Cukura diabēta pacientu sadarbība ar ārstu – sekmīgas diabēta ārstēšanas nosacījums

Cukura diabēta pacientu uzdotie jautājumi liecina, ka ir daudz neskaidrību par savām tiesībām saņemt kompensējamo medikamentu receptes, konsultēties ar endokrinologu, kā arī dažādiem speciālistiem privātpraksē, ārstēties slimnīcā, mainīt ģimenes ārstu un endokrinologu, tāpēc šajā rakstā atbildam uz jautājumiem, kurus no cukura diabēta pacientiem saņemam visbiežāk. Tomēr jāņem vērā, ka sadarbība ar ārstu ir process, kurā cukura diabēta pacientiem aktīvi jāpiedalās, jo sadarbība, regulāras veselības pārbaudes, nepieciešamo izmeklējumu veikšana atbilstoši ģimenes ārsta un endokrinologa ieteikumiem ir ne tikai cukura diabēta pacientu tiesības, bet arī pienākums, kas vienlaikus ir arī sekmīgas cukura diabēta ārstēšanas obligāts nosacījums.

Cukura diabēta pacienti – ģimenes ārsta un endokrinologa aprūpē

Cukura diabēta pacienti visbiežāk konsultējas gan ar ģimenes ārstu, gan ar endokrinologu, nepieciešamības gadījumā arī ar citiem speciālistiem, piemēram, kardiologu, neirologu, oftalmologu, jo veselības problēmas cukura diabēta pacientiem ir atšķirīgas. Cukura diabēta pacientiem ir tiesības konsultēties pie endokrinologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma, uzrādot dokumentu, kas apliecina, ka pacientam ir cukura diabēts (piemēram, ģimenes ārsta slēdzienu, izrakstu no slimnīcas).

Cukura diabēta pacientiem ir tiesības saņemt valsts kompensējamo zāļu receptes, kas nodrošina medikamentu iegādi ar atlaidi (atbilstoši diagnozei un zāļu veidam). Ja kompensējamo zāļu sarakstā blakus medikamentam norādīts “endokrinologa kompetencē”, tas nozīmē, ka lēmumu par konkrētā medikamenta lietošanu ārstēšanā pieņem endokrinologs un pirms zāļu izrakstīšanas nepieciešama endokrinologa konsultācija, savukārt pēc tam kompensējamo zāļu recepti var izrakstīt arī ģimenes ārsts, ja ir endokrinologa rakstveida slēdziens. Ja kompensējamo zāļu sarakstā blakus medikamentam nekas nav norādīts – lēmumu par konkrētā medikamenta izmantošanu ārstēšanā pieņem ģimenes ārsts un izraksta kompensējamo zāļu recepti.

Kompensējamos medikamentus var izrakstīt gan ģimenes ārsts, gan endokrinologs

Kompensējamo zāļu receptes ir derīgas 90 dienas, un ārstam ir atļauts izrakstīt kompensējamo zāļu daudzumu, kas nepieciešams ārstēšanai 90 dienām. Savukārt citus recepšu, bet nekompensējamo zāļu medikamentus ārstam ir tiesības izrakstīt ilgākam laikam, norādot receptē, ka tā derīga, piemēram, pusgadu vai gadu. Kā rīkoties, ja nevarat uzreiz iegādāties visus ārsta izrakstītos medikamentus? Šādā gadījumā ieteicams sadalīt ārsta izrakstītās receptes daļās – tā, lai medikamentu iegāde notiktu 90 dienu laikā. Ja cukura diabēta pacients konsultējas pie endokrinologa vai cita ārsta, vai speciālista privātpraksē, kur nav līguma attiecības ar Nacionālo Veselības dienestu, ārsts vai speciālists nedrīkst izrakstīt valsts kompensējamos medikamentus, bet var dot rakstveida slēdzienu, rekomendācijas, kurās norāda ģimenes ārstam, kādas zāles diabēta pacientiem turpmāk būtu lietojamas cukura diabēta ārstēšanā.

Ārstēšanās slimnīcā – jā vai nē?

Cukura diabēta pacientiem ir tiesības saņemt neatliekamo palīdzību un ārstēšanos slimnīcā, ja tas ir nepieciešams. Ja rodas šaubas par to, vai par neatliekamo medicīnisko palīdzību konkrētu veselības problēmu gadījumā būs jāmaksā, kā arī vislabāko risinājumu konkrētās situācijās, pārrunājiet to ar ģimenes ārstu, endokrinologu vai citu speciālistu jau iepriekš! Tas pats attiecas uz ārstēšanos slimnīcā. Dažkārt cukura diabēta pacienti pauž neizpratni par to, kāpēc netiek nosūtīti ārstēšanai slimnīcā, tomēr jāņem vērā, ka mūsdienās daudzus izmeklējumus un ārstēšanu ir iespējams veikt ambulatori. Ārstēšanās slimnīcā nav burvju nūjiņa, kas atrisina visas veselības problēmas, tomēr vienīgais veids šaubu kliedēšanai ir atklāta saruna ar ārstu par šo jautājumu.

Būsim patiesi un atklāti sarunā ar ārstu!

