Paaugstināts holesterīna līmenis: kā pasargāt sevi no infarkta un insulta

Kardiologi atzinuši – neārstētu augstu holesterīna līmeni var salīdzināt ar dzīvi uz pulvera mucas, jo paaugstinātu holesterīna līmeni faktiski nejūt un nereti tā pirmā izpausme ir jau noticis miokarda infarkts vai insults. Pacientiem ar augstu holesterīna līmeni ārsti visbiežāk iesaka tā saucamos statīnu grupas medikamentus. Statīni samazina infarkta un insulta risku, kā arī nepieciešamību veikt sirds artēriju operāciju vai stentu implantāciju (artēriju paplašināšanas nolūkā). Statīnu iegādi daļēji kompensē valsts.

Līdzās profesionālai un zinātniski pamatotai informācijai par šīm zālēm dzirdēti daudzi mīti, pat atklāti meli un puspatiesības. Tāpēc, lai rastu atbildes uz biežākajiem pacientu jautājumiem, konsultējāmies ar kardiologu prof. Gustavu Latkovski.

Kad holesterīns uzskatāms par paaugstinātu un nepieciešams sākt ārstēšanos?

Cukura diabēta pacientiem par paaugstinātu uzskata kopējā holesterīna līmeni augstāku par 4,5 mmol/l, bet par optimālu sliktā jeb zema blīvuma holesterīna (apzīmē ar ZBL H) līmeni vecumā virs 40–50 gadiem, ja pacientam ir cukura diabēts, var uzskatīt ZBL H zemāku par 2,5 mmol/l. Ja pacientam sirds un asinsvadu slimība ar holesterīna izgulsnēšanos artērijās (šo slimību sauc par aterosklerozi) jau ir attīstījusies, ZBL H līmenim obligāti jābūt zemākam par 1,8 mmol/l.

Tiklīdz ir kāds no riska faktoriem (vīriešiem vairāk par 40 gadiem un sievietēm – par 50 gadiem, smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens ≥140/90 mm Hg vai sirds slimības pirmās pakāpes radiniekiem agrīnā vecumā – vīriešiem līdz 55 gadiem un sievietēm līdz 65 gadiem), obligāti jādodas pie ārsta uz profilaktisku vizīti, lai noskaidrotu, vai ZBL H nav par augstu!

Kuros gadījumos jālieto holesterīnu pazeminošas zāles?

Holesterīnu pazeminošās zāles ir jālieto visos gadījumos, kad ārsts jau ir diagnosticējis aterosklerozi vai ārsts ir konstatējis, ka šīs slimības risks ir ļoti liels. Abos gadījumos ir ļoti svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu (nekad nav par vēlu to darīt!), tomēr jāņem vērā, ka nereti ar to vien nepietiek, lai izvairītos no sirds un asinsvadu slimībām.

Kāds ir statīnu lietošanas zinātniskais pamatojums?

Statīni pazemina holesterīna līmeni asinīs, jo aizkavē holesterīna veidošanos organismā. Salīdzinot ar žultsskābju sekvestrantiem un fibrātiem, kas agrāk tika lietoti holesterīna pazemināšanai, statīni daudz labāk pazemina holesterīna līmeni un ir ievērojami labāk panesami. Statīni holesterīna mazināšanai ir iekļauti visās pasaules ievērojamāko ārstu ekspertu izstrādātajās vadlīnījās kā pirmās izvēles medikamenti. Zinātnisko pierādījumu klāsts par to efektivitāti un drošumu ir iespaidīgs. Ja statīnus lieto pareizās (nevis mazās) devās, vairākumam pacientu tie spēj apturēt holesterīna izgulsnēšanos artērijās. Dažos gadījumos, lietojot statīnus, artērijas sāk pakāpeniski attīrīties no holesterīna.

Aterosklerozi vairākumā gadījumu izdodas apturēt ar nosacījumu, ja pacients lieto pareizās statīnu devas un sasniedz vajadzīgo ZBL H, proti, vismaz <1,8 mmol/l.

Turklāt statīni ne tikai mazina holesterīna līmeni, bet arī stabilizē aterosklerotiskās pangas, mazina iekaisumu asinsvadu sieniņās, aizkavē jaunu pangu veidošanos, samazina trombu veidošanos u. c.

Svarīgi! Statīni jālieto ilgstoši un pēc ārsta norādījumiem, bieži vien – visu mūžu!

Cik patiesi ir mīti par statīnu blakus efektiem?

