēts. Kāpēc tas tā ir – to ne vienmēr iespējams izskaidrot. Tomēr, ja izvēlēsities turpināt dusmoties, tā nebūs saprātīga izvēle.

Saistībā ar cukura diabēta ārstēšanas nosacījumiem, jāatceras, ka tā ir tikai un vienīgi jūsu izvēle. Ne darba kolēģiem, ne ģimenei, ne ārstam nav nekādas varas pār jūsu dzīvi. Tā pieder tikai jums pašam. Un tikai jūs pats izdarāt savas izvēles, tāpat kā pēc tam tikai jūsu dzīves kvalitāte būs sliktāka un dzīve būs īsāka, ja izvēlēsities nedzirdēt to, ko ārsts jums iesaka.

Un, ja jums nepatīk tā izvēle, ko esat šodien izdarījis, rīt izvēlaties kaut ko citu. Katra diena sākas ar tik daudzām izvēles iespējām! Un nekad nav par vēlu izvēlēties to, kas dara jūs laimīgāku! Apzināties savu izvēles brīvību un atbildību – tas arī ir solis prom no dusmām.

Kā strādāt ar savu izjūtu, emociju apzināšanos un ko darīt ar dusmām dažādās saskarsmes situācijās saistībā ar cukura diabētu – par to varēsiet lasīt nākamajos «Diabēts un Veselība» numuros.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.