Pacientu pienākums ir sniegt ārstam patiesu informāciju par savu pašsajūtu, pēc labākās sirdsapziņas ievērot rekomendācijas par zāļu lietošanu, uzturu, fiziskām aktivitātēm un cukura diabēta paškontroli. Ja pacientiem ir kāda zāļu nepanesība vai blakus efekti un pacients nav lietojis ārsta ieteiktos medikamentus šo vai citu iemeslu dēļ (piemēram, medikamentiem ir liels līdzmaksājums, pacients nav varējis tos iegādāties vai – bieži aizmirsis iedzert izrakstītās zāles, vai arī – pacientiem ir grūti ievērot zāļu lietošanas biežumu darba vai citu apstākļu dēļ), tas noteikti jāpastāsta ārstam, jo šī informācija ir nepieciešama, lai lemtu par turpmāko ārstēšanos.

Pacientiem ar ārstu ir jāvienojas par ārstēšanas veidu, kas pacientiem ir pieņemams. Protams, ir gadījumi, kad noteiktam ārstēšanas veidam alternatīvu nav un ārsta norādījumu neievērošana apdraud pacientu veselību, tādēļ ārsta viedokli vajadzētu nopietni uzklausīt.

Cukura diabēta pacienti – savas dzīves eksperti

Cukura diabēta pacienti ikdienā īsteno ļoti būtisku daļu no cukura diabēta ārstēšanas – veic pašaprūpi. Tikai paši cukura diabēta pacienti pieņem lēmumus par savu dzīvi un to, cik daudz ēst un ko ēst, cik daudz ikdienā būt fiziski aktīvam, cik bieži kontrolēt glikozes līmeni asinīs, kā izmantot iegūtos rezultātus un cik precīzi lietot ārsta ieteiktās zāles.

Ģimenes ārsts un endokrinologs ir cukura diabēta pacientu palīgi – padomdevēji, kā dzīvot veselīgāk, kādas zāles lietot un kādus izmeklējumus veikt, lai pēc iespējas labāk ārstētu cukura diabētu. Ārstu uzdevums ir sniegt profesionālu padomu, kā vislabāk ārstēt diabētu. Vienlaikus ārstam ir jāievēro dažādos normatīvos (likumos, Ministru kabineta noteikumos, līgumā ar Nacionālo Veselības dienestu) noteiktā kārtība par zāļu izrakstīšanu, izmeklējumiem, apmaksāto vizīšu skaitu, tāpēc ārsts nevarēs izrakstīt valsts kompensējamos medikamentus uzreiz visam gadam, veikt neierobežotu skaitu dažādu izmeklējumu, ja tam nav pamatojuma, un sniegt konsultācijas katru mēnesi. Valsts apmaksāto vizīšu skaits ir ierobežots, un tādēļ nereti pie speciālistiem veidojas rindas.

Regulāra paškontrole un nepieciešamo izmeklējumu veikšana – tiesības un pienākums

Cukura diabēta pacientiem ieteicams pašiem (vai arī iesaistot tuviniekus, ģimenes locekļus, sociālos darbiniekus, citus aprūpētājus) kontrolēt cukura līmeni asinīs ar glikometru. Par to, cik bieži tas jādara, jākonsultējas ar endokrinologu. Tāpat pacientiem pašiem vēlams regulāri kontrolēt asinsspiedienu. Cukura līmeņa un asinsspiediena paškontroles rezultāti būtu jāpārrunā ar ģimenes ārstu vai endokrinologu. Reizi 3–4 mēnešos (vairākumam pacientu) vajadzētu kontrolēt HbA1c jeb glikēto hemoglobīnu – rādītāju, kas liecina par vidējo cukura līmeni asinīs pēdējo 2–3 mēnešu laikā. Normāls HbA1c cilvēkam bez diabēta ir zemāks par 6,0 %. Par labi ārstētu cukura diabētu liecina HbA1c zemāks vai vienāds ar 6,5–7 %. Ja HbA1c ir 7–7,5 % un augstāks, jākonsultējas ar ārstu, ko darīt, lai to uzlabotu. Neapmierinoša cukura diabēta kompensācija paaugstina risku attīstīties cukura diabēta vēlīniem sarežģījumiem (piemēram, redzes, nieru, kāju asinsvadu un nervu bojājumi, kas var izraisīt gangrēnu).

Cukura diabēta pacientiem reizi gadā vai biežāk jāapmeklē acu ārsts (biežumu nosaka acu ārsts). Laboratoriskie izmeklējumi – piemēram, asins aina, urīna analīze, aknu, nieru rādītāji, lipīdu profila (holesterīna un triglicerīdu) rādītāji jāveic ne retāk kā reizi gadā. Ja tiek konstatētas izmaiņas, ārsts noteiks, kad ir jāveic atkārtota kontrole.

Ko darīt, ja neesat mierā ar ārsta darbu?

Pacients var izvēlēties savu ārstējošo ārstu – gan ģimenes ārstu, gan endokrinologu. Ārsta izvēle nav saistīta ar pacienta dzīvesvietu un tās atrašanos noteikta ārstniecības centra tuvumā. Tomēr iepriekš jāpārdomā, kā nokļūsiet pie ārsta, ja būs nepieciešama recepte, slimības lapa vai steidzama konsultācija. Tāpat arī vēlams iepriekš vienoties ar ārstu par to, kā ir iespējams sazināties nepieciešamības gadījumā, un citiem jautājumiem, lai veselības problēmu gadījumā būtu zināms, kā rīkoties.

Ja neesat apmierināts ar savu ārstu – mainiet to, atrodiet tādu, ar kuru jums izdodas saruna un tiek sasniegti jums vēlamie ārstēšanas rezultāti. Gan pacienti, gan ārsti ir dažādi. Ir pacienti, kuri vēlas dialogu ar ārstu, vēlas apspriest ārstēšanās alternatīvas, savukārt citi izvēlas stingru un prasīgu ārstu. Atrodiet ārstu, kam uzticaties!