Masu medijos plaši tiek izklāstīti dažādi statīnu blakus efekti un apšaubīta to pozitīvā iedarbība. Medikamentiem, to skaitā statīniem, mēdz būt blakus efekti, tomēr tie reti izraisa bīstamus veselības sarežģījumus, kuru dēļ vajadzētu atteikties no statīnu lietošanas. Šie jautājumi noteikti vispirms ir jāpārrunā un jārod atbilstošākais risinājums sadarbībā ar ārstu.

Lietojot statīnus, var paaugstināties aknu rādītāji (AlAT, AsAT), tādēļ ārsti tos monitorē, lai gan nav pierādīts, ka to paaugstināšanās rada draudus veselībai. Patiesībā taukainā hepatoze parasti norāda uz augstāku sirds un asinsvadu slimību risku, un tādēļ šiem pacientiem statīni ir pat vēl svarīgāki nekā daudziem citiem, un nav konstatēts, ka statīni radītu kādas būtiskas izmaiņas aknu struktūrā vai funkcijās.

Retos gadījumos pacientiem var parādīties muskuļu sāpes, tās var būt traucējošas, bet gandrīz nekad nav bīstamas. Pacienti tiek lūgti informēt ārstu, ja parādās muskuļu sāpes. Tikai apmēram 5 % pacientu muskuļu sāpju dēļ jāsamazina medikamenta deva, tas jāmaina vai – pavisam retos gadījumos – statīnu lietošana jāpārtrauc pavisam.

Kāda ir statīnu mijiedarbība ar citiem sirds un asinsvadu slimību medikamentiem?

Vairākums statīnu mijiedarbībā ar citām zālēm ir samērā neitrāli. Ja pacients lieto, piemēram, asins šķidrinātāju varfarīnu, nedēļu pēc statīnu lietošanas uzsākšanas ir jāveic INR (jeb antitrombīna III) laboratoriskā pārbaude. Tāpat kā ar daudzām citām zālēm, lietojot statīnus, nevajadzētu ēst greipfrūtus, jo tajā esošās vielas var paaugstināt zāļu līmeni asinīs. No citām zālēm jāuzmanās gadījumos, kad tiek lietoti pretsēnīšu medikamenti (piemēram, ketokonazols), daži HIV ārstēšanas medikamenti, fenobarbitāls (miega līdzeklis), dažas antibiotikas (piemēram, makrolīdi: eritromicīns, azitromicīns, klaritromicīns). Tomēr kardioloģijā izmantotajām zālēm nozīmīgas mijiedarbības nav raksturīgas.

Jebkurā gadījumā par medikamentu lietošanu jākonsultējas ar savu ārstu.

Ir pierādīts, ka pareizi izvēlēta antihipertensīvā terapija apvienojumā ar statīnu terapiju samazina kardiovaskulāros riskus cukura diabēta pacientiem!

Kāpēc hipertensijas pacientiem jāpievērš īpaša uzmanība holesterīna ārstēšanai?

Cukura diabēts, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis palielina infarkta un citu sirds un asinsvadu slimību risku, tāpēc cukura diabēta pacientiem divtik svarīgi sekot līdzi savai veselībai un lietot atbilstošus medikamentus. Diemžēl daudzi diabēta pacienti neadekvāti lieto holesterīnu pazeminošos un augstu asinsspiedienu mazinošus preparātus un tāpēc nesasniedz ārstēšanās mērķus.

Labā ziņa ir tā, ka agrāk pacientiem bija jālieto vairāki medikamenti, kas pildīja katrs savu funkciju, tagad pieejamas tā sauktās medikamentu kombinācijas, kad vienā tabletē apvienotas vairākas zāles, proti, statīni un zāles augsta asinsspiediena mazināšanai. Pierādīts, ka pareizi izvēlēta antihipertensīvā terapija apvienojumā ar statīnu terapiju samazina sirds un asinsvadu slimību riskus. Turklāt jālieto tikai viena tablete, un medikamenti savstarpēji veicina viens otra efektivitāti, līdz ar to arī uzlabo kopējo ārstēšanās rezultātu.

Būtiska nozīme veiksmīgai statīnu terapijai ir sekmīgai ārsta sadarbībai ar pacientu, tāpēc pacientam svarīgi uzdot ārstam sev interesējošos jautājumus par terapiju un tās priekšrocībām.

Par jebkura medikamenta lietošanu jākonsultējas ar savu ārstu – ģimenes ārstu vai kardiologu!

(Raksts pārpublicēts no žurnāla “Sirds un Veselība” 2017. gada pavasara numura, īsināts.)